Pedagogi atkal piemānīti – valdība neizpildīs skolotājiem solīto

Izglītības ministre A.Čakša (JV) un finanšu ministrs A.Ašeradens (JV) Foto: saeima.lv

Pedagogi solītā 8,5% atalgojuma pieauguma vietā varētu saņemt vien 2,6%.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosoda ieceri daļu nākamā gada budžetā paredzēto finansējumu pedagogu atalgojumam novirzīt arī jaunā finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanai, šādu nostāju pauda LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

2025.gadā pedagogu atalgojumam paredzēts novirzīt 30 miljonus eiro. Arodbiedrību satrauc, ka ar atvēlēto finansējumu nepietikšot, lai izpildītu streika vienošanos par zemākās darba algas likmes celšanu. Tāpēc valdības sēdē Vanaga rosināja atteikties no ieceres daļu finansējuma vēl novirzīt jaunajai reformai.

Situācijā, kad “valsts budžetā jāskaita katrs eiro”, jāpilda jau uzņemtās saistības, nevis finansējums jānovirza jaunu, “pusjēlu” reformu īstenošanai, uzskata Vanaga. Viņa atzīmēja, ka grafiks jāizpilda jau janvārī, savukārt finansēšanas modeli plānots ieviest tikai 2025.gada septembrī. Grafika izpildi paredz arī Izglītības likums.

Nākamnedēļ, 25.septembrī, LIZDA padomes ārkārtas sēdē ar politiķiem spriedīs par iespējām turpināt pedagogu darba samaksas grafika izpildi. Pēc tam arodbiedrība lems par tālāko rīcību, taču sola “nepalikt atbildi parādā”.

“Tā ir brutāla likuma neievērošana un nemēģināšana izpildīt,” uzskata Vanaga.

Iepriekš izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) kā nozares ministre solīja iestāties par to, lai tiktu pildīts nākamais algu grafika solis. Atbilstoši grafikam, nākamgad pedagogu atalgojuma zemākās darba stundas likme pieaugtu līdz 10,35 eiro jeb par 8,5%.

Vienlaikus no premjeres Evikas Siliņas (JV) paustā valdības sēdē noprotams, ka pedagogi nākamgad var rēķināties tikai ar 2,6% lielu algu pieaugumu. Attiecīgi pedagogu atalgojuma pieaugumam 2025.gadā tiktu atvēlēti 30 miljoni eiro.

Valdība respektē panāktās vienošanas, tostarp Satversmes tiesas sprieduma izpildi, žurnālistiem pēc valdības sēdes sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV). Šobrīd piedāvāti divi “diskutabli” veidi finansējuma izlietošanai – pieņemtā grafika izpildei vai jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai, kas, pēc politiķa paustā, sasniedz līdzīgu mērķi.

“Mēs aicinājām ministri [Andu Čakšu] nodrošināt sociālo dialogu, līdzīgi kā pie darbaspēka nodokļiem, par labāku veidu, kā lietot [finansējumu],” sacīja Ašeradens.

Gada sākumā pirmsskolas, vispārējās izglītības un profesionālās izglītības pedagogu zemākā darba stundas likme pieauga līdz 9,54 eiro.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

8 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
videne
videne
1 mēn. atpakaļ

Bet tur takš toč LIZDA un tās vadība ar nespēju noorganizēt kārtīgu streiku ir līdzvainīga. Tos makaronus IZM valdība taču ne jau pirmo gadu desmitu kar uz ausīm. LIZDA tikai pieliecās.

Andris Lagzdiņš
Andris Lagzdiņš
1 mēn. atpakaļ

Kāda mārrutka pēc jāpalielina algas ja tāpat viņi 08:00 ir skolā?

Jampamps
Jampamps
2 mēnešus atpakaļ

Vai vispār kāds ir ierosinājis skolotāju pārbaudi pasniedzamā priekšmeta satura līmenī? Noteikti nav un ko tad mēs gribam?

stambulija
stambulija
2 mēnešus atpakaļ

Nekādu māņu- ja iZM babeņu padome tā nolēma, tad tā tam arī būt. Nekādu mutes brūķēšanu – tā būs klaja vardarbība pret sievietēm

tēvadēls
tēvadēls
2 mēnešus atpakaļ

Vislielāko mānīšanos valdība īstenoja, kad skolotājiem, vecākiem un pārējai sabiedrībai mēģināja iestāstīt, ka skolotāju algas un skolu tīkla sakārtošana ir kvalitatīvas izglītības pamats. Tas, ka bērniem nav ar programmu saskaņoti mācību līdzekļi un saturs ir nepietiekams, maz satrauc valdību un IZM. Toties valdība un IZM turpina maz pieminēt Skola 2030 nodarīto postu, tās ieviešanas nekoģismu un nesagatavotību, kā arī pašas sistēmas frankenšteinismu.

skolmeistars
skolmeistars
2 mēnešus atpakaļ
Reply to  tēvadēls

Ja tā tad skolotāji tagad cīnās par to, lai viņiem pienācīgi maksā par labu izglītību nenodrošinoša satura mācīšanu un sagrābstītas programmas īstenošanu. Tas nu gan nerunā par labu skolotāju prāta spējām.

zīme
zīme
2 mēnešus atpakaļ

Kāda tur mānīšanās – pēc pavasara izcilajiem rezultātiem centralizētos eksāmenos – labi, ka vispār par tādu brāki maksā. Nevajag satraukties – IZM visām skolotājām par to dos bonusu- obligātie seksuālaš audzināšanas un orientācijas kursi nepieradinātām būtnēm, visas lektores īstas profesuionālas ar gadiem ilgu pieredzi, labakās no lab;akaājam ar kvalitātes zīmi

turlais
turlais
2 mēnešus atpakaļ

Valdība zināja, ka nemaksās un to pašu zināja skolotāji – rudens klasika!