Valdība vienojusies nākamgad politisko partiju finansēšanai atvēlēt 4,5 miljonus eiro līdzšinējo aptuveni 600 tūkstošu eiro vietā. Iepriekš Tieslietu ministrija (TM) rosināja partijām piešķirt par vienu miljonu eiro lielāku summu, taču tagad to paredzēts novirzīt sabiedrisko mediju darbinieku algām. Politiķi uzsver, ka partijām nauda vajadzīga, lai tās nebūtu atkarīgas no ziedotāju naudas.
Jaunā partiju finansēšanas modeļa versija nodokļu maksātājiem izmaksās par vienu miljonu eiro mazāk nekā paredzēja iepriekšējā vienošanās. Tagad plānots, ka 100 tūkstošu eiro bāzes finansējumu saņems tikai tās partijas, kas iekļūs Saeimā. Savukārt partijas, kuras Saeimas vēlēšanās saņems vismaz 2% balsu, par katru balsi saņems 4,50 nevis 5,50 eiro, kā bija paredzēts iepriekš.
Lai mudinātu partijas startēt visās vēlēšanās, valsts piemaksās arī 0,50 eiro par katru balsi Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās. Mazās novadu partijas no naudas sadales gan būs izslēgtas, jo nosacījums paliek – lai saņemtu naudu, jāstartē Saeimas vēlēšanās un jāiegūst vismaz 2% balsu.
To mainīt cer Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas deputāte un Daugavpils novada partijas valdes locekle Janīna Jalinska. Viņa norāda – vairākos novados iedzīvotāji uzticas tieši vietējām partijām, taču konkurencē ar valsts finansētajiem politiskajiem spēkiem tām būs grūti izdzīvot.
“Protams, ka es to vērtēju negatīvi, jo reģionālās partijas ļoti aktīvi piedalās vēlēšanās, galvenokārt pašvaldību vēlēšanās, un es domāju, ka arī reģionālajām partijām būtu jāsaņem sava kvota,” stāstīja Jalinska.
Pretējās domās ir aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”). “Mums ir jāveicina tomēr kaut kāda homogenizācija, lielāku partiju veidošanās, lielāku reģionu veidošanās, un neviens jau neliedz mazajām pašvaldību apvienībām, partijiņām, kas ir katrā novadā, mēģināt apvienoties ar kādu lielāku spēku, kas patiesībā jau notiek.”
Valsts finansējumam būs noteikti griesti. Neviena partija nevarēs saņemt vairāk par 800 tūkstošiem eiro gadā.
TM aprēķini liecina, ka finansējuma griestus nākamgad sasniegs tikai “Saskaņa”. Savukārt vismazāko finansējumu saņems “Progresīvie” – nedaudz vairāk par 100 tūkstošiem eiro.
Naudu par startu pašvaldību vēlēšanās sāks piešķirt no 2021. gada, un tas varētu prasīt vēl aptuveni 360 tūkstošus eiro.
Valdības sēdē skolotāju arodbiedrība aicināja partijām nākamgad paredzēto naudu novirzīt skolotāju algām, taču ministri norādīja, ka partiju finansēšanas jautājums ir atlikts pārāk ilgi.
“Varbūt, ka augļus kuls nākamie, kas iekļūs Saeimā, un tieši šī iemesla dēļ par mūsu partijām balsos mazāk. Lai tā notiek. Es priecāšos, ka visi nākamie, kas nāks, viņiem būs šie noteikumi līdzīgi, kā ir visiem Eiropā, kā ir Lietuvā un Igaunijā,” norādīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (“Jaunā konservatīvā partija).
Līdz ar valsts finansējuma pieaugumu partijām būtiski – par aptuveni septiņām reizēm – tiks ierobežoti privātie ziedotāji. Ja šogad viens cilvēks partijām var ziedot aptuveni 20 tūkstošus eiro, nākamgad ziedojums nevarēs pārsniegt 5160 eiro.
Likuma grozījumi vēl būs jāpieņem Saeimai.