Pasludināt, ka lielākais drauds Latvijas drošībai ir daži publiski legālu darbību veicoši aktīvisti, izklausās pēc slikta joka.
Kas tad ir īstie draudi Latvijas drošībai, ar kuriem būtu jānodarbojas specdienestiem?
Neiedziļināsimies tehniskos “sīkumos”, tādos kā drošas valdības komunikācijas sistēmas neesamība un tas, ka valdības locekļu, policijas un specdienestu vadības telefonsarunas ir brīvi noklausāmas un analizējamas. Valdības locekļu, policijas un specdienestu digitālā drošība. Latvijai kritiski svarīgu infrastruktūras objektu aizsardzība pret kiberuzbrukumiem un diversijām. Pret spiegošanu atbilstoši aizsargātu datorsistēmu un telpu trūkums valdības mājā (cerams, ka prezidentam tagad būs).
Atliekot visu šo draudu spektru malā un runājot tikai par politisko aspektu, galvenie riski drošībai ir šādi:
1) Krievijas spēja ietekmēt Latvijas valdības lēmumus un ietekmes aģenti Latvijas tā dēvētajās latviešu partijās;
2) Korupcija valdības līmenī un valdošajās partijās. Skatiet kaut vai pēdējās Pietiek.com publikācijas par to, kā iepriekšējais valdības vadītājs, faktiski esot interešu konfliktā, ar partijas biedru palīdzību kārto savas kredītu lietas, izvēloties, lai viņa kredītu pārņem nevis valsts Privatizācijas aģentūra, bet gan privāta banka;
3) Unikālā specdienestu (ne)uzraudzības sistēma un likumdošana, kurai nav analogu nevienā Rietumeiropas valstī un faktiski izveidojusies situācija, kurā specdienesti manipulē ar tiem, kuriem viņi būtu jāuzrauga. (Informācijas analīzes dienesta likvidācija vien ir atsevišķa stāsta vērts notikums, no kura, ja kāds gribētu, varētu izdarīt ļoti daudz secinājumu.) Esošā situācija, kontroles un vadības trūkums noved gan pie specdienestu vājuma un neefektivitātes (par ko netieši liecina arī šis ziņojums), gan dod iespējas specdienestiem strādāt virzienos, kam nav nekāda sakara ar valsts drošību;
4) Vāja partiju sistēma un sašķeltība latviešu vidū. Mēs pēdējā laikā bieži runājam par Latvijas sabiedrības sašķeltību starp latviešiem un krieviem. Tā, protams, viennozīmīgi ir būtiska problēma, par ko es esmu rakstījis iepriekš, bet vismaz tikpat liela problēma ir latviešu sabiedrības sašķeltība, nespēja un nevēlēšanās sadarboties kopīgu mērķu vārdā. Ar darbībām, kuru mērķis ir ieriebt savam pretiniekam, oponentam, nedraugam – citam latvietim, mēs ļoti bieži ieriebjam Latvijai. Ļoti zemas sadarbības prasmes latviešu sabiedrībā aizvieto izmeklētas un lieliski attīstītas savstarpējās apkarošanas iemaņas;
5) Žurnālistikas zemā kvalitāte un mediju ekonomiskais vājums;
6) Valdības, parlamenta un latvisko partiju principiālā nevēlēšanās pievērsties integrācijas politikai, atvēlēt tai naudu, resursus un tiekties uz reāliem mērķiem mazināt etnisko sašķeltību un vismaz piedalīties cīņā par šo cilvēku sirdīm un prātiem. Integrācijas politikas sabotēšana un destruktīvā valdības attieksme pret to viennozīmīgi sakrīt ar Krievijas interesēm Latvijā. Ja jau šie profesionālie tautieši ir tik bīstami, kapēc mēs neko neliekam tiem pretī. Kapēc vienīgais ko mēs spējam ir sagādāt tiem šādu bezmaksas reklāmu kā šis DP ziņojums;
7) Vāja, vēl aizvien bieži manipulējama un nepietiekami finansēta tiesu sistēma.
Tie visi ir draudi, bet Drošības policija mums apgalvo, ka draudi esot saujiņa legālu publisku darbību veicošu nepilsoņu tiesību aktīvisti un kāds savervēts kontrabandists. Vai man būtu jātic, ka Krievija spēj savervēt vienīgi kontrabandistus?
Patiesie draudi ir pavisam citur un mūsu ienaidnieki to zina. Viņu mērķis ir šīs vājās Latvijas valstiskuma vietas uzturēt vājas vai vājināt vēl vairāk. To viņi dara caur saviem ietekmes aģentiem valdībā, parlamentā, specdienestos, biznesā un ierēdniecībā. Nešaubīgi, ka bez ietekmes aģentiem, vienkārši manipulējamiem idiotiem, kuri paši neapzinās, ko un kā interesēs dara, netrūkst arī īstu spiegu. Drošības policija ar savu ziņojumu faktiski apgalvo, pretējo. Viņi ne latviskajās partijās, ne valdībā, ne specdienestos nekad nav pamanījuši neko tādu, kas liecinātu par Krievijas ietekmi un nedomā pat, ka lielākie riski slēpjas tieši šeit.
Varbūt domā, tikai nesaka. Es ceru, ka tā.
Autors: Jurģis Liepnieks
Piezīme: DP pārskatu katrs interesents var izlasīt vietnē http://www.iem.gov.lv/files/text/DPpaarskats.pdf.