Nekādus aprēķinus, pamatojot savus vārdus, ministre nav minējusi, taču prognožu optimisms ir ievērības cienīgs. Vēl pirms dažām dienām kā iespējamais deficīts nodokļu reformas rezultātā tika minēti 300 līdz 400 miljoni. Tad Parādnieka kungs šo skaitli, uzstājoties Latvijas Radio, samazināja līdz 140 miljoniem. Taču finanšu ministre jau vakarā gāja vēl tālāk un paziņoja, ka pietrūkstot vien 13 – 14 miljoni. Var rasties iespaids, ka valdība tiešām strādā enerģiski.
Diemžēl, nekādi skaitļi un aprēķini publiski vēl aizvien nav pieejami, kas liek ar zināmu skepsi raudzīties uz šiem paziņojumiem. Atcerēsimies šos apgalvojumus rudenī, kad budžets beidzot iegūs reālas aprises.
Iecerētās nodokļu reformas stratēģijas aprēķini ir tuvu tam, lai panāktu līdzsvaru starp tās radītajiem ieņēmumiem un iztrūkumu valsts budžetā. Pašlaik līdz tam pietrūkst 14 miljoni eiro. Tā intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Ministre līdzīgi kā iepriekš atzina, ka plānotā nodokļu reforma pirmos divus gadus būs grūtāka attiecībā uz ieņēmumiem valsts budžetā. Nepieciešamības gadījumā tiek arī izskatīta atkāpe no pašreizējā budžeta deficīta, bet nepārkāpjot mērķus iekļauties noteiktā deficīta rāmī.
Viņa precizēja, ka vidēja termiņa strukturālais deficīts ir 1% iekšzemes kopprodukta (IKP) un pieteikts vēl 0,4% no deficīts veselības aprūpes finansēšanai. Kopumā šogad budžeta deficīts plānots 1,1% apmērā no IKP jeb par 0,2% lielāks nekā iepriekšējā gadā.
Reizniece-Ozola noraidīja iepriekš ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (“Vienotība”) pausto, ka nodokļu reforma budžeta deficītu palielinās līdz 2%. Tas esot sasteigts un nepamatots aprēķins.
Pašlaik nodokļu stratēģijas pārrēķini esot tuvu tam, lai līdzsvarotu ieņēmumus un iztrūkumu. Uz šo brīdi aprēķinātais mīnuss ir 13-14 miljoni eiro. Pašlaik ministrija turpina meklēt kompensācijas mehānismus.
Komentējot iecerētās reformas virzību, ministre atzina, ka nedaudz jūtama “deķīša vilkšana katram uz savu pusi”, tomēr kopējo fokusu esot izdevies noturēt. Tāpēc viņa ir pārliecināta, ka ar šādu diskusiju sākumu nodokļu stratēģiju spēs novest līdz galam.
Iepriekš Finanšu ministrija nāca klajā ar piedāvājumu plašākām nodokļu izmaiņām, slogu pārnesot no darbaspēka uz kapitāla nodokļiem. Iecerēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi samazināt līdz 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā noteikt IIN likmi 23% apmērā. Savukārt kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, bet 0% likmi reinvestētajai peļņai. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.
Ministrija arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro (pašlaik 380 eiro), kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Tāpat paredzēts noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu.
Eksperti norāda, ka šādas izmaiņas īstermiņā mazinās budžeta ieņēmumus, taču to var segt netiešie ieguvumi.
Interviju ar finanšu ministri var noskatīties zemāk pievienotajā video:
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
21 miljons ir iedalīts Saeimas deputātiem,ar steigu vajag to konfiscēt.Saeimas budžetu vajag samazināt uz pusi!Tas jau ir ārprāts,ka 100 deputāti notriec 22-25 miljonus gadā par nepar ko!!!5 miljoni ir iesaldēti prezidenta pilī,vēl nav atrasts dedzinātājs!Par ko saņem algas policijas un iekšlietu ministrijas darboņi?Ar steigu vajag ievest progresīvo nodokli no 1200 eiro,kā to pieprasīja Pasaules banka!Vajag izbeigt superdarboņu darbošanos pa 4 un vairāk darbavietām!Tā taču ir totāla valsts izlaupīšana!Valdībai vajag sākt strādāt,ne laupīt,tad nauda būs!!!
Ja no 29 miljoniem eiro ,ko biedre R.Ozola tikko izdalīja -UN SAŅĒMA- kā “”Pārpalikumu”” – atņem 14 miljonus eiro=iznāk, ka “”Jaumais pārpalikums “”ir 15 milj. eiro. Morāle- GRĀBJAM , KAS VAR!