Jaunais izglītības saturs apdraud vēstures apguvi vidusskolās: ja vien skolēns to neizvēlas mācīties padziļināti, vēsture tiek apgūta kopā ar sociālajām zinātnēm, LA.lv raksta Ilze Kuzmina.
Turklāt normatīvie akti pieļauj, ka tā ir skolotāja brīva izvēle, kuras valsts vēsturi mācīt, par kādām vēsturiskām personībām stundās runāt.
Tā uzskata vēstures skolotāji, ar kuriem sazinājās “Latvijas Avīze”.
Vidējās izglītības standarts paredz, ka vēsture lielākajai daļai skolēnu vidusskolas klasēs vairs netiek mācīta, bet tās tēmas ir iekļautas pamatkursā “Sociālās zinības un vēsture”, kurā skolēni nostiprina pamatskolā iegūtās zināšanas par sabiedriskajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem, kā arī veido vispārinājumus, izmantojot pamatskolā iegūtās vēstures zināšanas, lai izprastu pagātnes notikumu ietekmi uz mūsdienām, un nostiprina savu pilsonisko, nacionālo un vēsturisko apziņu.
Skolām 10. un 11. klasē skolēniem iespējams mācīt arī pamatkursu “Vēsture un sociālās zinātnes I”, kurā ar dažādu vēstures piemēru un filozofisku atziņu palīdzību skolēni apgūst dažādu politisku, sabiedrisku un ekonomisku ideju attīstību. Skolēni izseko dažādu ideoloģiju ietekmēm uz sabiedrību, kā arī skaidro varas un indivīda attiecības dažādos laikmetos un reģionos.
Tā kā minētajos kursos iekļautas sociālās zinātnes, tas nozīmē, ka līdz ar vēsturi skolēni tajos apgūst arī politiku, tiesības, vēsturi, ētiku, reliģiju, ģeogrāfiju, ekonomiku, filozofiju un pat uzņēmējdarbību.
“Vismaz septiņu sociālo zinātņu un vēstures integrācija vienā mācību priekšmetā, manuprāt, ir Latvijā veiktās satura reformas vājā puse – šāda veida priekšmetu integrācijai nebija ne teorētiskā pamata, ne pieredzes,” uzskata V. Klišāns.
“Visu enerģiju liekot uz prasmēm, proti, cenšoties skatīt vēsturi tikai kā universālu instrumentāriju pagātnes skaidrošanā, netieši cīnoties pret vēstures faktu nedomājošu iekalšanu (kas diemžēl daudzviet skolās notiek), esam aizmirsuši par pašu vēstures saturu – Latvijas, Eiropas un pasaules vēstures stāstus kā vērtību.
Tieši šie stāsti jeb naratīvi veido dzimtās vietas lokālo, Latvijas nacionālo un eiropeisko identitāti. Baidos, ka pēc dažiem gadiem divdesmitgadnieki, kas nebūs vidusskolā mācījušies padziļināto vēstures kursu, apmeklējot Latvijas Okupācijas muzeju, jutīsies kā mazi bērni. Tas ir – nebūs kompetenti.”
Vēl skarbāks ir Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas vēstures skolotājs Jānis Arājs, kurš saka: “Vēstures mācīšana vidusskolā ir faktiski iznīcināta, tā vietā tiek mācīts dažādu zinātņu kokteilis.”
Tikai tie, kuri 12. klasē izvēlas padziļināto kursu “Vēsture II”, padziļināti apgūst vēstures faktoloģiskās zināšanas un dažādas vēstures filozofijas idejas, tādējādi attīsta izpratni par vēsturisko notikumu savstarpējām sakarībām un to ietekmi uz mūsdienu realitāti. Šajā kursā skolēni arī apgūst un nostiprina vēsturei raksturīgās pētniecības prasmes.
Avots: LA.lv
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Lūk, jau p.m.ē. senajā ROMĀ romiešu valstsvīrs un domātājs Marks JŪlijs CICERONS /106.-43.p.m.ē.- saprata–”VĒSTURE MŪSU LABĀKĀ SKOLOTĀJA.”
Kam bērneļiem kaut kāda vēsture? Soctīklos jau tikai par šodienu un rītdienu. Kaitīgi ir kavēties atmiņās. Ja nesan;ak JKP īsā partijas vesture- tad lab;ak nobumbulēt priekā. Cik tad mums skolā ir vestures skolotāju, kas vēsturi ir paši mācījušies? Pārējie jau tukšmuldētāji un vēsturi apguvuši 4 stundu īsajā kura – un pietiek,pārējs jau tikai jāatķeksējas. Nevajag to vēsturi nevienam – ne saeimas deputatam ar 9 klašu izglītību, ne Maksimas kasierei. Visi jau tā pat ieriktējas
Mūsu vēsturnieki braukāja pa Maskavu kopējo vēsturi rakstot. Krievi savu uzrakstīja, mums nav ne savas, ne Krievijas variantu pieņemam. Tad izdomāja, ka nemācīs vēsturi, jo nav jau ko mācīt! Bet 12 gadus skolos!!! Ko! Kādas muļķības tur mācīs šitos garos gadus, ka beidzot vidusskolu nav ne aroda, ne zināšanas kādas bija pat Padomju vidusskolas beidzējiem!
nu kā var tā pukoties!???? Tak tik jauka “kompeteņča”!
Varbūt dievam radītajām jāpajautā par vēsturi nekā cilvēkam, ka daļa cilveku ir kronis visam ar savām domāt ka zina kas ir vesture, tāpēc ir tā kā tajā teiciena, tauta, kas nezina savu pagātni, tagadne ir neskaidra, bet nākotnē nezināmā, bet ja zina pagātni, tad tagadne stabila, un nākotnē zināma. Vēsture nepieciešama, bet ko mācīt, saturu, jo visu neiemācīsies, jo daudz to literatūru, varbut ka reiz bija kari, tad ko darīt lai neatkārtotos…
Jāmāca cilvēcība.
Lai neatkārtotos kari un Tu otreiz neķertos pie “plikiem” elektrības vadiem, kā bērnībā, vajag mācīt vēsturi un patiesu vēsturi!
Man vienas paziņas meitai pirmā kursa vēstures lekcijās galva ir piepildīta ar viādām muļķībām — Ulmanis bija briesmonis, bet komūnisti nekas sevišķs.
Vēl jau ir kur augt. Vajadzētu latviešu valodu apvienot ar angļu valodu, un pēc skolotāja ieskatiem mācīt kokteili. Varētu māčit arī ventiņu izloksni. Te ir lielas iespējas izvērsties.
Tā muldēšana, ka cilvēka izglītībai nav vajadzīga faktu zināšana, liecina par nespēju saprast kā notiek domāšana. Ja tev galvā nav faktu, tad nav arī par ko diskutēt. Tā plānprātība, ka vidusskolēns matemātikā nav spējīgs iemācīties formulas vienas (uzsveru vienas lappuses apjomā) liecina par galēju pedagoģisko zinātņu uzspiesto deģenerāciju.
Ironija vietā. Piekrītu. Bet ventiņ’ izloksn gan derēt’! :)
Virsraksts bija satraucošs, bet palasot dziļāk – kāpēc ne? Patlaik jau tomēr mēs vēl aizvien “kaļam” vēsturi lai varētu atreferēt to eksāmenos, īpaši neiedziļinoties niansēs par kāpēc un kas notika tālāk. “…kurā skolēni nostiprina pamatskolā iegūtās zināšanas par sabiedriskajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem, kā arī veido vispārinājumus, izmantojot pamatskolā iegūtās vēstures zināšanas, lai izprastu pagātnes notikumu ietekmi uz mūsdienām, un nostiprina savu pilsonisko, nacionālo un vēsturisko apziņu.” šis manuprāt ir daudz interesantāk un noderīgāk nekā truli dragāt vēsturi, vismaz var izveidot likumsakarības un izprast domu gājienus kas noved mūs tur kur esam un kā vēsture ietekmē nākotni. Protams tas viss… lasīt vēl »
te arī viss pateikts – “kaut kāds progress”
Nevis var izveidot lukumsakarības, bet pasniedzējs tās sagrmotas ielej mutē. Tieši jāmācās sausa vēsture lai secinājumus veidotu paši.
Te var redzēt cik dziļas vēl arvien ir okupācijas sekas.
Man intresē seksuālā revolūcija un bēemvē vēsture – 3 sērija, 5 sērija un septītā sērija
Izrādās, ka ir arī slimību vēsture
Es ieiešu vēsturē