No vidusskolas programmas izņem vēsturi – tās vietā sociālo zinātņu kokteilis

Jaunais izglītības saturs apdraud vēstures apguvi vidusskolās: ja vien skolēns to neizvēlas mācīties padziļināti, vēsture tiek apgūta kopā ar sociālajām zinātnēm, LA.lv raksta Ilze Kuzmina.

Turklāt normatīvie akti pieļauj, ka tā ir skolotāja brīva izvēle, kuras valsts vēsturi mācīt, par kādām vēsturiskām personībām stundās runāt.

Tā uzskata vēstures skolotāji, ar kuriem sazinājās “Latvijas Avīze”.

Vidējās izglītības standarts paredz, ka vēsture lielākajai daļai skolēnu vidusskolas klasēs vairs netiek mācīta, bet tās tēmas ir iekļautas pamatkursā “Sociālās zinības un vēsture”, kurā skolēni nostiprina pamatskolā iegūtās zināšanas par sabiedriskajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem, kā arī veido vispārinājumus, izmantojot pamatskolā iegūtās vēstures zināšanas, lai izprastu pagātnes notikumu ietekmi uz mūsdienām, un nostiprina savu pilsonisko, nacionālo un vēsturisko apziņu.

Skolām 10. un 11. klasē skolēniem iespējams mācīt arī pamatkursu “Vēsture un sociālās zinātnes I”, kurā ar dažādu vēstures piemēru un filozofisku atziņu palīdzību skolēni apgūst dažādu politisku, sabiedrisku un ekonomisku ideju attīstību. Skolēni izseko dažādu ideoloģiju ietekmēm uz sabiedrību, kā arī skaidro varas un indivīda attiecības dažādos laikmetos un reģionos.

Tā kā minētajos kursos iekļautas sociālās zinātnes, tas nozīmē, ka līdz ar vēsturi skolēni tajos apgūst arī politiku, tiesības, vēsturi, ētiku, reliģiju, ģeogrāfiju, ekonomiku, filozofiju un pat uzņēmējdarbību.

“Vismaz septiņu sociālo zinātņu un vēstures integrācija vienā mācību priekšmetā, manuprāt, ir Latvijā veiktās satura reformas vājā puse – šāda veida priekšmetu integrācijai nebija ne teorētiskā pamata, ne pieredzes,” uzskata V. Klišāns.

“Visu enerģiju liekot uz prasmēm, proti, cenšoties skatīt vēsturi tikai kā universālu instrumentāriju pagātnes skaidrošanā, netieši cīnoties pret vēstures faktu nedomājošu iekalšanu (kas diemžēl daudzviet skolās notiek), esam aizmirsuši par pašu vēstures saturu – Latvijas, Eiropas un pasaules vēstures stāstus kā vērtību.

Tieši šie stāsti jeb naratīvi veido dzimtās vietas lokālo, Latvijas nacionālo un eiropeisko identitāti. Baidos, ka pēc dažiem gadiem divdesmitgadnieki, kas nebūs vidusskolā mācījušies padziļināto vēstures kursu, apmeklējot Latvijas Okupācijas muzeju, jutīsies kā mazi bērni. Tas ir – nebūs kompetenti.”

Vēl skarbāks ir Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas vēstures skolotājs Jānis Arājs, kurš saka: “Vēstures mācīšana vidusskolā ir faktiski iznīcināta, tā vietā tiek mācīts dažādu zinātņu kokteilis.”

Tikai tie, kuri 12. klasē izvēlas padziļināto kursu “Vēsture II”, padziļināti apgūst vēstures faktoloģiskās zināšanas un dažādas vēstures filozofijas idejas, tādējādi attīsta izpratni par vēsturisko notikumu savstarpējām sakarībām un to ietekmi uz mūsdienu realitāti. Šajā kursā skolēni arī apgūst un nostiprina vēsturei raksturīgās pētniecības prasmes.

Avots: LA.lv