Trūkstošā finansējuma dēļ gada beigās pacientiem var būt ierobežotas iespējas saņemt kompensējamās zāles, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē pavēstīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāvji.
NVD Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktore Signe Bokta atgādināja, ka šim gadam kompensējamo medikamentu saraksta paplašināšanai būtu nepieciešami 99 miljoni eiro. Šī gada vajadzībām, piemēram, kardioloģijai, endokrinoloģijai, dermatoloģijai, terapijas turpināšanai, retajām slimībām, psihiatrijai un citām, nepieciešami vairāk kā 30,4 miljoni eiro.
Vienlaikus viņa piebilda, ka šī gada beigās kompensējamo zāļu budžetā draud deficīts 42 miljonu eiro apmērā, kas nozīmē, ka pacientiem var būt ierobežotas iespējas saņemt kompensējamās zāles vai arī tās vispār nebūs pieejamas.
Konceptuālais ziņojums par zāļu finansiālo pieejamību iesniegts valdībā pērn septembrī, taču joprojām nav izskatīts, informēja VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere. Tajā paredzēti vairāki risinājumi, tostarp samazināt PVN likmi no 12% uz 5% visām recepšu zālēm, kā arī pārskatīt zāļu cenas veidošanas principus, samazinot zāļu gala cenas pacientiem, nosakot, ka kompensējamo zāļu aptiekas cena ārpus kompensācijas sistēmas nav augstāka par šo zāļu aptiekas cenu un tamlīdzīgi.
Tāpat ziņojums paredz samazināt pacientu tiešos maksājumus par zāļu iegādi, veikt pasākumus zāļu un uztura bagātinātāju racionālas lietošanas veicināšanā, palielināt farmaceita lomu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā un veicināt profesijas neatkarību, tai skaitā neitralitāti profesionālo uzdevumu izpildē.
Kā jau vēstījām, iepriekš Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valde uzskata, ka valdības plānotais valsts budžeta finansējums veselības aprūpei 2023. un 2024. gadā nolemj nozari smagai stagnācijai un ir nāves spriedums valsts apmaksātai veselības aprūpei.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Tā izskatās,ka šò īpatņu hobijs ir tautas iznīcināšana.
Dakterīšu nepārvaramas alkatības remdinšānai te noteikti būs jāņewm nost pensijas bet kā gan savādām
LV – Eiropas ‘čempione nabadzībā.
Vai tos briļļainos tur tajā bildē ir fiksi jāsien trakokreklā? Ja nopietni, tad ir divi milzu jautājumi. 1. KĀPĒC VĒL JV KAUT KO VADA, JO SEN LATVIJU IR NOVADĪJUSI LĪDZ KLIŅĶIM? 2. KĀPĒC SABIEDRĪBA VĒL TĀDUS VĒLĒ – MAZOHISTI VAI?
labi apmaksāti ierēdņi izmej iedzīvotājus jeb cilvēkus ?
Kopējā summa kuru Lv aizsūtīja uz Ukrainu Jurašam aptuveni atbilst summai kura šogad trūkst medicīnai. Un otrā lieta, kāpēc neviens nerunā ka valstī aptiekās trūkst antibiotikas? Man vecākiem bija izrakstītas antibiotikas, pēc vairāku stundu braukāšanas pa aptiekām, beigās no vienas aptiekas aptiekāre zvanīja uz citām aptiekām, kamēr atrada vienu kurā vēl pēdējie iepakojumi. Biju jau gatavs braukt uz Rīgu. Vēlāk tāpat nācās braukt uz Rīgu. Rīgā bišķi labāk, bet arī ne visās aptiekās ir, aptiekāres stāsta ka ja kaut kur ir, tad vēl visi krājumi neesot tajā aptiekā izpārdoti.
alga par alkatības inflāciju nevaldāmo raušanas kāri mediķiem ir ar savu ietekmi uz visu valsti
Un kāpēc tad mediķi nevar prasīt lielāku algu, ja 20% inflācija? Valdība gan sev var pielikt? Kāpēc nelamā Kariņu?
Galvenais tagad ir noprihvatizēt valsts uzņēmumus. Valsts mežus, Rīgas satiksmi, Latvenergo. Priekš tam bļe tika izveidota speciāla ministrija – klimata bļe vai kā nu tur viņu. Zilais Čudjiks tur ņemās. Nejēdzat neko? Pārejais tagad pie irsas
Ekonomikas transformācija ha ha. Putina rietumu banka grib legalizēties eiropas unionā. Savādā viņiem tās sankcijas utt
Gada vidū tiks mainīta Valsts budžeta ieņēmumu daļa? Pilnīga nespēja saprast valsts pārvaldes cikliskumu un lēmumu pieņemšanas secību. Vai ministriju darbinieki zin, ka viņu ministrija nav vienīgā un savstarpēji sarunājoties var kaut ko uzzināt par eventuāli iespējamiem lēmumiem? Kosmisks infantīlisms par nesajēdzīgām izmaksām.