Vēl aizvien nav publicētas vairāk nekā simts čekas aģentu kartītes, kas atrodas joprojām slepenajā VDK aģentu uzskaites papildu kartotēkā.
To secinājuši Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) darbinieki pēc visu trīs kartotēku, kas savstarpēji pārklājas, salīdzināšanas, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
“Mēs pieļāvām, ka varētu būt daži, varbūt pārdesmit cilvēku vārdi. Tas, ka cipars ir tik liels – pāri simtam, mums pašiem arī bija pārsteigums,” raidījumam atzina LNA vecākais eksperts vēsturnieks Gints Zelmanis.
Nepublicētajā kartotēkā ir septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados vervētu aģentu kartītes. Vizuāli tās līdzinās jau publicētajām – ar aģenta vārdu, uzvārdu, segvārdu un vervētāja datiem. Tomēr atšķiras kartīšu otra puse, kurā ir arī informācija par to, kādā veidā sazināties ar aģentu, piemēram, uzrādot VDK darbinieka apliecību vai pat nosaucot paroles vārdu. Arhīvs neatklāj, vai nepublicētajās kartītēs atrodami arī sabiedrībā zināmu cilvēku vārdi.
Arhīva speciālisti uzskata, ka nav tiesīgi publicēt šajā trešajā kartotēkā esošās 447 kartītes saskaņā ar likumu. Situāciju labot steigs parlaments, jau šonedēļ nākot klajā ar likuma grozījumu projektu. “Mēs negribam tērēt laiku, lai noskaidrotu, kurš labāk izprot likumā rakstīto. Mēs vienkārši papildināsim likumu ar trešās kartotēkas nosaukumu un tad būs nepārprotami skaidrs, ka informācija ir jāpublicē,” skaidro deputāts Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”).
Saeimā turpina uzsvērt, ka par šādu kartotēku neko nav zinājuši. Tomēr, VDK dokumentu izpētes komisijai pētot VDK sadarbības fakta konstatēšanas tiesu lietas, atklājies, ka nav publicētas visas kartītes.
“Konkrētais piemērs tikai pierāda to, ka bez arhīva un bez likumdevēja gribas ir jābūt vēl kādam, kurš tur roku uz pulsa,” norāda Publiskās atmiņas centra padomes priekšsēdētāja Kristīne Jarinovska.
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns piekrīt, ka šobrīd sabiedrības ticība tam, ka tik tiešām varēs redzēt visas valsts rīcībā esošās kartītes, ir iedragāta. “Diemžēl, ir nesmuki sanācis, jo ziņas atšķiras un kaut kāda daļa kaut kur ir atstāta. Tas mazina uzticamību, bet es domāju, ka šobrīd mums nebūtu jāuztraucas, jo vēl ir citi dokumenti,” sacīja Stukāns.
Eksperti sola sekot līdzi, lai arī starp VDK dokumentiem, kuri arhīvam jāpublicē maijā, neatklātos tādi, kas paliek sabiedrības acīm slēpti.