Mediķi ar solīto algu pieaugumu nesamierinās – vai streiks?

Ar lielu vilšanās sajūtu Saeimas galīgo balsojumu par nākamā gada budžetu gaida mediķi un veselības aprūpes darbinieki.

Saskaņā ar valdības vienošanos ārstu algas nākamgad pieaugs par 10%, nevis par 20%, kā solīts iepriekš. Piedāvājumam vairāk celt algas tieši ārstiem–rezidentiem nozare nepiekrīt un jau rīt lemšot par nākamajām protestu akcijām, vēsta LTV “Panorāma”.

Slimnīcās un arī citās ārstniecības iestādēs arī vēl šodien karogi ir nolaisti pusmastā. Tā ar lielu vilšanās sajūtu mediķi gaida nākamā gada valsts budžeta pieņemšanu. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts–rezidents Gusts Ancāns bija starp tiem tūkstošiem mediķu, kas pagājušajā nedēļā ņēma vienu bezalgas atvaļinājuma dienu un piketēja pie Saeimas. Cerība bijusi, un jaunais ārsts-rezidents neticējis, ka likumā ierakstīto iespējams nepildīt.

“Emocijas, protams, ir bēdīgas šobrīd, jo tā situācija veselības aprūpē ir tāda, kāda ir. Arī jaunajiem ārstiem, tai skaitā arī man,” teica Ancāns. Viņa un citu ārstu-rezidentu alga par slodzi patlaban ir 950 eiro pirms nodokļu nomaksas. Veselības ministres piedāvājums – par piektdaļu celt tieši rezidentu algas, bet pārējam personālam algu palielināt uz pusi mazākā apmērā, jaunos ārstus neapmierina. Viņi prasa vienlīdzību visiem.

“Es domāju, ka šis ir tas brīdis, kad mēs nedrīkstam apstāties. Tik, cik mēs esam vienoti, tik es savā medicīnas karjerā neatceros, ka mēs esam bijuši,” teica Ancāns. Jautājums par algām tagad ir kļuvis par principa jautājumu, saka Jauno ārstu asociācijas vadītājs Kārlis Rācenis (attēlā). Ārsti jau rīkojuši vienas dienas piketu un vienu dienu atcēluši plānveida pakalpojumus. Nolaiduši karogus un iedeguši sveces, bet ar to neesot panākts vēlamais rezultāts.

“Es esmu pilnīgi vīlies Latvijas politikā, ja tā var teikt. Es nebiju domājis, ka tas ir veids, kā notiek politika. Un arī tie komentāri, ko politiķi saka, ir tik dzēlīgi un tik vienaldzīgi,” pauž Rācenis. Veselības ministre esošās attiecības ar mediķiem raksturo kā sakaitētas, ļoti emocionālas. Viņa uzskata, ka piešķirtie 60 miljoni eiro sadalāmi, visiem darbiniekiem algas palielinot par 10%, bet ārstiem-rezidentiem – par 20%. Un, lai gan ārsti ir gatavi prasīt ministres demisiju, Ilze Viņķele vēl cer uz dialogu un mediķus pie sevis saukšot nākamnedēļ.

“Kamēr nav tiešu indikāciju, ka sarunas nav iespējamas, tās noteikti ir jāturpina. Ja mana demisija rada papildu naudu budžetā, ja mediķi var norādīt, kas tieši manās rīcībās un darbībās nav bijis profesionāls un pareizs, lai prasa demisiju,” tā Viņķele. Tāpat mediķi vēl plāno lemt par finanšu ministra demisijas pieprasīšanu un Saeimas atlaišanu. Pirms dažām dienām Ārstu biedrība uzsākusi aptaujāt ārstus par iespējām streikot.

“Atsaucība ir ļoti liela. No aptaujātajiem vairāk nekā diviem tūkstošiem cilvēku vairāk nekā 75% ir gatavi streikot. Ja mēs paši par sevi nepastāvēsim, neviens cits par mums nepastāvēs. Šis budžets nekam neder. Tas ir likums, pēc kura mēs dzīvojam. Ja mēs pieļaujam kaut mazāko kļūdu, tad mūs par to soda vai iesūdz tiesā. Viens likums, viena taisnība. Un tas ir tas, ko mēs prasīsim,” saka Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.

Atgādinām, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Mārtiņa Bondara (AP) vadībā 11.novembrī noraidīja medicīnas darbinieku un opozīcijas deputātu lūgumu pārtraukt nākamā gada valsts budžeta izskatīšanu un uzdot Ministru kabinetam atrast mediķu atalgojumam solīto finansējumu. ( Par to vairāk lasiet ŠEIT.)

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir jauna sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt arī šajā publikācijā minēto tautas kalpu izglītību, parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, “partiju tūrismu” un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook ,Twitter,  Youtube un Instagram!