Imants Vīksne
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits un viņa parlamentārais sekretārs Jānis Butāns ir maldinājuši sabiedrību, apgalvojot, ka jauns transportlīdzekļu nodoklis tiks ieviests ar mērķi “novērst vecu un ekoloģiski kaitīgu vieglo automobiļu reģistrēšanu Latvijā”.
Patiesībā mērķis bija tieši pretējs ‒ ievest pēc iespējas vairāk lietotu mašīnu, lai iekasētu no to lietotājiem pēc iespējas vairāk naudas un par šo naudu nopirktu milzīgus dīzeļdzinējus. Vilcienus. Kuluāros baumo, ka tagad gaidāms mēģinājums paaugstināt ikgadējā ekspluatācijas nodokļa likmes.
Dīzeļvilcienu iegādei nepieciešami aptuveni 75 miljoni eiro. Ar grozījumiem “Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” triju gadu periodā bija plānots iekasēt aptuveni 70 miljonus. Tātad gandrīz visu nepieciešamo summu.
Zebra viņus atmaskoja
Lai pamatotu lietoto automašīnu pirmreizējā reģistrācijas nodokļa ieviešanu, abi politiķi lika lietā brutālu demagoģiju. Ministrs Linkaits mašīnas virs pieciem gadiem pasludināja par vecām. Klimata mērķu vārdā tās maināmas pret jaunām. It kā mašīnu ražošana planētai vispār varētu nākt par labu. Savukārt parlamentārais sekretārs Butāns stāstīja vēl lielākas blēņas ‒ ka lielais 700 eiro dīzeļa nodoklis tiks uzlikts ekskluzīvām “Ferrari” un “Bugatti” marku automašīnām. Un, ka par 5000 eiro var taču pirkt lietotu elektromobili, bet nepasakot, ka ar šādu auto var nobraukt labi ja 50 kilometrus. Politiķu melus eleganti atmaskoja raidījums “Zebra” sižetā “Auto nodokļi, ekoloģija un Blaumanis”.
Patiesībā šis nodoklis kaitētu vidusslānim un trūcīgajiem iedzīvotājiem, kas brauc ar uzticamiem dīzeļiem, bet visvairāk ģimenēm, kas lieto minivenus un lauku cilvēku darba mašīnām. Laimīgā kārtā šis kaitnieciskais nodoms ir novērsts. Pirmreizējās reģistrācijas nodokļa, lai finansētu dīzeļvilcienu iegādi, nebūs. Valdība Linkaita un Jaunās konservatīvās partijas virzīto ideju izbrāķējusi. Taču problēma ar vilcienu iegādi paliek. Nauda kaut kur jāņem, bet iespējas tikt pie Eiropas Savienības līdzfinansējuma, gadiem ilgi muļļājoties ar vilcienu iepirkumu un dzelzceļa elektrifikāciju, ir palaistas garām.
Mugurkauls DR1A salūzis
Eiropas nauda ir pieejama tikai elektrovilcienu iegādei. Čehu uzņēmums “Škoda Vagonka” tos piegādās, sākot ar 2022. gadu. Kopumā 32 vilcienus. Turpretim dīzeļvilcienu pirkšana netika savlaicīgi plānota, jo dzelzceļa pārvadājumus bija iecerēts pilnībā elektrificēt. Taču dzelzceļa elektrifikācijas projekts izgāzās, un nauda tika pārdalīta citiem projektiem, kas varētu pretendēt uz Eiropas atbalstu. Tai skaitā dīzeļvilcienu iegādei. Ja elektrolīniju nav, ar kaut ko taču tāpat jābrauc. Taču Brisele šādam plānam pateica – nē. Eiropas zaļais kurss nepieļauj publisko līdzekļu tērēšanu dīzeļdzinēju iegādei. Neesot videi draudzīgi.
Situācija tātad ir šāda. Elektrovilcieni būs, bet tos nevarēs palaist neelektrificētajos posmos Cēsu, Daugavpils un Liepājas virzienā. Tur turpinās braukt 22 vecie dīzeļvilcieni, no kuriem septiņiem vairs nav pieejamas dzinēju rezerves daļas. Sabiedrotie amerikāņi Krievijas rūpnīcu “Zvezda”, kurā ražoti dzinēji DR1A ielikuši sankciju sarakstā. Tātad, kamēr šie dzinēji vēl ar vietējā depo spēkiem ir uzturami pie dzīvības, vilcieni brauks. Ar vecajiem vilcieniem gan nav iespējams padarīt dzelzceļu par Latvijas satiksmes mugurkaulu, kā to iecerējusi Satiksmes ministrija.
Kad dzinēji salūzīs pavisam, vilcieni nebrauks. Kāds tur vairs mugurkauls.
Lūk, tāpēc Satiksmes ministrijas vadība dīzeļvilcienu iegādei nepieciešamos miljonus un pamatojumu saskata pat klimata aprūpes plānos.
Iespējams, cels ekspluatācijas nodokli
Mēģinājums savākt vilcieniem nepieciešamo naudu, ieviešot lietoto automašīnu pirmreizējās reģistrācijas nodokli, ir cietis neveiksmi. Taču ministrs Linkaits sola neatmest šim uzdevumam ar roku un tviterī ziņo:
“Dzelzceļa pārvadājumiem ir jābūt par sabiedriskā transporta mugurkaulu, un fiziski/morāli novecojušie vilcienu sastāvi ir jānomaina. Agri vai vēlu. Tā ir mana pārliecība. Mēs Satiksmes ministrijā izpētīsim visus variantus, lai varētu atrast finansējumu reģionālajiem vilcieniem. Jā, dažbrīd mēs paši sev radām problēmas, lai tās pārvarētu. Bet arī no katras bezizejas ir vismaz divas izejas ”
Kamēr pašai ministrijai attiecīgas informācijas par ministra atrastajām izejām vēl nav, politikas kuluāros baumo, ka tagad sekos mēģinājums vienkārši palielināt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli. Protams, saistībā ar CO2 izmešiem, jo kā tad bez “dūmu aizsega”. Nav gan zināms, vai tas notiks pēc pusgada, mēneša, nedēļas vai varbūt jau rīt. Tāda lieta kā ieceru savlaicīga apspriešana ar sabiedrību šai valdībā netiek necik augstu vērtēta.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: nra.lv