Rakstnieks Jurģis Liepnieks ir skeptisks par mūsu sociālās sistēmas perspektīvu: „Šobrīd strādājošiem cilvēkiem ir jārēķinās ar to, ka viņi strādās, kamēr mirs. Nekāda iešana pensijā un dzīvošana no pensijas nav reāla. Ir tikai divas lietas, kas var novērst drūmumu – optimisms un patriotisms.
Latvijas demogrāfiskā situācija un dzimstības mazināšanās rada arvien lielākas bažas par sociālās sistēmas nākotni. Cilvēki dzīvo aizvien ilgāk un tātad arī ilgāk bauda pensijas labumus. Taču demogrāfiskajai bedrei kļūstot arvien lielākai, kādu dienu vienkārši var nepietikt naudas pensijām un pabalstiem.
Avots: Jauns.TV
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Kad 2005 ajos gados katrā bankā sāka vervēt pensiju 2ā līmenī, es sapratu, ka tur ir afēra! Ienesums 2-3% gadā pie inflācijas 8% un uz augšu. Tas tak banķieru sapnis!
Jau 90-tajos būvējot LV pensiju sistēmu “demogrāfiskā bedre” bija prognozēta, tās kompesācijai bija paredzēts 2.pensiju līmenis. Veselības aprūpē 90. reformas mērķis bija veselīgo dzīves gadu pagarināšana. Politisko lēmumu kopums (arī J.L. premjera biroja vadīšanas laikā) visu šo ir “izvarojis” pa pilnu progammu. Patīkami, ka ir apjausma par sagaidāmām sekām un to skaidrojumu sabiedrībai – notiek. Te risinājums būs viens – imigranti (sociālo iemaksu maksātāji). Esošie politiskie spēki šo saprot, bet negrib sākt pat diskusiju – temats nepopulārs, novedot pie paliela sasteigtu, nepamatotu lēmumu riska, ko izstrēbs politiski labticīgā sabiedrība.
No kurienes tad šos imigrēt? Pārsvarā šeit paliek kebabi. Labākajā gadījumā – pelēkajā zonā. +/- neitrālā gadījumā – ēnā. Sliktākajā – legalizējas un kļūst par pabalstnieku.
Bija mēģinājums atvest legāli ķīniešus Šlesera laikā. No 10 palika 1. Kur pārējie? Paskatījās kāds šeit bardaks un kā kurš – daži aizbrauca atpakaļ, daži uz Eiropu.
Jautājums vietā un laikā jau gadus desmit? Ja nezin ko grib un var, tad būs kā sanāca.
Paldies Liepniekam par rakstu. Es līdzīgu viedokli kādreiz komentāros internetā rakstīju pirms ~14 gadiem, kad redzēju kā mani bijušie klasesbiedri un kursabiedri 2008 – 2009. gada krīzes dēļ brauca uz ārzemēm. Jaunieši šeit nebija vajadzīgi. No manas pamatskolas klases nepilnas 3/4 ir aizbrukušie. Cik zinu, pilnīgi visas meitenes. Klasesbiedrenes apprecējušās tur, ar citiem imigrantiem no citām valstīm, maksā nodokļus tām valstīm, audzina bērnus tām valstīm. Tas, pie kā tas novedīs jau toreiz bija redzams. Bija jāpaiet 10-15 gadiem, aizbraukušajai paaudzei jākļūst par 30gadniekiem lai sekas būtu redzamas statistikā. Esmu redzējis video, kur viens ZZS ministrs izsakās ka jauniešu emigrācija neesot… lasīt vēl »
Tā arī ir! Man pazīstamie visi Tur.
Labi. Gribētos, lai ātrāk sabrūk un varētu iet uz priekšu. Vispār uz pensiju vajadzētu pretendēd tikai tiem, kam ir vismaz divi bērni.
Nē, pareizi būtu ja tkai tie kam 4 bērni.
Tak manis dēļ. Tik tad lai man neatvelk nodokli tavi bērnu ārstēšanai un izglītošanai. Uzkrāšu pats.
Katru mēnesi saņemot algu esmu jau samaksājis valstij apmēram 1300-1500 euro nodokļus. Es piekrītu, lai pensija ir tiem kam bērni, bet tad lai valsts atbrīvo mani no sociālajiem nodokļiem. Katru mēnesi tādu summu investējot ārzemju uzņēmumos gan jau vecumdienās pensija sanāks labāka nekā maksājot nodokļus. Ja valsts ņem nodokļus, tad valsts uzņemās saistības. Es piedāvāju vēl labāku variantu – cilvēkam ir jāvar izvēlēties kurai valstij maksās nodokļus. Tad tā valsts vecumdienās arī lai maksā pensijas. Valstis būs ienteresētas konkurēt ar nodokļu sistēmām un pakalpojumiem. Jau no bērnības to tik dzirdu ka konkurence visu uzlabo.
Arī vecpuisim – nodokļus, protams, neatcels, bet visi būsim vienādi skarbās situācijas priekšā – bez bērniem nākotnes nav. Rietumos pārbaudīja, ka imigrācija no 3-šās pasaules tomēr nav gluži tas pats, kas imigrācija no Eiropas valstīm uz Ameriku. Un kas tad notiks ar tām akcijām, kad pircēju kļūs arvien mazāk?
Ja cilvēks godīgi strādā un maksā nodokļus, tad viņu vēl jāsoda par to ka bērnu nav. Jā – tā ir izejaKā tu vari zināt kāpēc tam cilvēkam bērnu nav? Vai valsts apmaksā ārstēšanu lai būtu. Ja nē – tad arī tiesības prasīt nav.
Cik zinu, tad apmaksā. Tomēr tādi gadījumi ir izņēmumi. Vēl ir citi – kam, diemžēl bērniņs ir miris. Neuztraucieties, nebūs pie mums tāda nodokļa, jūs taču saprotat? Bet interesanti, ka šāda, manuprāt, taisnīga pieeja izraisīja tik asu reakciju.
Uldi, ne tikai Tavuprāt, pat es piekrītu, ka tā būtu taisnīga pieeja. Manā dzīvē ir arī otrs stāsts. Mani vecāki 90tajos un 2000šajos izaudzināja mūs 4 bērnus, nodokļu maksātājus. Vai viņiem ir pensija? Nē nav, jo šajā brīvvalstī nav darba stāža. 90to sākumā atguva dzimtas īpašumu, sāka saimniekot. Es vēl atceros agrās bērnības atmiņas kad māte nesa uz rokām un rādīja saimniecību, stāstīja kā tagad paši saimnieko, kā viss attīstās. Arī cukurbietes audzēja cukura fabrikām. Oficiālas darbavietas ārpus pilsētas kā nebija toreiz, tā nebija arī treknajos gados, un nav arī šobrīd. Tādas saimniecības bija daudz, šobrīd lielākoties palikušas tukšas ēkas.… lasīt vēl »
Latvietis beidzot brīvība un pie varas, un tas parāda attieksmi pret pasiem