Liepnieks: Latvijā ministra amats tiek uztverts kā balva par sasniegumiem – var sēdēt un nedarīt neko

Jurģis Liepnieks

“Tā Latvijas situācija drīzāk ir tāda, ka mums ministri ir slikti nevis tādēļ, ka viņi izdara kaut ko katastrofālu, bet gan tāpēc, ka viņi nedara neko,”
vērtējot valdības ministru darbu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, portālam jauns.lv teic rakstnieks Jurģis Liepnieks.

Runājot par to, kurš atjaunotās Latvijas laikā bijis labākais valdības ministrs, Liepnieks pauž, ka par vienu no labākajiem ministriem šajā laikā viņš uzskata šī gada sākumā mūžībā aizgājušo Gundaru Bērziņu (1959-2023; finanšu ministrs no 2000. līdz 2002. gadam un veselības ministrs no 2004. līdz 2007. gadam):

“Viņš bija labs ministrs gan finanšu, gan veselības ministra amatā, gan viens no ietekmīgākajiem Tautas partijas politiķiem. Ļoti žēl, ka esam viņu zaudējuši, un negribu uzreiz pieņemt, ka viņš izdarījis pašnāvību. Bet tas jau cits jautājums, lai policija ar to nodarbojas…”

“Ir bijuši profesionāli labi politiķi un nav tā, ka viss būtu galīgi slikti,” teic Liepnieks. “Bet visgrūtākās ir izglītības un veselības ministrijas, tradicionāli arī labklājība, kuras nosaukumā jau ir iekodēta problēma. Arī Satiksmes ministrija ir grūta. Visvieglākās ir Kultūras un Aizsardzības ministrijas, šobrīd gan aizsardzības vairs ne tik ļoti. Principā politiķi mīl arī iekšlietas, lai gan velti, jo tajās ir daudz problēmu.”

“Tā galvenā problēma ir tā, ka pie mums ministra amatu uztver kā tādu balvu par sasniegumiem. Tu domā, ka esi dzīvē kaut ko sasniedzis, esi kaut kāds īpašs cilvēks un esi pelnījis novērtējumu (ielikšanu ministra amatā). Tu sēdi šajā amatā un to izbaudi, ka esi ministrs, ka viss ir izdarīts un centies neko nedarīt, lai nesabojātu savu reputāciju, neriskētu. Nenotiek tā darbība, lai Latvijā kaut ko uzlabotu,” secina Liepnieks.

Avots: Jauns.lv

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

8 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
Jefiņš
Jefiņš
1 g. atpakaļ

Izrādās lai kļūtu par ministru vai premjerministru pietiek būt blondīnei.

Gada glezna
Gada glezna
1 g. atpakaļ

Nevaru vien beigt priecāties kā pie mums ravē informāciju, pat Vikipēdijā par Augusto Pinočetu nav nekas minēts, ka bija tiesas procesi pret viņu.
Tā ka Latvijā siles ministri arī pret jums būs tiesas procesi, un nav izslēgts, ka ar ļoti drastiskiem lēmumiem.
Saprotams lojāli noskaņoti informācijas avoti to visu noklusēs, bet vai tas jūs paglābs no soda?

Strimala
Strimala
1 g. atpakaļ

Kaut vai Kariņš , 5 gadus laida muļķi , ne par ko neatbildēja , arī demisionēja , kad preža tirgus piespieda !

Bute
Bute
1 g. atpakaļ

Bet kā savādāk? Tiesi tāpēc jau būs tā īpašā blondiņu valdība ar rozā ceļojuma koferiem vienmēr gatavas Valsts iepirkumā traveļi kaut katru nedēļu uz jebkur pasaules daļu Par tādiem taču darbaļaudnis balsoja laimē un priekā. Priecājusies būtu!

propagandonka linda abu dabi
propagandonka linda abu dabi
1 g. atpakaļ

Nu kā ta. Manam vīriņam balva, a man par propagandas makaronus kāršanu latvāņiem 10 gadus, ble prom no panorāmas

levitkucins
levitkucins
1 g. atpakaļ

Pag drusku. Mož vēlāk kaut ko tev piemeklēsim. Ordeni arī dabūsi, nemī

Cilvēks futlārī
Cilvēks futlārī
1 g. atpakaļ

Tipiski. Visi tikai tādi karjeras ierēdņi. Neviena valstsvīra.

Jefiņš
Jefiņš
1 g. atpakaļ

Priekš kam tad ir ierēdņi? Ministram tomēr ir šad tad jāparunā un jāuzrauga ierēdņu sastāva izmaiņas, kā arī darbi, lai tie nav gluži pretēji tam ko partija iecerējusi.