Liepiņa un Sprūde nolemj izstāties no partijas “KPV LV”

Saeimas deputāte Linda Liepiņa nolēmusi izstāties no partijas “KPV LV”, kā arī beigt darbu šī politiskā spēka Saeimas frakcijā.

Liepiņa ir uzrakstījusi iesniegumu par izstāšanos gan no partijas, gan frakcijas, un turpmāk Saeimā strādās kā neatkarīga deputāte.

Šāds lēmums saistīts gan ar KPV LV frakcijā notiekošo, gan arī ar frakcijas vairākuma balsojumu par Valsts prezidenta amata kandidātiem, norādījusi Liepiņa.

“Esmu 2,5 gadus atdevusi šim. Laiks ir pagājis, lēmums ir likumsakarīgs, ņemot vērā, ka es biju viena no tām, kas Valsts prezidenta amatam virzīja Didzi Šmitu (KPV LV). Mans šodienas lēmums arī jāskata kontekstā ar partijas frakcijas priekšsēdētāja Ata Zakatistova runu no Saeimas tribīnes, kurai es absolūti nepiekrītu. Nepiekrītu viņa izteiktajai motivācijai par to, kāpēc Šmits atteicās no ekonomikas ministra amata,” sacīja Liepiņa.

Partijai bija “zelta kārts” gan valdības veidošanas procesā, gan arī kandidātu izvirzīšanā Valsts prezidenta amatam, uzskata Liepiņa, piebilstot, ka šīs iespējas kaut ko mainīt, nevis “aiziet veco partiju pavadā”, tikušas “izsētas vējā” pieredzes trūkuma, veco partiju manipulācijas, kā arī dažu politiķu personīgo ambīciju dēļ”.

Liepiņa pauda, ka Zakatistovs esot ļoti apzināti savā redzeslokā turējis tā dēvēto partijas frakcijas kodolu. “Mēs visi kopā sākām tā kā samuraji, bet daži beidz tā kā žuļiki. Es izvēlos iet samuraja ceļu ar nelokāmu mugurkaulu,” izteicās politiķe.

Arī partijas opozicionārei Katrinai Sprūdei pēc Valsts prezidenta vēlēšanām esot sirdī palicis rūgtums un viņa nolēmusi izstāties no KPV LV.

“Tā bija neliela nodevība pret mums, pret partiju. Protams, es apdomāju ļoti nopietni izstāšanos,” teica Sprūde, kura gan vēl nav pieņēmusi galīgu lēmumu par izstāšanos, jo negrib pieņemt “emocionālu lēmumu”.

“Pirmā doma ir, ka vajag izstāties, jo, domājot par turpmāko darbību, nesaprotu, kā var strādāt tādā destrukcijā, kādā darbojas partija,” uzsvēra Sprūde.

Lēmumu Sprūde plāno pieņemt “tuvākajā laikā”, gan nogaidot līdz brīdim, kad frakcija virzīs pārstāvjus obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas jautājumiem veltītajā parlamentārās izmeklēšanas komisijā.

“Tas būs pēdējais punkts, ja viņi virzīs kādus cilvēkus, kas vispār nevarēs risināt šo problēmu,” skaidroja deputāte.