Lielāko augstskolu vadītāji: Mūs nedzird, mūs neuzklausa, bet zirgus turpina dzīt reformas virzienā

Latvijas augstskolu vadītāji un zinātnieki šodien, 19.februārī, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) pauda savu viedokli par Ilgas Šuplinskas (JKP) vadītās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto konceptuālo ziņojumu saistībā par augstākās izglītības reformas plāniem.

”Mūs nedzird, mūs neizklausa, bet zirgus turpina dzīt reformas virzienā, neieklausoties tajos, kurus šī reforma skars,” kritiku par valdības virzīto Augstskolu pārvaldības modeļa maiņu pauž LZA prezidents, akadēmiķis Ojārs Spārītis.

Savukārt Latvijas Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra uzskata,  ka “ziņojumā ietvertā nekonkrētība paver iespēju tam, ka Latvijas augstākās izglītības ainavā paliek tikai divas augstskolas, ko vada padomes, kas ir politiski ieceltas”.

“Tas, ka IZM valdībā virzītais konceptuālais ziņojums par reformām augstākās izglītības un zinātnes jomā, izpelnījies visas nozares pamatotu kritiku, nav nekāds noslēpums, par to plaši izteikušies gan augstskolu rektori, gan zinātnes nozares pārstāvji, gan eksperti,” norāda LZA prezidents, akadēmiķis Ojārs Spārītis.

“Taču, neraugoties uz plašajām diskusijām pašu nozares dalībnieku vidū, neatrisinātajiem jautājumiem un neskaidrībām, ziņojums tiek virzīts tālāk, neieklausoties ne augstskolu pārstāvju, ne ekspertu viedoklī, tādēļ uzskatām, ka ir nepieciešama vienota augstskolu un zinātnisko institūciju rīcība,” uzskata LZA vadītājs.

Savukārt RSU rektors, profesors Aigars Pētersons norāda uz reformas sasteigtību un tās politisko raksturu: “Neviens nenoliedz, ka ir nepieciešamas pārmaiņas gan augstākās izglītības sistēmā, gan organizācijā, taču reforma nedrīkst notikt tikai pašas reformas pēc.

Pašlaik izskatās, ka esam nonākuši situācijā, kurā “reformēsim” tikai vienu no iesaistītajām pusēm, nepiedāvājot ne reformai nepieciešamo finansējumu, ne potenciālo seku izvērtējumu.

Citiem vārdiem, bez jebkādām piedāvāto risinājumu padziļinātas analīzes,” norāda RSU rektors.

AIP priekšsēdētājs, profesors Jānis Vētra vispirms uzsver reformas sasteigtību un nekonsultēšanos ar nozari, ar ekspertiem, kā arī reformas autoru manipulatīvu rīkošanos ar starptautisko partneru ieteikumiem: “Nav normāli, ka ziņojuma izvērtēšanai un, galvenais, priekšlikumu sagatavošanai, nozarei netika dotas pat divas nedēļas. Un tas ir situācijā, kurā pati reforma tiek pasniegta kā būtisks solis uz priekšu augstākās izglītības sistēmas sakārtošanā.

Tajā pašā laikā

ir milzums ne tikai neatbildētu jautājumu, bet pat klaji nesaprotamu risinājumu, kas iekļauti konceptuālajā ziņojumā

– piemēram, par to, kur ņemt līdzekļus visām plānotajām reformām, kāds būs koledžu un tajās iegūtās kvalifikācijas statuss, kā plānots nodrošināt vienu no Eiropas augstskolu stūrakmeņiem – akadēmisko brīvību… Man šķiet, ka šobrīd mēs runājam par vēlmi realizēt jebkādu reformu par katru cenu, neraugoties uz tās kvalitāti,” norāda profesors Jānis Vētra, piebilstot, ka visvieglāk ir kaut ko sagraut, neradot vietā kvalitatīvi labāku un augstvērtīgāku risinājumu.

“Konceptuālais ziņojums ietver atsevišķus elementus, kas vērsti ne tikai pret akadēmisko un institucionālo autonomiju, bet arī pret augstskolu juridisko statusu kā atvasinātām publiskām personām, faktiski pārvēršot augstskolas par valdībai un valdības politiskajām amatpersonām tieši padotām iestādēm, kas raksturīgs PSRS okupācijas perioda modelim,” norāda profesore Rūta Muktupāvela, Rektoru padomes priekšsēdētāja un Latvijas Kultūras akadēmijas rektore.

RTU rektors, profesors Leonīds Ribickis nav pret reformām, bet viņa galvenais iebildums ir pret to, ka pati būtiskākā reformu sastāvdaļa –

finansējums augstākās izglītības attīstībai – ir pieminēts tikai starp citu, vēlējuma izteiksmē,

nenorādot pat to, ka valdība apņemas jau nākamajā gadā finansējumu palielināt vismaz līdz 2008. gada līmenim. Runājot par augstskolu padomju ieviešanu, RTU rektors nepiekrīt tam, ka padomēs netiek saglabāta studentu līdzdalība 20% apmērā.

Tāpat nevar piekrist “īpašām” universitāšu padomēm, kas lemj finanšu jautājumus un stratēģiju, bet nav amatpersonas. Nav arī īstas atbildes uz to, kā šīs pārmaiņas ietekmēs privātās augstskolas un kopējo Latvijas augstskolu skaitu.

Kā zināms, neskatoties uz vairāku sadarbības partneru iebildumiem, valdība lēma atbalstīt IZM konceptuālo ziņojumu “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu”.

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir jauna sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti  un ministri, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,   Youtube un Instagram!

Attēls: Ekrānuzņēmums