Latvija starptautiskajos finanšu tirgos nākamgad būs jāaizņemas 3,8 miljardus eiro, bet 2027.gadā – 4,3 miljardus eiro, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Valsts kases pārvaldnieka vietnieks Jānis Rozenbergs.
Viņš skaidroja, ka aptuveni divi miljardi eiro katru gadu tiek novirzīti agrāko aizņēmumu dzēšanai, bet pārējie līdzekļi – budžeta deficīta regulēšanai, kā arī naudas rezervei Valsts kasē neparedzētiem gadījumiem.
Rozenbergs skaidroja, ka parāda apkalpošanas izmaksas aug, jo iepriekš bija aptuveni septiņu gadu periods, kad Latvija varēja aizņemties ar gandrīz 0% likmi, taču tagad jaunajiem aizņēmumiem likme pārsniedz jau 3%. Pat tādā gadījumā, ja budžets būtu bez deficīta, valsts parāda apkalpošanas izmaksas augtu procentu likmju dēļ.
Tāpat Rozenbergs deputātiem uzsvēra, ka pēdējā aizņēmumā Latvijai izdevies aizņemties izdevīgāk nekā Lietuvai, lai gan Lietuvai ir par vienu pakāpi augstāks kredītreitings, kā arī kopumā labāka situācija ekonomikā.
Budžeta komisija un Valsts kase vienojās novembrī slēgtā sēdē Valsts kasē detalizētāk iepazīties ar valsts parādu un tā apkalpošanas izmaksām.
Valsts kase 25.septembrī Latvijas vārdā starptautiskajos finanšu tirgos izcenoja 10 gadu eiroobligācijas, piesaistot finansējumu 1,25 miljardu eiro apmērā ar ienesīgumu 3,583% un fiksējot kupona likmi 3,5%.
Latvijas valsts vērtspapīrus iegādājušies apmēram 70 investoru no dažādām Eiropas valstīm, tostarp Lielbritānijas, Vācijas, Spānijas un Beniluksa valstīm.
Kopējais pieprasījums pēc Latvijas eiroobligācijām pārsniedzis 2,5 miljardus eiro.
Valsts kasē informēja, ka, veicot resursu piesaisti finanšu tirgos, tostarp arī ar šo vērtspapīru emisiju, Valsts kase jau par 90% ir izpildījusi aizņemšanās plānu, kas šim gadam ir noteikts 3,6 miljardu eiro apmērā. Aizņemšanās darījumos nodrošinātie līdzekļi tiek galvenokārt izmantoti valsts parāda atmaksai un valsts budžeta deficīta finansēšanai.
Kopējā valsts parāda atmaksa 2025.gadā ir 2,127 miljardi eiro. Uz šo brīdi parāds atmaksāts 1,795 miljardu eiro apmērā, tostarp 23.septembrī dzēstas 2015.gadā emitētās 10 gadu eiroobligācijas 1,11 miljardu eiro apmērā.
Latvijas valsts parāds 2025.gada beigās sasniegs 20,5 miljardus eiro jeb 49% no iekšzemes kopprodukta, un tas joprojām ir viens no zemākajiem eirozonā un Eiropas Savienībā, norāda Valsts kasē.
Iepriekš Latvija starptautiskajos finanšu tirgos aizņēmās 2025.gada maijā. Šogad 14.maijā Valsts kase starptautiskajos finanšu tirgos emitēja piecu gadu eiroobligācijas, piesaistot vienu miljardu eiro ar ienesīgumu 2,971% un fiksējot kupona likmi 2,875%. Šo eiroobligāciju dzēšanas termiņš ir 2030.gada 21.maijs.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Ar Vienotības spriestspēju noteikti var vēl vairāk aizņemties un uzbarot padomju nomenklatūru. Ja nu kasta solidarizēsies un nobalsos par Vienotību? Dabūs tad tos 5% un kā var nebasot ierēdņu armija, ja šogad prēmijas , piemaksas, dāvanas, ieztāžu apmaksāti dzerstiņu un 13. algas ies nebijušā plaukumā notrieks ka nebijis tos 35-45 miljonus vienā paņēmiena. Isaimniekosi kopā, vienoti! Vismaz Progresīvie noteikti atbalstīs ar simtiem savu aktīvistu iedabūtu ministru brojos, padomēs, treknākajos ierēdņos
Maksātnespēja neizbēgama, tas jau bija skaidrs pirms kādiem 6-7 gadiem. Bet tā jau pa lielam skars tikai to aptaukojušos mēsla ierēdņu varzu un 100 virsmēslu. Parastie cilvēki dzīvos labāk.
Kurējie parastie?
Tu izproti vārdu “bilance”?
IQ teu cik? Istabs temperatūr +- tramvaj pietur?
Jā.Bet līdz mēs esam eirozonā – viss pie vienas vietas! Mūsu budžets 30% ir sponsorēts no ES! Ja ES `brūk – mums “čau”….
Interesanti, kā JV varēs paskaidrot kopējo lejupslīdi tās vadībā? Visdrīzāk ar rīņķī apkārt un ar neko. Tagad balsošana par JV būs līdzvērtīga valsts nodevībai.
A mums ir pētījums par ierēdņu daudzumu pret iedzīvotāju skaitu? PSRS bij 23-1000.
pa ko balsoj? e?
Par E.Rinkeviču un pret heteroseksuāļiem.
Ka tur bija ja privatais aiznemas un nevar atdot tad nem nost, bet ja valsts nevar atdot tad kaa
SVF, ECB un citi līdzīgi kantori ņem valsts politikāņus pie riekstiem un uzliek tādus tālākās darbības noteikumus, kas valsti padara par koloniju. LR jau ir aiz šī robežnotikuma.
Par ko balsoji?
Jēmācēs latvesk runēt!Trimdāl, izpostaois!
Tad ir karš! Ukraina kā piemērs – valsts ir parādā SVF baņķieriem 314 miljardus! Mazs aizņēmums,klienta problēma,liels – bankas…
“Kopējā valsts parāda atmaksa 2025.gadā ir 2,127 miljardi eiro. Uz šo brīdi parāds atmaksāts 1,795 miljardu eiro apmērā, tostarp 23.septembrī dzēstas 2015.gadā emitētās 10 gadu eiroobligācijas 1,11 miljardu eiro apmērā.” Sīka nianse – šeit atmaksāts nozīmē patiesībā pārfinansēts ar jaunāku parādu. Rezultāts – kopējais parāds tikai pieaug un nekad nesamazinās. Seko aplausi, priekškars aizveras, gaisma dziest.
Par ko balsoji?
Njā.Mēs savus bērnus pārdodam parādu verdzībā izdevīgāk, nekā lietuvieši.Ekselenta argumentācija.
Paskaties ko skolā mācā!
!
Latvijā defolts ir uzvilcis 7-jūdžu zābakus. Ja reiz visu laiku ir jāaizņemas, tad Latvija ir kraha priekšvakarā. Visa tā aizņemšanās afēra sākās ar Godmani, kuru tad arī vajadzētu vispirmām kārtām ielikt cietumā. Tagad jau Liepājā uzcelts cietums, kas pielīdzināms labākajiem pansionātiem.
Godmanis vispār vēl ir Latvijā?
Ja ir, tad varbūt, @ reizes, iedodiet koordinātes?
Marupē meklē
Ašeradens: Nākamā gada valsts budžets ir ļoti, ļoti labs
Nost ar Vienotības bandu , un viņu prezidentu !
Par ko balsoja ?
JV ir tas pats “Latvijas Ceļš”, tikai jaunāks…