Latvijā notiek Eiropas Parlamenta vēlēšanas

Sestdien, 8. jūnijā, Latvijā notiek Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās vēlētāji dosies pie balsošanas urnām, lai izraudzītu 9 deputātus, kas valsti pārstāvēs nākamajā Eiroparlamenta sasaukumā uz pieciem gadiem. Balsošanas iecirkņi būs atvērti no pulksten 8.00 līdz 20.00.

EP vēlēšanās balsot varēs no plkst.8 līdz 20, informēja Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Iespēja balsot būs arī 50 vēlēšanu iecirkņos ārvalstīs.

Latvijā trīs iepriekšējās balsošanas dienās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās nobalsojuši 128 938 vēlētāji jeb 8,37% no balsstiesīgajiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publiskotā informācija.

Trīs iepriekšējās balsošanas dienu laikā visvairāk vēlētāju nobalsojuši Vidzemē – 41 768 jeb 10,54%, tālāk seko Rīga – 45 274 jeb 7,85% vēlētāju. Zemgalē nobalsojuši 16 771 jeb 8,29% vēlētāji, Kurzemē 14 712 jeb 8,32% vēlētāji. Vismazāk vēlējuši Latgalē – 10 413 jeb 5,51% balsstiesīgo.

Vislielākā aktivitāte iepriekšējā balsošanā Vidzemē bija Saulkrastu novadā, kur nobalsojuši 1396 jeb 17,63% balsstiesīgo, bet mazākā – Rēzeknes novadā Latgalē, kur balsojuši 1002 vēlētāji jeb 4,26%.

Šodien līdz plkst.12 tiem balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem veselības stāvoklis neļauj nokļūt vēlēšanu iecirknī EP vēlēšanu dienā, būs iespēja pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Balsošanai atrašanās vietā, piemēram, mājās jāuzraksta iesniegums, kurā jānorāda vārds un uzvārds, personas kods, tālruņa numurs, adrese, daudzdzīvokļu mājai jānorāda ārdurvju kods.

Iesniegumu var rakstīt, izmantojot CVK izveidoto anketu, vai arī brīvā formā. Uzrakstīto iesniegumu par balsošanu mājās var nodot tuvākajā vēlēšanu iecirknī. Iesniegumu var aiznest radinieks, kaimiņš, aprūpētājs vai cita uzticības persona. To var arī nosūtīt e-pastā savas pašvaldības vēlēšanu komisijai – tāds iesniegums jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu.

Balsstiesīgajiem pilsoņiem ir tiesības balsošanai izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs. Tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu.

EP vēlēšanās kopumā Latvijā kandidēs 16 saraksti. Ar pirmo numuru Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā startēs “Saskaņa”, bet noslēdzošais – 16.numurs – ticis “Stabilitātei”.

Ar otro numuru vēlēšanās startē Jaunā konservatīvā partija, trešo – Nacionālā apvienība, ceturto – “Latvija pirmajā vietā”, piekto – “Latvijas attīstībai”, sesto – “Centra partija”, bet septīto – “Apvienība jaunlatvieši”. Astotais numurs EP vēlēšanās būs “Apvienotajam sarakstam”, devītais – “Progresīvajiem”, desmitais – “Tautas varas spēkam”, 11. – “Kustībai Par!”, 12. – “Suverēnajai varai”, bet 13. – sarakstam “Tauta. Zeme. Valsts.”. Ar 14.numuru vēlēšanās startēs Zaļo un zemnieku savienība, bet ar 15.numuru – “Jaunā vienotība”.

Kopā uz EP kandidē 271 pretendents, no kuriem 163 ir vīrieši un 108 sievietes. Kandidātu vidējais vecums ir 46,5 gadi. Jaunākais kandidāts ir 21 gadu vecs, bet vecākais – 86.

Uz EP kandidē septiņi cilvēki ar pamata izglītību, 31 kandidātam ir vidējā izglītība, savukārt augstākā izglītība ir 86% jeb 234 kandidātiem.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!