Valstī noteikto ierobežojumu dēļ Covid-19 pandēmijas laikā Saeimas deputāti attālinātā darba laikā kompensācijās saņēmuši kopumā vairāk nekā 200 000 eiro, kā jau vēstījām iepriekš. Parlamentārieši skaidrojuši, ka arī šajā laikā bijis jādodas uz Saeimu, tāpēc daļa no viņiem turpina saņemt kompensācijas par transportu un dzīvokļiem.
Kur tad viņi īsti braukājuši šajā laikā? Salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas, transporta kompensācijas kopumā ir nebūtiski paplakušas. Ja 2020. gada janvārī tām tika pieprasīti 12 936,55 eiro, bet februārī – 12 482,25 eiro, tad šī gada maijā un jūnijā attiecīgi 9309,14 un 8539,73 eiro.
Kā šīs naudas tēriņus skaidro vairāki Saeimas deputāti?
Aigars Bikše („Attīstība/Par!”) maijā transporta kompensācijā pieprasījis 209,60, bet jūnijā – 246,51 eiro: „Saeimas starpsesijās notiek darbs pie jaunu likumdošanas iniciatīvu veidošanas. Piemēram, ļoti svarīgi, manuprāt, ir izstrādāt jaunu likumprojektu, kas stātos reformētā autoratlīdzības likuma vietā. Svarīgi izveidot likumu, kas caur nodokļu politiku atbalstītu radošās personas darbību. Tāpat tiek strādāts pie citu iniciatīvu izstrādes izglītības un augstākās izglītības nozarē. Tā kā esmu vakcinējies un no maija man ir derīgs digitālais Covid-19 sertifikāts, jūnijā varēju organizēt klātienes tikšanās ar ekspertiem un nozares pārstāvjiem. Tāpat tikos ar saviem partijas un apvienības kolēģiem. Uzskatu, ka klātienes tikšanās ir daudz efektīvāks veids kā veidot diskusijas par jaunajām likumdošanas iniciatīvām. Tā kā patstāvīgi dzīvoju netālu no Jaunpils, tad degvielas kompensācijas sedz braucienus uz Rīgu”.
Ilmārs Dūrītis („Attīstība/Par!”) maijā transporta kompensācijā pieprasījis 172,45, bet jūnijā – 246,82 eiro: „Tā kā gan Saeimas deputāta, gan Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra darba pienākumu pildīšanai, lai taupītu valsts resursus, praktiski neizmantoju dienesta auto, bet gan savu personīgo automašīnu, rodas izdevumi par degvielu, kuri tiek kompensēti Saeimas kārtības ruļļa noteiktajā kārtībā. Piebildīšu, ka mana patstāvīgā dzīvesvieta atrodas Jelgavā.
Nevaru piekrist, ka maijs un jūnijs būtu bijuši klusie atvaļinājuma mēneši. Šajā laikā noritēja spraigs darbs gan parlamentā, gan ministrijā, turklāt vairāk aktivitāšu jau varēja notikt klātienē līdz ar epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos.
Saeimas starpsesiju pārtraukums parasti ir jūlijā un augustā. Šajos mēnešos tiešām darba vajadzībām auto izmantots tiek retāk, tāpēc parasti kompensāciju par jūliju un augustu nepieprasu”.
Raimonds Bergmanis (Zaļo un zemnieku savienība) maijā transporta kompensācijā pieprasījis 63,89, bet jūnijā – 148,09 eiro: „Lai gan Saeimas darbs jau vairāk nekā gadu diemžēl norit attālināti, tomēr strādāju, piedaloties gan Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas (AIKN) sēdēs, gan vadot Visaptverošās aizsardzības apakškomisijas darbu un sēdes, gan piedaloties Vides un klimata, kā arī Sporta apakškomisijas sēdēs un darba grupās, esot Saeimā.
Man ir ērtāk strādāt savā darbavietā, tur ir pieejami dokumenti, kā arī nepieciešamā informācija.
Arī maijā un jūnijā visās iepriekšminētajās sēdēs piedalījos, esot savā darba kabinetā Jēkaba ielā 16 (to varētu apliecināt Saeimas Caurlaižu birojs). Turklāt tieši šajos mēnešos bija daudzas ārkārtas sēdes, kas bieži vien ieilga līdz pat deviņiem vakarā. AIKN komisija ir tā, kas izskata likumprojektus, kas saistīti ar Covid-19 situācijas regulēšanu valstī. Darbs Saeimā bija pat daudz intensīvāks nekā citkārt.
Vēl pieminēšu to, ka esmu braucis un ticies ar cilvēkiem arī ārpus Rīgas, lai uzklausītu viņu viedokli par notiekošo valstī – gan saistībā ar Covid-19 situācijas ierobežojumiem, gan saistībā ar nodokļu reformu un administratīvi teritoriālās reformas pārmaiņām”.
Nikolajs Kabanovs („Saskaņa”) maijā un jūnijā transporta kompensācijā pieprasījis visu pieejamo maksimālo summu – 161 eiro: „Norādītajā periodā es regulāri strādāju parlamenta telpās, kur ierados ar savu privāto automašīnu”.
Kaspars Ģirģens (KPV LV) maijā transporta kompensācijā pieprasījis 283,74, bet jūnijā – 415,28 eiro: „Saeimas sēdes notiek arī klātienē frakciju telpās. Klātienē notiek frakciju sēdes un tāpat arī komisiju sēdes var apmeklēt klātienē. Kā komisijas vadītājam, kurš atteicies no Saeimas personīgā šofera un autotransporta, ir jāizmanto šīs kompensācijas, apmeklējot valsts iestādes un veiktu ikdienas darbus klātienē, gatavojoties pirms un pēc komisijas darba. Darbs notiek arī ar vēlētājiem”.
Boriss Cilevičs („Saskaņa”) maijā transporta kompensācijā pieprasījis 115,30, bet jūnijā – 76,12 eiro: „Šobrīd spēkā esošais regulējums neparedz deputātu pienākumu konkretizēt visu savu braucienu mērķus, nodalot privātā autotransporta izmantošanu dienesta vajadzībām no citiem mērķiem. Diez vai šāda precīza nodalīšana būtu iespējama (piemēram, ja deputāts, braucot uz Saeimu, pa ceļam aizved bērnu uz bērnudārzu). Saeimas darba attālinātais režīms nozīmē tikai to, ka deputāti nestrādā kopā vienā telpā. Daudzi (tajā skaitā es) bieži piedalās komisiju sēdēs un plenārsēdēs no sava kabineta Saeimā. Ir arī citas vajadzības apmeklēt Saeimu. Citi deputāta pienākumi, kas ir saistīti ar pārvietošanos, arī netiek atcelti. Kopumā mans auto izmantošanas apjoms nav būtiski samazinājies kopš Saeimas attālinātā darba ieviešanas, drīzāk otrādi – ja agrāk es regulāri izmantoju sabiedrisko transportu, pandēmijas laikā cenšos no tā izvairīties, lai samazinātu inficēšanas iespējas (diemžēl sava vecuma dēļ esmu riska grupā). Tāpēc arī transporta izdevumu kompensāciju apjoms palika vidēji iepriekšējā līmenī.
Valērijs Agešins („Saskaņa”) maijā transporta kompensācijā pieprasījis 226,21, bet jūnijā – 185,21 eiro: „Dzīvoju Liepājā un no tās regulāri pārvietojos. Maijā un jūnijā notika Nacionālās drošības komisijas sēdes, un tā ir vienīgā komisija, kuras sēdes notiek tikai klātienē. Tāpat piedalījos arī televīzijas diskusijā. Kurzemē tiekos ar vēlētājiem. Līdz ar to man darbs neapstājas ne uz mirkli. Jāteic, ka darba likumdošanas izpratnē Saeimas deputātiem nav paredzēts atvaļinājuma laiks”.
Andrejs Klementjevs („Saskaņa”) maijā transporta kompensācijā pieprasījis 105,88, bet jūnijā – 101,12 eiro: „Saeimas Prezidija locekļi, lai nodrošinātu nepārtrauktu un pilnvērtīgu Saeimas darbu, šā gada maijā un jūnijā darbu aizvadīja klātienē. Maijā un jūnijā kopā notika 29 Saeimas Prezidija sēdes, 29 Saeimas attālinātās ārkārtas sēdes un viena svinīgā Saeimas sēde, kas, salīdzinot ar citiem periodiem, ir ievērojami lielāks sēžu skaits un darba apjoms. Lai šīs sēdes tiktu operatīvi organizētas un aizvadītas, būtisks ir tieši Saeimas Prezidija locekļu darbs un klātesamība”.
Atis Lejiņš (“Jaunā Vienotība”) maijā transporta kompensācijā pieprasījis 65,53, bet jūnijā – 149,17: “Parasti summas ir no 40 līdz 60 eiro mēnesī, jo nevar jau nemaz nebraukt uz Saeimu. 149 eiro ir par diviem mēnešiem – jūniju un jūliju. Dalot uz pusi sanāk ap 70 eiro. Tas nozīmē, ka par jūliju, neko neprasīšu, arī ne par augustu, jo darbs klātienē īsti sākas tikai septembrī”.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: jauns.lv
Ne kauna ,ne goda!