“Krājbankas” izsaimniekošanas lieta: par ko jāsamaksā Bondaram?

No Saeimas budžeta komisijas vadītāja Mārtiņa Bondara (A/P) un citiem bijušajiem “Krājbankas” valdes locekļiem tiek piedzīti 15,4 miljoni eiro, jo ar viņu atbalstu 2008.gadā tika izsniegti kredīti ar bankas īpašnieku Vladimiru Antonovu saistītām personām, kuru dotās ķīlas nebija tika vērtīgas kā tika iegrāmatotas, vēstīja LTV raidījums “de facto”.

Augstākā tiesa šonedēļ pievienojās divām zemākajām tiesu instancēm, ka “Krājbankas” valdes locekļi nav rīkojušies kā krietni un rūpīgi saimnieki. 

Bondars LTV raidījumam “de facto” apgalvoja, ka nebija informēts, ka aiz aizņēmējiem faktiski stāvēja “Krājbankas” īpašnieks Antonovs. Taču tiesas secināja, ka Antonova intereses kredītu izsniegšanā bija pamanāmas jau laikus. 

Iepazīstoties ar divām šīs civillietas epizodēm, ir grūti iztēloties, ka kāds cits no malas būtu varējis bankā saņemt tik izdevīgus kredītus kādi tika izsniegti ar “Krājbankas” akcionāru saistītām firmām. 

2008.gada vasarā “Krājbanka” bez oficiāla kredīta pieteikuma 2,4 miljonus eiro Kipras kompānijai “Plazmexon Investments Limited” jahtas pirkšanai. Labuma guvējs “Plazmexon” bija bankas īpašnieks Antonovs. Kompānija jau pirms tam no bankas bija dabūjusi teju pusmiljonu eiro “Ferrari” iegādei.

Jahta tika pirkta no Antiļu salās reģistrētas firmas, ko pārstāvēja Viktors Millers, Nīderlandes sporta auto ražotāja “Spyker” dibinātājs. Pirmie “Krājbankas” bez nodrošinājuma aizdotie 800 tūkstoši eiro aizgāja, lai dzēstu Millera parādu pret kompāniju “Spyker”, kurā, kā īpašniekam, intereses bija bankas akcionāram Antonovam. “Spyker” padomē tobrīd strādāja arī Bondars. 

Naudas aizņēmējs “Plazmexon” kredītu “Krājbankai” nespēja atdot, un banka piekrita parādu atlaist apmaiņā pret jahtu. Vērtētāji Krievijā 1967.gadā būvēto jahtu atzina par sešus miljonus vērtu, taču tiesas secināja, ka cena bija uzpūsta. Pēc “Krājbankas” kraha jahtu izsolē pārdeva par nepilnu miljonu. Neatgūtos 1,6 miljonus eiro tagad bankas administrators – auditorkompānija KPMG – prasa samest bijušajiem valdes locekļiem. 

“Nē, nezināju,” atbild Bondars uz jautājumu, vai bijis informēts par Antonovu kā patieso labuma guvēju “Plazmexon”. 

“Es nezinu, vai viņš [Bondars] ir iepazinies ar lietas materiāliem, bet viņa vadītajā “Krājbankā” atrodas patiesā labuma guvēju kartiņas,” stāsts auditorkompānijas KPMG pārstāvis tiesā advokāts Romualds Vonsovičs un atzīmē, ka anketā kā “Plazmexon” labuma guvējs sākotnēji bija ierakstīts Antonovs. 

Taču 2009.gadā ar atpakaļejošu datumu Antonovs tika aizstāts ar viņa sievastēvu, atklāj bankas darbinieku e-pastu sarakste. Šādas izmaiņas, visticamāk, tika veiktas, lai banka nepārkāptu prasības par kredītu izsniegšanu saistītām personām, kas neļauj pārsniegt noteiktu naudas slieksni un liek ievērot īpašu procedūru. 

Tiesas piekrita, ka “Krājbankas” valdes locekļi neveica pienācīgu kontroli pār krājbankas aktīvu aizskaitīšanu trešajām personām, kas radīja bankai zaudējumus. 

Daudz lielāku kaitējumu nekā jahtas epizodē “Krājbankas” valde nodarījusi, piešķirot 20 miljonu ASV dolāru kredītu nekustamā īpašuma attīstīšanai Sanktpēterburgā. Aizņēmējam no Seišelu salām “Consultant Support” banka pārskaitīja naudu sākotnēji pat bez hipotēkas, pietika ar Antonova kompānijās strādājoša jurista galvojumu.

Bankas dokumentos vienu brīdi īpašums pat tika uzrādīts kā 30 miljonus vērts, bet maksātnespējas laikā izsolē tika pārdots par nepilniem trim miljoniem dolāru. 

Auditori “Ernst&Young” secināja, ka 1946.gadā celtais bērnudārzs nav aizdotās naudas vērts, apzīmējot sākotnējo vērtību kā “absurdu”. “Par šādām cenām netika tirgoti īpašumi ne Maskavas centrā, ne Sanktpēterburgā pie Ermitāžas,” piebilst Vonsovičs. Saturs turpināsies pēc reklāmas

Bankas bijušais vadītājs Bondars apgalvo, ka “Krājbankas” speciālisti valdei bija sagatavojuši dokumentus, no kuriem izrietējis, ka kredītu nodrošinājumi ir labi. Projekts Sanktpēterburgā ticis kreditēts kā attīstības projekts, ar domu, ka nauda tiks atmaksāta. 

Nav gan skaidrs par kādiem līdzekļiem aizņēmējs projektu realizētu. Četras dienas pēc 20 miljonu dolāru izsniegšanas nauda tika aizskaitīta citai ar Antonovu saistītai kompānijai, un aizņēmēja gada ienākumi knapi sedza paņemtā kredīta procentu maksājumus.

Bondara pārstāvētās Saeimas frakcijas “Attīstībai/Par!” vadītājs Daniels Pavļuts uzskata, ka aprakstītajos gadījumos “Krājbankas” valde uzņēmās biznesa risku, nevis rīkojās ļaunprātīgi vai mantkārīgi. 

“Es negribētu šo gadījumu izcelt kā tādu, kas fundamentāli atšķirtos no veida kā bankas Latvijā, banku valdes, kredītkomitejas piešķir kredītus. Tas, ka tas bijis piešķirts ar bankas īpašnieku saistītiem uzņēmumiem, tāda situācija ir pietiekami plaši izplatīta,” saka Pavļuts. 

Viņš atklāj, ka apvienībā “Attīstībai/Par!” bijušas diskusijas par Bondara atrašanos budžeta komisijas vadītāja amatā, bet apvienība negrasās viņu atsaukt. 

“Bondars ir bijis finanšu sektora kapitālā remonta līderis Saeimā. Es gribētu viņam dot iespēju turpināt šo darbu. Tā ir arī viņa izvēle. Es domāju, ka ir jādod šī iespēja, ņemot vērā, ka viņš, cik likums to prasīs, vai līdz mūža galam turpinās maksāt šos zaudējumus, ko tiesa ir piespriedusi,” pauž Pavļuts.

“Krājbankas” maksātnespējas administrators KPMG “de facto” neatklāja, cik liels šobrīd ir nodrošinājums, ko varēs piedzīt no bijušajiem bankas valdes locekļiem.

Vairākiem bijušajiem “Krājbankas” valdes locekļiem, kuru vidū nav Bondara, izvirzītas arī kriminālapsūdzības. Divas krimināllietas turpina iztiesāt pirmās instances tiesā.  

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!