AIVARS STRAKŠAS
Gadu no gada pie budžeta apstiprināšanas tiek atkārtots, ka zinātne un izglītība, kā arī modernās tehnoloģijās balstīta ekonomika ir prioritāte.
Rezultāts ir tāds, ka šī gada budžetā tīri zinātnes sadaļā ir paredzēti 89,1 milj. eiro, kas ir nedaudz mazāk par 0,2% pret plānoto IKP.
Ir jau kaut kas arī citās programmās, kas ir attiecināms uz zinātni un tās administrēšanu, un gan jau kopā tas nabaga pusprocents salasās. Papildus šim gadam, salīdzinot ar 2023. gadu, ir iedoti papildus 7,3 milj. eiro, taču tā kā arī IKP plānojas pieaugt, tad pret IKP mainās simtdaļas aiz komata. Principā bez izmaiņām. Vai tā izskatās prioritātes?
Kovidgultas bija prioritāte, airBaltic ir prioritāte, deputātu, ministru un ierēdņu algas arī ir prioritāte, taču zinātnes prioritāte nepārliecina.
Iemesls, kāpēc vēlos pievērst uzmanību zinātnes bēdīgajam stāvoklim, ir gaužām vienkāršs – eksportspēja. Ja Latvijas ekonomikas rezidentiem nepiederēs saimnieciski lietderīgi un monetizējami patenti, kā arī starptautiski atzītas tirdzniecības preču zīmes, tad par vērā ņemamu preču ar augstu pievienoto vērtību eksporta apjomu var nesapņot. Bez savas zinātnes un zinātniekiem, turklāt lielā skaitā, pie tā nenokļūsim.
Protams, valsts atbalsts uzņēmumu eksportspējai, konkurētspējīgas izmaksas un veicinoša nodokļu politika ir svarīga. Ja ir griba, to var sakārtot salīdzinoši ātri. Arī tā pagaidām diemžēl ir tikai vārdos. Ar zinātni ir citādāk. Tas ir ilgtermiņa pasākums un dažu gadu laikā nekādas lielās izmaiņas nav gaidāmas. Šodien sākot, taustāms rezultāts var būt labākajā gadījumā pēc gadiem pieciem vai pat desmit. Un kā redzam, tad šodien nekas vēl nesākas.
Cik tad konkurētspējīga ir Latvija zinātnes jomā? Salīdzināšanai izmantošu indeksu “AD Scientific Index”“AD Scientific Index” (Alper-Doger Scientific Index) ir ranžēšanas un analīzes sistēma, kas balstās uz zinātnisko sniegumu un atsevišķu zinātnieku zinātniskās produktivitātes pievienoto vērtību. Šo jauno indeksu 2021. gadā izstrādāja prof. Dr. Murats ALPER (MD) un asociētais prof. Dr. Cihans Dēers (MD), izmantojot i10 indeksa, h-indeksa un citēšanas punktu kopējās un pēdējo 6 gadu vērtības Google tīklā. Tātad pamatā ir ņemts, cik daudz kādam zinātniekam ir darbu un cik daudz pārējie zinātnieki atsaucās uz viņa pētījumiem.
Un kā tad veicas Latvijai?
Atbilstoši 2024. gada stāvoklim esam 97. vietā pasaulē un 39. vietā Eiropā. Mūsu kaimiņi igauņi 48. vietā pasaulē un 23. vietā Eiropā. Lietuvieši 76. vietā pasaulē un 34. vietā Eiropā.
It kā jau pierasts atpalikt, taču pirms mums ir tādas valstis kā Moldāvija, Namībija un Uganda. Ir par ko aizdomāties.
Labākā zinātnes jomā ar 1224. vietu ir Latvijas Universitāte. Turklāt bez vietējās konkurences. LU ir 189 zinātnieki, kas ir TOP 500 Latvijā. Viens zinātnieks ir pat TOP 3% pasaulē un 36 zinātnieki ir TOP 30% pasaulē, kas ir vērā ņemams rezultāts. Vārdus un uzvārdus nesaukšu, pēc pievienotās saites varat apskatīties paši. Vērtētas tika 22,9 tūkst. institūcijas un visumā jau nav slikti. Taču, piemēram, Ugandas Makerere universitāte ir 1001. vietā. Turklāt, ja Igaunijā un Lietuvā tika atlasīti vērtēšanai pa 1000 zinātnieku, tad Latvijā tikai 500. Ir vēl viena sāpe. Neviens no Latvijas zinātniekiem nav iekļuvis Eiropas TOP 10 000 sarakstā. Tabulu pievienoju. Varat apskatīties, kā veicas mūsu kaimiņiem. Latvijas sarakstā diemžēl nav. Mūsu vērtīgākais zinātnieks ir starp četrpadsmito un piecpadsmito tūkstoti.
Nekādā ziņā negribu ko pārmest tiem, kas Latvijā darbojas zinātnes lauciņā. Ir objektīvi iemesli un tos var redzēt klāt pievienotajā Eurostat tabulā, kas parāda to, kā mēs finansējam savu zinātni. Domāju, ka tur ir arī pamatcēlonis. Turklāt ir dzirdēts, ka daļa jauno zinātnieku dodas prom no Latvijas, jo šeit netiek nodrošināti pienācīgi apstākļi. Arī viņiem neko nevēlos pārmest. Nekas ne no kā nerodas.
Igaunijas finansējums, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir gandrīz četras reizes lielāks, Lietuvas pusotru reizi, bet tā sauktās labklājības valstis iegulda zinātnē piecas, sešas un pat vairāk reizes nekā mēs.
Šveice – tas ir atsevišķs stāsts. Un tā jau gadu desmitiem. Varbūt zinātnes rezultātos slēpjas arī valstu panākumi ekonomikā? Vai tomēr labi atalgotā un kuplā valsts pārvaldē un savā aviokompānijā?
P.S. Kovidlaika pētījumi par receptēm laikam neaizgāja pasaules zinātnē kā bija cerēts, citādi rezultāts būtu stipri labāks.
https://www.adscientificindex.com/country-ranking/
Avots: Facebook
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Pēc cipariem redzams, ka Latvijā ir vieta divām zinātnes universitātēm… Pārējās jāpievieno vai nu LU, vai RTU
nu kāda vēl zinātne prioritāte. Skaidri taču nefinansē jau gadu desmitus. Zinātnē naudu vajag reizes piecas vairāk, turklāt regulāri, lai kaut vai Soniju panāktu pret pilna laika zinātnieku/iedzīvotāju skaita ziņā un Q1/Q2 publikāciju statistiku uztaisītu.
Manuprāt te drīzāk ir jāsūta jaunie doktoranti uz Zviedriju un Vāciju, lai vairums. mācās strādāt labā zinātnē.
Ja tā turpināsies drīz sāksim dzīvot alās un darboties ar akmens cirvjiem. Izklausās šerpi, bet vēsture rāda, ka lielie tumsonības periodi sākas tad, kad sabiedrībā nonāk zināšanas ko tās izglītotības līmenis nespēj uztvert.
Interesanti te ar tām augstskolām, kuras birokrāti un bez vidusskolas izglītības deputātiņi sabalsojuši. Neparasti tie cipariņi. Vēl dīvaināk kā tad zinātnēs tās šuplinskas politballes tika sadalītas pēc deguniem tajos vērtējumos? Cipariņi te tabulās te pilnīgi un galīgi ir politiski ar koeficientiem labojami nu kā tad brizu zinātnieki RTU te aiz 6 tūkstošās vietas … tad to finansēt vajadzētu tikai kā plrofeni kādi ir arī RSU – amatu skola un nav ko izlikties par pētniekiem, kur gluži visiem nav jānesā baltie ķitelīši
Klāt jauns gads, un pēc neilgas pauzes klāta arī kungs Strakšas, pie tam izlaižot iepriekšējo starpposmu portāla pietiek izskatā. Taču neatbildēti jautājumi no pagājušā gada palikuši. Un tā: kāpēc vispār sākās pārpublicēšanās no sociālajiem tīkliem uz šo un pietiek portāliem? Kāds tam mērķis? Kurš par to maksā? Kāpēc pēc pauzes atkal tas atsākās? Kāpēc šoreiz izlaists starpposms portāls pietiek? Cerēsim , ka šogad ar atbildēšanu autoram veiksies labāk. Ierasti aicinu nezinātājus un muldoņas sevi ar ”atbildēšanu” neapgrūtināt.
Bet ārpus tā, ak, cienījamā kundze, viss kārtībā, viss kārtībā. Vai to gribēja komentētājs pateikt par zinātni Latvija?
esi apnicis ar savu ņemšanos pēc atbildes. Avots ir FB, ej un uzdod Strakšam savus jautājumus. Kāpēc lai kāds atbildētu uz anonīmu jautājumu. Bail vai? Ja ne tad komentē pēc būtības.
Intresanti, cik dažādus datorus ir apskraidījis tā sauktais komentētājs “jautājumi”, lai saliktu sev plusus, un kritiķiem mīnusus.
STEM nozaru attīstība nosaka materiālo labklājību. Rodas jautājums: kāpēc Latvija to vēl smagi neizjūt? Atbilde slēpjas faktā, ka Latvija audzē ārējo parādu, un kamēr Latvija spēs apkalpot ārējā parāda procentus, tikmēr neizglītotie politiķi un ierēdniecība varēs ignorēt zināšanu uzkrāšanu. Process jau tuvojas krīzei, kad ārvalstu kreditori vairs neaizdos (nav jēgas aizdot, ja nevar regulāri maksāt parāda procentus). Taču izglītība un zinātne ir inerciālas – neko nevar saglābt līdz rītdienas pusdienlaikam. Tā ka Latvijai draud vispirms ļoti nopietns emigrācijas vilnis, ko aizstās ar agresīviem neizglītotiem imigrantiem. Sekas varat prognozēt paši.