KNAB nesodīs partiju ”Latvijas attīstībai” par finansēšanas pārkāpumiem

TV3 raidījums Nekā personīga

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir pabeidzis pārbaudi par nelikumībām partijas Latvijas attīstībai finansēšanā. Birojs to uzsāka, kad deputāts Māris Mičerevskis paziņoja, ka partijas līderi Juris Pūce un Edgars Jaunups viņam devuši nezināmas izcelsmes naudu, ko vajadzēja iemaksāt partijas kasē.

Krimināllietas nav, jo izmeklētājiem nav izdevies atrast naudas pirmavotu. Tomēr partijai būs valsts budžetā jāpārskaita vairāki desmiti tūkstošu eiro ziedojumi, kuru dāvinātāju finansiālā situācija nebija tik laba, lai atvēlētu organizācijai tik lielas summas.

Krimināllietas neesamība ļauj partijas vadībai teikt, ka pārkāpumi ir maznozīmīgi, bet, visticamāk, iesaistītajiem no kriminālatbildības ļāva izvairīties tas, ka Mičerevskis par notikušo vispirms paziņoja nevis KNAB, bet tviterī.

Krimināllikums par nelikumībām partiju finansēšanā paredz līdz pat piecu gadu cietumsodu. Partijas Latvijas attīstībai amatpersonas nu var uzelpot, KNAB pēc pusotra gada pārbaudēm ir paziņojis, ka krimināllietas nebūs.

Partijas ”Latvijas attīstībai” finanšu skandālu pirms pusotra gada izraisīja Rīgas domes deputāts Māris Mičerevskis. Viņš paziņoja par izstāšanos no partijas un publicēja Whatsapp saraksti ar tā brīža parijas vadītāju un Vides un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci, kurā ministrs lūdza viņam izkārtot Rīgas Satiksmes stāvvietas atļauju.

Pūce centās izmeloties, ka tas bijis tikai joks, taču beigās bija spiests atkāpties no ministra un partijas vadītāja amata. Par Rīgas stāvvietas caurlaides izmantošanu viņu administratīvi sodīja KNAB.

Taču caurlaide bija tikai sīkums salīdzinot ar nākamo Mičerevska apgalvojumu. Viņš tviterī paziņoja, ka partijas biedri ziedo nevis savu, bet nezināmas izcelsmes naudu. Mičerevskim naudu esot nodevuši Juris Pūce un Edgars Jaunups. Par šādu rīcību draud kriminālatbildība.

Māris Mičerevskis, Saeimas deputāts : “Tas vēl bija pirms domes vēlēšanām, man liekas, ka tas toreiz bija Juris Pūce, kurš piezvanīja, ka vajag satikties, vienkārši zem galda iedeva 2000 eiro, ja pareizi atceros, tad 500 eiro banknotēs un jānoziedo tur un tur. Es tolaik tikai kādu gadu biju bijis partijā, nu kaut kā nepatīkami, bet nu nekāda tālāka saruna tur nenotika, es jau arī neesmu stulbs, es jau arī saprotu, ka tā bieži notiek, it kā nekas tāds, bet nepatīk protams. Tagad retrospektīvi skatoties vajadzēja, es nezinu, iet uzreiz uz policiju, vai nu gaidīt kaut kādu nākamo reizi. Es kopā esmu ziedojis 8000 eiro, pa 2000 tūkstošiem, nākamajā reizē kad tas nāk, jau liekas baigi nepatīk, bet tu jau vienreiz esi ziedojis. Tas tā kā mafijā, tad kad tu vienreiz to noziegumu jau izdarījis, pēc tam ir baigi grūti pateikt, ka nu tu to vairāk nedarīsi.”

Gan Jaunups, gan Pūce Mičerevska stāstīto noliedza. Tie esot meli un izdomājumi. 2020.gada novembrī pārbaudi sāka KNAB. Tagad birojs darbu ir pabeidzis.

KNAB pārbaudes ietvaros tika vērtētas apmēram 200 personas un netika gūti pierādījumi tam, ka būtu kaut kāda saistība starp šīm personām un ka būtu kāda viena persona, kas devusi vai finansējusi ar starpniecības palīdzību politisko partiju lielā apmērā, respektīvi, pārsniedzot 25 000 eiro. Tāpēc visa lieta tika vērtēta administratīvā procesa ietvaros, skaidro biroja pārstāve.

Lai kādu varētu saukt pie kriminālatbildības par politisko partiju nelikumīgu finansēšanu, izmeklētājiem jāpierāda, ka naudas devējs, starpnieks vai viltus ziedotājs ir partijas interesēs samaksājis vismaz 25 000 eiro. Šādu nodarījumu, kad tas jau noticis, ir grūti pierādīt. Pat, ja kāds ir gatavs stāstīt par darījumu, parasti šādiem notikumiem nav liecinieku un otrai darījuma pusei tikai jāapgalvo, ka nekas tāds nav bijis.

Lai nelegālu naudas apriti pierādītu, jāieraksta naudas došanas fakts un sarunas. Un tas jādara tik ilgi, līdz summa sasniegs likumā prasītos 25 000.

Vienkāršāk ir pierādīt, ka ziedotājs nav bijis pietiekami turīgs, lai varētu partijai atvēlēt ziedoto summu. Ja tas izdodas, tad KNAB administratīvā procesā nelikumīgo ziedojumu var piedzīt no partijas.

Šobrīd KNAB ir 13 administratīvās lietas, no kurām četros gadījumos ir pieņemti lēmumi, kas paredz to, ka politiskajai partijai ir jāatmaksā pretlikumīgi saņemtais finansējums.

Pret amatpersonām uzsāktas vēl divas administratīvā pārkāpuma lietas. Tomēr neviens nav sodīts, jo iestājies noilgums.

Administratīvā pārkāpuma lietas tika uzsāktas par faktu, jo tajā brīdī, kad lieta tika uzsākta, nebija zināma pie atbildības saucamā persona, un procesa gaitā iestājās noilgums un tajās lietās nav pieņemts lēmums par kādas personas saukšanu pie atbildības, skaidro KNAB pārstāve, bet
neatklāj, kurus ziedojumus vai biedru naudas maksājumus uzskata par nelikumīgiem. Visticamāk, Mičerevska ziedotie 8 000 arī ir starp tiem.

Partijas ”Latvijas attīstība” vadība ar KNAB pārbaudes rezultātiem ir diezgan apmierināti. Tie ļauj partijai apgalvot, ka nekas krimināls nav noticis. Nav draudu zaudēt valsts finansējumu. Bijušais partijas līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce, ko Mičerevskis minēja kā ziedojamās naudas devēju, uz KNAB neesot aicināts.

Pašreizējie partijas vadītāji arī stāsta, ka notikušais nav nekas ārkārtējs. Tādi pārkāpumi varot gadīties katrai partijai, jo partiju cilvēkiem nav iespējams pārbaudīt naudas devēju ienākumus.

Partijas valdes locekļi visi kā viens apgalvo, ka nezina summas, ko KNAB varētu partijai likt atmaksāt. Lēmumi vēl neesot stājušies spēkā.

”Latvijas attīstībai” ģenerālsekretāre Jeļena Jesajana skaidro, ka šobrīd partija saņēmusi četrus lēmumus par likumam neatbilstoši saņemtas naudas maksāšanu valstij. Divi no tiem jau apstrīdēti tiesā.

Partija ”Latvijas attīstībai” 2018.gada Saeimas vēlēšanās startēja apvienībā ar ”Kustību “Par!”. Pēc Mičerevska izraisītā skandāla ar Pūces stāvvietas atļaujām un nelikumībām partijas finansēšanā, “Kustība “Par!” paziņoja, ka aizies no apvienības, ja  apstiprināsies ziņas, ka ”Latvijas attīstībai” ir pretlikumīgi finansēta. ”Par” priekšsēdētājs Daniels Pavļuts KNAB atklāto neuzskata par iemeslu saraut attiecības.

Sestdien ”Par” pulcējās uz kongresu, kurā partijas biedriem bija jāizlemj vai palikt apvienībā ar ”Latvijas attīstībai”. Iemesls bija ne tikai aizdomīgās naudas lietas, bet arī biedru neapmierinātība ar ”Latvijas attīstībai” pārstāvošā Reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša lēmumu neapstiprināt Rīgas attīstības plānu, jo tajā nav ievērotas azarstpēļu biznesa intereses. Šī iemesla dēļ no ”Par” aizgāja viens no līderiem, Rīgas mērs Mārtiņš Staķis. Biedru vairākums kongresā izlēma, ka apvienība ar ”Latvijas attīstībai” tomēr ir jāsaglabā.

Sižetu var noskatīties ŠEIT.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!