Kariņš Valsts prezidentam iesniedz demisijas rakstu; Rinkēvičs paziņo par jaunās valdības veidošanas principiem

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien, 17. augustā iesniedzis Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam demisijas rakstu, līdz ar to oficiāli kritusi Latvijas vēsturē trešā īsākā valdība, kuru gan vadījis otrais ilglaicīgākais premjers.

Rinkēvičs pateicās Kariņam par darbu valsts un sabiedrības labā, un sacīja, ka nākamnedēļ sākas konsultācijas ar Saeimā pārstāvētiem politiskajiem spēkiem. Rinkēvičs “ļoti sagaida”, ka jau dažu nedēļu laikā Saeimai būtu iespēja balsot par nākamo valdību.

Valsts prezidenta paziņojums par valdības veidošanas principiem

Šodien, 2023. gada 17. augustā, esmu saņēmis Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa valdības demisijas rakstu. Valdība turpinās darbu līdz jaunas izveidei. 

Vēlos pateikties Ministru prezidentam par darbu valsts un sabiedrības labā četru ar pusi gadu garumā. Viņa vadītajām valdībām bija jāīsteno pandēmijas pārvarēšana, cīņa ar naudas atmazgāšanu Latvijas bankās, cīņa pret hibrīduzbrukumu Latvijas austrumu pierobežā, kā arī jāatbalsta Ukraina tās cīņā pret Krievijas agresiju.

Lai īstenotu Satversmes 56. pantā noteikto, ka Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts prezidents, jaunnedēļ uz konsultācijām aicināšu Saeimā pārstāvētos politiskos spēkus.

Šajās konsultācijās pārrunāsim jaunas koalīcijas veidošanas procesu un noskaidrošu minēto politisko spēku viedokļus par vēlamo koalīcijas modeli, iespējamiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, kā arī redzējumu par valdībai veicamajiem ilgtermiņa un neatliekamajiem darbiem. Latvijas sabiedrība sagaida konkrētus risinājumus arī šī brīža aktuālākajām problēmām – augstajiem elektroenerģijas tarifiem un banku kredītprocentiem, kā arī straujajai pārtikas cenu inflācijai.

Atbilstoši Satversmes 59. pantam Ministru prezidentam un ministriem viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība. Tādēļ konsultācijās ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem vēlos gūt pārliecību, ka izvirzītais Ministru prezidenta amata kandidāts spēj gūt iespējami plašu parlamenta atbalstu.

Jaunas koalīcijas veidošanā aicinu izvirzīt konkrētu mērķi – līdz 2030. gadam Latvijai sasniegt Eiropas Savienības vidējo labklājības rādītāju, īpašu uzmanību pievēršot izglītībai un zinātnei, investīciju piesaistei, mūsu valsts reģionālās un ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanai – cilvēkiem Rīgā un Latgalē ir jājūtas vienlīdz labi –, veselības aprūpei, valsts ārējai un iekšējai drošībai  un Latvijas ekonomiskajai konkurētspējai. Sarunās ar partiju pārstāvjiem aicināšu politiskos spēkus sniegt savu redzējumu šo mērķu sasniegšanai. Nākamā valdība var un tai vajag ielikt pamatu šim darbam.

Līdzās vidēja un ilgtermiņa prioritātēm ir arī neatliekami veicami darbi:

1. darbs pie 2024. gada valsts budžeta. Tam ir jābūt izsvērtam un pārdomātam, un tas ir jāpieņem savlaicīgi;
2. redzējums par pārtikas inflācijas un elektroenerģijas tarifu pieauguma līdzsvarošanu Latvijas iedzīvotājiem atbilstoši sociāli ekonomiskajam stāvoklim valstī, sistēmiski uzlabojumi Regulatora darbā, lai sabalansētu valsts monopolu un iedzīvotāju intereses;
3. redzējums par risinājumiem tautsaimniecības kreditēšanas veicināšanai un atbalsta pasākumiem, kas mazinātu straujā kredītprocentu pieauguma negatīvās sekas Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem;
4. būtiska finansējuma palielināšana valsts iekšējai drošībai, tostarp iekšlietu sistēmas un ieslodzījumu vietu darbinieku atlīdzības pārskatīšana un profesionālās izglītības sistēmas attīstība;
5. Latvijas austrumu robežas nostiprināšana paātrinātā kārtībā, to īstenojot kompleksi un sistēmiski, nodrošinot nepieciešamo finansējumu;
6. saprātīgas un samērīgas pārmaiņas izglītības sistēmā un veselības aprūpē. Kvalitatīvu un pieejamu izglītības un veselības sistēmu izveide, ņemot vērā Latvijas reģionu specifiku un dzīves realitāti.

Konsultācijās par nākamā Ministru prezidenta kandidātu Valsts prezidents vēlēsies gūt apliecinājumu par Latvijas ārpolitikas un drošības politikas kursa nemainīgumu, tostarp attiecībā uz atbalstu Ukrainai un konsekventu sankciju režīma ievērošanu pret Krieviju un Baltkrieviju, redzējumu par tautsaimniecības attīstību un cilvēktiesību standarta nostiprināšanu Latvijā, kā arī investīcijām izglītībā, zinātnē, veselības aprūpē, iekšējās drošības jomā un valsts aizsardzībā, tostarp attiecībā uz Sēlijas poligona izbūvi, sabiedroto spēku klātbūtnes nodrošināšanu un kvalitatīva valsts aizsardzības dienesta ieviešanu.

Valsts prezidents konsultācijas ar parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem rīkos Rīgas pilī atbilstoši Saeimas frakcijas lielumam šādos laikos:

• 21. augustā plkst. 9.30 – Jaunā vienotība;
• 21. augustā plkst. 10.30 – Zaļo un zemnieku savienība;
• 21. augustā plkst. 15.00 – Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija;

• 22. augustā plkst.10.00 – Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”;
• 22. augustā plkst. 11.00 – Progresīvie;
• 22. augustā plkst. 13.00 – Stabilitātei!;
• 22. augustā plkst. 14.00 – Latvija pirmajā vietā.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!