Risinājums nav panākts, un mediķi turpina gatavoties protesta akcijām. Šādu paziņojumu pēc tikšanās ar premjerministru Krišjāni Kariņu (JV), veselības ministri Ilzi Viņķeli (“Attīstībai/Par!”) un finanšu ministru Jāni Reiru (JV) pavēstīja Latvijas jauno ārstu asociācijas vadītājs Kārlis Rācenis.
Tikmēr veselības ministre Ilze Viņķele pēc tikšanās norādīja, ka ir jādomā par veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumiem, jo solītos 20% pie algas ārstniecības personām pielikt nav iespējams.
Latvijas jauno ārstu asociācijas vadītājs Rācenis skaidroja, ka valdības pārstāvji piedāvāja kompromisu, tomēr viņš atkārtoti uzsvēra, ka neapmierinātās organizācijas nav gatavas kompromisam, bet vēlas, lai tiek pildītas likumā noteiktās prasības un medicīnas personu algas piedzīvotu 20% kāpumu.
“Šodien uzklausījām Ministru kabineta priekšlikumus par iespējamu finansējuma palielinājumu veselības nozarē. Bet mēs jau esam diskutējuši, ka šobrīd nav jautājuma par kompromisu. Mēs esam stingri runājuši par 205 [eiro] un pie tā mēs pieturēsimies. Mēs uzklausījām ministrus, mēs sniedzām savus argumentus, kāpēc mēs vēlamies tam pieturēties. Šobrīd vienošanos neesam panākuši. 7. novembrī šī protesta akcija būs, un tiksimies tur pie Saeimas,” stāstīja Rācenis.
Pēc tikšanās ministru prezidents Krišjānis Kariņš skaidroja, ka tikšanās mērķis bija atrast iespējami labu risinājumu. Premjers norādīja, ka maksimālais, ko var izdoties panākt, nepalielinot nodokļus, bet pārdalot naudu, iespējams veselības aprūpes sektorā algu palielinājumam atvēlēt līdz 60 miljoniem eiro.
Veselības ministre Viņķele piebilda, ka tas ļautu atalgojumu vidēji palielināt par 10% gaidīto 20% vietā.
Kariņš informēja, ka Ārlietu ministrija ir piekritusi uz vēlāku laiku pārcelt savus plānus atvērt Latvijas vēstniecību Austrālijā, un tā varētu gūt naudu mediķu atalgojuma palielinājumam.
Veselības ministre Viņķele šo nespēju pildīt likumā noteiktās prasības nodēvēja par mācību politiķiem, ka, pieņemot šāda veida likumus, ir jābūt skaidram avotam, kur gūt finansējumu tā izpildei.
“Solījumiem, kurus ietver likumā konkrētu skaitļu formā, ir jābūt izpildāmiem, un tiem jāparedz pretī avots. Diemžēl likumā avots papildus finansējumam nav paredzēts. Šī kļūda ir jālabo, likums ir jālabo, lai šis kairinājums un neiespējamie solījumi neturpinātos, un ar nozari kopā ir jārunā par nākamā gada budžetu. Pēc 2020. gada budžeta apstiprināšanas,” sacīja ministre.
Pašlaik Saeimas deputātu rokās ir valdības akceptētais 2020. gada valsts budžeta projekts. Galīgajā lasījumā budžetu cer pieņemt 13. -14. novembrī. Atbilstoši likumam budžeta papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozarē 2020. gadā bija jābūt 120 miljonus eiro. Taču tā vietā Veselības ministrijas prioritātēm paredzēti 50 miljoni eiro, tostarp 42 miljoni paredzēti mediķu algām.
Tāpēc mediķi solījuši protesta akcijas, tostarp 7. novembrī piketēs un dosies vienas dienas atvaļinājumā. Ja cerēto neizdosies panākt, pieļauj arī parakstu vākšanu par Saeimas atlaišanu.
Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir jauna sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt arī šajā publikācijā minēto tautas kalpu izglītību, parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, “partiju tūrismu” un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook ,Twitter, Youtube un Instagram!
Kurus nodokļos dakteri un draugi iesaka celt?
Ārsti , neapkaunojiet sevi ,neejiet uz šīm tukšăm pļāpāšanām , tikai streiki !
Pūznis pūžņā no iekšas! Jo nav stingras rungas augšai! Varbūt vaina nomenklatūrā tajā saturā ka daudz atļaujas, jo šķiet ka daļai mediķiem algas patiešām ir ļoti labas!