Kā valsts mediji ar mums manipulē, novirzot mūsu domas no svarīgākā un liekot domāt par mazsvarīgāko

RINGOLDS BALODIS, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, profesors Dr.iur.

Olaines pašvaldības deputāta izglītības skandāls, kas plešas plašumā[1], ir uzjundījis diskusiju par augstākās izglītības nepieciešamību deputātiem. Te es saskatu divas savstarpēji nesaistītas lietas, kuras es šai rakstiņā arī aplūkošu. Pirmā – kāpēc šādi skandāli tiek aktīvi “grilēti” medijos brīžos, kad būtu jārunā par daudz, daudz svarīgākām lietām, piemēram, par to ka šobrīd Evikas Siliņas valdība grib ņemt aizņēmumu 8 miljardu apjomā. Otrā – izglītības prasība deputātu kandidātiem, it īpaši tāpēc, ka Rīgas domē pie atbildīgiem amatiem tikuši cilvēki bez augstākas izglītības[2]. Tie ir Liāna Langa (Nacionālā apvienība), kas kļuvusi par Finanšu un administrācijas lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieci, un Dāvis Stalts (“Jaunā Vienotība”) – par Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētāja vietnieku.

1. “Uzmanības novēršanas teātris”, jeb kāpēc dažkārt medijos tiek plaši aplūkotas maznozīmīgas tēmas

Nesen dzirdēju Nacionālā teātra režisoru Edmundu Freibergu stāstām, ka pat teātrī cilvēkus tradicionāli garie monologi sākuši garlaikot. Skatītāji, kas pieraduši pie īsiem klipiem, postiem un pastāvīgas uzmanības pārslēgšanās, nespēj ilgstoši noturēt uzmanību.

Mūsdienu cilvēkam, dzīvojot informācijas pārbagātības laikmetā, uzmanība kļuvusi virspusēja un fragmentēta, jo ļaudis ir pārsātināti ar sociālo tīklu fragmentētajām ziņām, ziņu virsrakstiem. Īslaicīga uzmanību, nevis dziļa iesaiste ir kļuvusi par ieradumu, kā rezultātā mediji jeb pareizāk tie, kas kontrolē medijus, cilvēkus var ietekmēt ar “pārslēgšanas” manipulāciju. Cilvēku uzmanība tiek pārorientēta, novirzīta (attention redirection) no svarīgām tēmām uz mazsvarīgākām.

Paņēmiens noslīpēts un bieži tiek lietots arī pie mums Latvijā. Jāatzīst mediju profesionalitāte šai jomā. Mediji mūsu smadzenes “apbalvo”, pagrūžot jaunus kairinājumus ziņu veidā. Cilvēki, neko nenojaušot, pārslēdzas uz “nākamo lietu”, aizmirstot esošo. Panorāmā, LSM mēs bieži varam novērot šādas “uzmanības novēršanas izrādes”. Piemēram, varam iepazīties ar plašām ziņām par karu Ukrainā, kamēr svarīgāko “lielo ziņu”, kas kaut kur izskanējusi un tā ir informācija par Evikas Siliņas vadītās valdības ideju privatizēt Latvenergo un valsts mežus, mēs sākam ignorēt. Tā vietā mums pagrūž Olaines pašvaldības deputāta diploma skandālu. Šādai manipulācijai ir pasaulē arī īpašs nosaukums. Pat veseli divi – “sarkanā siļķe ” vai “aste luncina suni”.

 1) “Red herring” (sarkanā siļķe) — retorisks vai politisks manevrs, kad tiek apzināti ieviesta maldinoša tēma, kas šķiet svarīga, bet patiesībā kalpo, lai novērstu uzmanību no būtiskā. Piemērs: politiķis, kuram jautā par budžeta problēmām, pēkšņi sāk runāt par patriotismu vai vēsturiskām traumām — tas “aizved prom” auditoriju no neērta jautājuma. Respektīvi, ja grūti ar budžetu vai nodokļi jāceļ, “pamet” sabiedrībai, ka latviešu valoda jāstiprina un… Bāc, visi runā par ko citu, nevis nodokļu celšanu utt. Pēdējā laikā īpašus panākumus tur ir guvusi “Jaunā Vienotība”, kas šai ziņā ļoti ir apsteigusi Nacionālo apvienību ar latviešu valodu un visa krieviskā apkarošanu.

2) “Wag the Dog” – “aste luncina suni” stratēģija. Nosaukums pārņemts no ASV filmas “Wag the Dog” (1997), kur galvenajās lomās tēloja Dastins Hofmans un Roberts de Niro. Filmā ASV prezidents tiek iesaistīts seksuālā skandālā neilgi pirms vēlēšanām, kamdēļ, lai novērstu sabiedrības uzmanību, tiek inscenēts fiktīvs karš ar Albāniju. Respektīvi, tiek radīts liels notikums (piemēram, ārpolitikas krīze, karš), lai novērstu uzmanību no iekšpolitikas problēmām. Latvijā diemžēl karš nav jāizdomā, tas jau ir kaimiņos. Bieži tiek ņemts kāds “pa rokai” trāpījies nenozīmīgs notikums, kas tiek tiražēts par skandālu.

2) Cik svarīga īstenībā ir augstākā izglītība tiem, kuri vada mūsu valsti?

Man kā zinātniekam šķiet gluži dabiski, ja līdzcilvēkiem ir augstākā izglītība, jo es jau trešo gadu desmitu strādāju universitātē, kur, izņemot vēl studējošo jaunatni, visiem ir ne tikai diploms, bet zinātniskais grāds un akadēmiskais amats. Tāpat arī – vai nebūtu jauki, ja visiem deputātiem būtu augstākā izglītība? Noteikti tā būtu normāla situācija.

Cilvēks, kuram ir augstākā izglītība, spēj kritiski domāt un labāk izvērtēt informāciju, kā arī ir lielāka varbūtība, ka viņš spēj labāk saprast sarežģītākus jautājumus (ekonomiku, politiku, vēsturi u.c.). Iespējams pat, ka ar augstāko izglītību deputāti varētu arī atpazīt manipulāciju vai dezinformāciju. Iespējams, taču nav teikts.

Arī ar augstāko izglītību cilvēki, sanākot kopā Domē un Saeimā, ir tomēr pūlis, kur valda citi likumi, un man nācies redzēt, ka pūlī gan augsti, gan mazāk izglītotie ir vienādi ietekmējami, kā rezultātā tiek pieņemti neracionāli lēmumi. Pēcāk sarunā aci pret aci šāds deputāts uz jautājumu, kāpēc tik muļķīgu lēmumu ir atbalstījis, viņš tīri cilvēcīgi atbild: kā gan es citādāk varēju? Ko citi par mani padomātu?

Būsim godīgi, arī augsti izglītoti cilvēki mēdz pieņemt lēmumus emociju, identitātes vai grupas lojalitātes dēļ. Lēmumi tāpat var būt konformistiski, nevis racionāli, bet psiholoģiski “pareizi”, lai neizdalītos no sava “bara”.

 Vai augstākā izglītība garantē, ka cilvēki noteikti pieņems saprātīgākus un izsvērtākus valstiskus lēmumus, un vai, tieši pretēji, cilvēki, kuriem nav augstākās izglītības, pieņems dumjus lēmumus? Saprotams, ka cilvēkam ar diplomu var būt plašākas zināšanas, taču viņš savas pārliecības dēļ var būt gluži vienkārši neieinteresēts atbalstīt sabiedrībai vislabāko lēmumu. Tāpat cilvēkam ar augstskolas diplomu var būt apmātība ar kādu reliģiju vai ideoloģiju. Galu galā viņš var būt gluži vienkārši korumpēts utt..

Šai sakarā atmiņā man nāk Garlība Merķeļa savulaik teiktais, ka “izglītība nekur nespēj radīt labus cilvēkus un labus raksturus tā padara cēlus, sliktus samaitā”.[3] Njā, varat būt droši, ka augstskolas diploms nepasargās mūs no korupcijas valsts pārvaldē vai muļķīgiem, nepārdomātiem lēmumiem. Lai uz mani apvainojas, taču procentuāli muļķu starp augstskolas beidzējiem var būt tieši tikpat, cik starp tiem, kuriem ir tikai vidusskolas izglītība. Diploms nav gudrības, bet profesionālās kvalifikācijas rādītājs. It īpaši, ja mēs runājam par valsts lietām un sabiedrības pārstāvniecību.

Tomēr vienkāršot šo izglītības jautājumu arī nav mans mērķis. Jā, es uzskatu, ka deputātiem nevar būt noteikta augstākā izglītība kā obligāta prasība, jo deputātiem ir jāpārstāv visdažādākie sabiedrības slāņi un ar savu pieredzes dažādību ir jāpadara valsts pārvaldīšana kvalitatīvāka.

Pavisam cita lieta ir Saeimas vai pašvaldību amati. Šobrīd Viestura Kleinberga (“Progresīvie”) vadītajā Rīgas domes koalīcijā veselām divām komiteju vadošām amatpersonām nav augstākās izglītības. Un tas man šķiet visai nožēlojami. Turklāt vēl šie amati (komiteju priekšsēdētāju vietnieki) ir izgudroti politiskam “līdzsvaram”. Tā sacīt, lai visiem koalīcijas deputātiem būtu piemaksa. Turklāt šie amati ir specifiskās nozarēs, kur ne tikai augstākā izglītība, bet kādas zināšanas būtu nepieciešamas. Tās ir finanses un izglītība. Bet nu šī tautas pārstāvniecības principa devalvācija gulstas pilnībā uz Viestura Kleinberga, kā pilsētas domes priekšsēdētāja pleciem. Tāpat kā uz Nacionālās apvienības un “Jaunās Vienotības” partiju sirdsapziņas ir šo divu deputātu izvirzīšana un apstiprināšana šajos amatos.

Visbeidzot, noslēdzot savas pārdomas, kuras tomēr izraisīja tieši Olaines pašvaldības deputāta izglītības skandāls, gribu teikt, ka slikti, kad melo. It īpaši, ja CVK. Un it īpaši deputātu kandidāti. Ja melots – jāsaņem sods. Tas, ka vēlēšanu laikā vēlētāju acīs gribas izskatīties labāk, ir cilvēciski saprotams. Kā teicis viens mūsdienu klasiķis, “vēlēšanas ir emocionāls skaistumkonkurss” (Einars Repše), taču likumu pārkāpt ir slikti. No otras puses ir skaidrs, ka mediji ar mums manipulē – novirzot mūsu domas no svarīgākā un liekot domāt par mazsvarīgāko.

Tieši tādēļ arī mediji ir līdzatbildīgi par mūsu valsts grimšanu nabadzībā!

[1] https://nra.lv/latvija/regionos/497988-olaines-deputata-andreja-lukasevica-izglitibas-parbaudi-sak-valsts-policija.htm; https://www.tvnet.lv/8296924/policija-sakusi-parbaudi-ari-par-olaines-deputata-lukasevica-sniegto-informaciju-cvk; https://tv3.lv/zinas/latvija/politika/policija-sakusi-resorisko-parbaudi-ari-par-olaines-deputata-lukasevica-sniegto-informaciju-cvk/; https://www.apollo.lv/8295796/policija-sak-resorisko-parbaudi-par-olaines-novada-deputata-vurca-izglitibu; https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.07.2025-neskaidribas-par-vel-viena-suverenas-varas-un-apvienibas-jaunlatviesi-olaines-deputata-lukasevica-ieguto-izglitibu.a607793/; https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.07.2025-varam-versas-policija-ari-par-otru-suverenas-varasjaunlatviesu-olaines-deputatu-lukasevicu.a608504/; https://www.delfi.lv/193/politics/120080930/radusas-neskaidribas-par-vel-viena-olaines-deputata-ieguto-izglitibu-plkst-1724; https://lente.lv/latvija/raksts/olaines-deputata-vurca-izglitibas-skandals-policija-sak-parbaudi-satricinot-pasvaldibu-31871.html;

[2] https://www.tvnet.lv/8296459/universitates-nav-pabeigusi-vai-politikiem-ir-jabut-augstakajai-izglitibai

[3] Merķelis G. Latvieši sevišķi Vidzemē filozofiskā gadsimteņa beigās. Zvaigzne ABC, 161.lpp.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!