JKP Saeimas deputāts ignorē likumu par interešu konfliktu

Vai partija, kas ar putām uz lūpām karo par tiesisku Latviju, savu biedru likumpaklausībai uzmanību nepievērš?

Puaro.lv redakcijā vērsās kāds lasītājs, kuram dīvains šķiet fakts, ka Jaunās Konservatīvās partijas biedrs Uldis Budriķis arī šobrīd, būdams 13. Saeimas deputāts, ieņem valdes priekšsēdētāja amatu SIA “Hubbs”. Par to liecina “Lursoft” dati. Kā zināms, likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā” to liedz.

Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks, tagadējais 13. Saeimas deputāts Uldis Budriķis, kurš Saeimā iekļuvis no Jaunās konservatīvās partijas, solot valstī ieviest „bezkompromisa tiesiskumu”, pats uz sevi nepieciešamību šo tiesiskumu neattiecina. Kā rāda Lursoft dati, Budriķis nav uzskatījis par nepieciešamību pildīt likumu un atteikties no pašam piederošas uzņēmējsabiedrības valdes priekšsēdētāja amata.

Likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā” nosaka, ka Saeimā ievēlētiem deputātiem triju mēnešu laikā no amatā stāšanās dienas ir jāizbeidz saimnieciskā darbība un ka Saeimas deputāts var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā, kā arī ar citu amatu vai darbu Saeimā vai Ministru kabinetā vai amatu, kuru viņš ieņem starptautiskajās organizācijās un institūcijās, ja to nosaka Saeimas un tās institūciju lēmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi.

Likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā” teikts:

(2) Saeimas deputāts, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs un parlamentārais sekretārs papildus šā likuma 6. panta ceturtajā daļā noteiktajam var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā;

2) citu amatu vai darbu Saeimā vai Ministru kabinetā vai amatu, kuru viņš ieņem starptautiskajās organizācijās un institūcijās, ja to nosaka Saeimas un tās institūciju lēmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi.

Savukārt šī paša likuma 8. pants „Valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu izpildes kārtība, ja amata savienošana ir aizliegta” nosaka:

(1) Personai, kas pēc stāšanās valsts amatpersonas amatā vienlaikus ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, septiņu dienu laikā ir pienākums rakstveidā:

1) paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par to, ka tā ieņem vienu vai vairākus amatus (pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu), kuru savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta;

2) iesniegt institūcijai, kurā tā ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, iesniegumu, lūdzot to atbrīvot no attiecīgā amata.

(2) Ja persona, kura pēc stāšanās valsts amatpersonas amatā vienlaikus veic saimniecisko darbību, pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu, kuru savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, tā triju mēnešu laikā no amatā stāšanās dienas izbeidz saimniecisko darbību, uzņēmuma līgumu vai uzsaka pilnvarojumu.

(3) Institūcijai (personai), kas saņēmusi šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto valsts amatpersonas iesniegumu, ir pienākums mēneša laikā pieņemt lēmumu par personas atbrīvošanu no amata. Lēmumu nosūta attiecīgajai valsts amatpersonai.

(4) Ja valsts amatpersona no tās neatkarīgu iemeslu dēļ nesaņem šā panta trešajā daļā minēto lēmumu, tai ir pienākums pēc minētajā daļā noteiktā termiņa izbeigšanās:

1) rakstveidā par to paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam;

2) pārtraukt attiecīgā amata pienākumu pildīšanu;

3) paziņot šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajai institūcijai (personai) par atalgojuma saņemšanas pārtraukšanu un neizmantot turpmāk izmaksājamo atalgojumu.

(5) Ja šā panta pirmās daļas 2.punktā minētā institūcija neizpilda šā panta trešās daļas noteikumus, uzskatāms, ka valsts amatpersona ir ievērojusi šā likuma prasības.

Taču, kā rāda gan Budriķa amatpersonas deklarācija, gan arī Lursoft dati, viņš gan savas 2018. gada amatpersonas deklarācijas iesniegšanas laikā šopavasar, gan vēl joprojām ieņem valdes priekšsēdētāja amatu SIA Hubbs, tādējādi pārkāpjot likuma normas.

Turklāt, kā izriet Lursoft datiem, Budriķis nevar likuma ignorēšanu attaisnot arī ar to, ka viņš būtu mēģinājis panākt savu atcelšanu no uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amata, taču viņam tas nav izdevies.

Vienīgais cilvēks, no kā tas ir atkarīgs, ir pats Budriķis, – kā rāda Lursoft dati, viņš ir vienīgais SIA Hubbs īpašnieks un tātad tikai pats arī var sevi atcelt no valdes no priekšsēdētāja amata, taču nav vēlējies to darīt.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,Twitter, Youtube un Instagram!