JĀNIS URBANOVIČS.
Tāpēc, ka… tāpēc. Tā, noguruši no savu mazo pasaules izzinātāju simts jautājumiem, dažkārt atbild drusku aizkaitināti vecāki. Nav pedagoģiski, bet ir saprotami. Taču šāda maniere ir pilnīgi nepieņemama, kad runa ir par varas pārstāvju saziņu ar sabiedrību, kura viņus uztur.
Kā Latvija izrāpsies no Rail Baltica izraktās bedres? Nu, mēs te mazliet paspēlēsimies kazakos-laupītājos/ašerādenos-briškenos, bet jūsu misija ir maksāt nodokļus, nevis spriest par to tērēšanu.
Kā mainīsies nodokļu sistēma? Zinām, bet neteiksim. Lieki satraukumi elektorātam pirms vēlēšanām nav vajadzīgi.
Parunāsim par to, kas ir aģitācija, kas ir debates un vienosimies, ka ne viens, ne otrs nedrīkst notikt krieviski. Šī tēma ir aizraujoša un motivējoša!
Vai valdošās partijas līderis, kas allaž gatavs kandidēt (uz Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisijas komisāra amatu, NATO, ANO, – jebkur), ir vai nav likumpārkāpējs un budžeta naudas šķērdētājs? Kāpēc jums tas būtu jāzina?! Uzliekam dienesta pārbaudes komisijas gala ziņojumam ierobežotas pieejamības statusu, un miers. Kā pamatojums piesaukts Informācijas atklātības likuma 6. pants, lai izklausās nopietnāk. Taču šis pants nosaka to, ka iestādei ir tādas tiesības, nevis jeb kā pamato, kāpēc vēlētājiem būtu jābalso par “kaķi maisā”. Tāpēc, ka tāpēc.
Taču “augstākā pilotāža” šajos vingrinājumos, neapšaubāmi, saskatāma jautājumā par to, vai 2014. gada Saeimas vēlēšanās notika mēģinājums ietekmēt rezultātu, izdarot spiedienu uz IT sistēmu uzturētāju. Prokuratūras preses dienests nāca klajā ar relīzi “Prokuratūrā pabeigta Valsts prezidenta uzdevumā uzsāktā pārbaude”. No tās mēs uzzinām, ka “netika iegūtas ziņas par to, ka 2014.gada Saeimas vēlēšanu rezultātus būtu bijis iespējams ietekmēt, iejaucoties informācijas sistēmu darbībā.” Tāpat tiek apgalvots, ka “konstatēts, ka 2022.gadā Satversmes aizsardzības biroja rīcībā nonāca informācija par faktiem, kuri tika minēti Latvijas Televīzijas 2024.gada 24.aprīļa raidījumā “Kas notiek Latvijā?”.
Kāpēc tāda iestāde kā Ģenerālprokuratūra ar sabiedrību runā rēbusos? Vai šajās vārdu mežģīnēs paslēpts kāds slepens “mesidžs” par savas neatkarības un iespēju robežām? Un ko tad īsti pārbaudīja – eventuālo ietekmēšanu, vai tikai to – bija vai nebija šāds ziņojums? Un kāpēc virsrakstā izbīdīts Valsts prezidents? Vai tad prokuratūrai pēc savas iniciatīvas nebūtu jāizmeklē šāds noziedums, turklāt pēc būtības, nevis VP uzdevumā iezīmētajās robežās? Un kas tie par faktiem, kas atklājušies 2022.gadā? Kāpēc tautai tie nav jāzina? Tāpēc, ka tāpēc? Vai prokuratūra neizskatās pēc tā putna, kas stresainās situācijās bāž galvu smiltīs, nevis pēc neatkarīgas institūcijas tiesiskuma sardzē?
Avots: Facebook
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Nekādi nevaru saprast kuras ir tās demokrātiskās un kuras autoritārās valstīs. Latvija ir demokrātiska vai totalitārā valsts?
Jautājumu tiešām daudz un pamatoti. Vai prokuratūras vadību, tāpat kā valsts bruņoto spēku augstākais vadonis ir Rinkēvičš, tas ir Valsts prezidents, kas par savu darbību politisku atbildību nenes. Visiem Valsts prezidenta rīkojumiem ir jābūt līdzparakstītiem no Ministru prezidenta vai attiecīgā ministra, kuri līdz ar to uzņemas visu atbildību par šiem rīkojumiem, izņemot rīkojumu par Saeimas atlaišanu.