Jānis Urbanovičs. Par “Saskaņas” identitāti un mērķiem

Jānis Urbanovičs

Ir pagājis gads, kopš partija “Saskaņa” zaudēja vietu politiskajā Olimpā – Latvijas parlamentā. Emocijas pārvarētas, laiks vērtēt, kādus secinājumus mēs katrs esam izdarījuši.

Esmu bijis partijas dibināšanas iniciators, kopā ar “Saskaņu” gan uzvaru laikos, gan zaudējumos. Mums bija kļūdas, dažas no tām smagas, un liela daļa mūsu vēlētāju novērsās. Esmu uzņēmies atbildību par pēdējo vēlēšanu rezultātu. Joprojām esmu “Saskaņas” biedrs, kaut gan apzināti distancējos pamācīt, virzīt un vadīt. Taču priekšā trīs vēlēšanu cikls, un dažos kolēģos redzu bažas. Vai partija, kuras reitings svārstās 3 – 5% robežās, spēs atjaunot cilvēku uzticēšanos un atgūt ticību pati sev? Vai ir vērts turpināt, tā man jautā. Jūtu pienākumu atbildēt.

Saskaņa ir ne tikai partijas identitāte, šis vārds nozīmē arī mērķi un vienlaikus procesu, kas ved uz mērķi: vienotu politisko nāciju, savstarpēju cieņu, eiropeisku izpratni par minoritāšu tiesībām. Tāpēc “Saskaņa” vienmēr bijusi arī diskusiju platforma gan mūsu biedriem ar ļoti plašu politisko uzskatu spektru, gan pamatnācijas un lielākās minoritātes – Latvijas krievu – viedokļu apmaiņai.

Jūs teiksit – mūsu nostāju vara vienalga neņēma vērā. Bet valdošais vairākums bija spiests to uzklausīt un sadzirdēt!

Tie, kas, izmantojot cilvēku vispārējo apjukumu pēc 24.02.22., ar skaļu troksni pārņēma mūsu elektorātu, nebūt nepārņēma mūsu mērķus un centienus. Viņi nav izdarījuši neko, lai mazinātu plaisu sabiedrībā un neļautu integrācijas vietā iet asimilācijas ceļu.

Ja “Saskaņa” bija aiz sarkanās līnijas, pašreizējā opozīcija ir aiz sarkanā mūra, kam cauri neskan nekādas balsis. Patiesībā viņu darbības kalpo par argumentu visu nokrāsu nacionālistiem, lai vēl vairāk sašaurinātu saprātīga dialoga robežas.

Es joprojām saskatu “Saskaņas” darba lauku organizējot, pārstāvot, aizstāvot un vairojot sadarbības loku, kuru veidotu Latvijai lojālu cittautu izcelsmes pilsoņi un latvieši, kuri saprot tādas sinerģijas jēgu, vajadzību, nepieciešamību. Tagad vairāk kā jebkad iepriekš.

Mūsdienu apstākļos nav iedomājama droša valsts, kurā tas nenotiek. Valdošās elites apziņā (pareizāk, tajā produktā, ko viņi cenšas pārdot savam elektorātam) Latvijas krievvalodīgie pilsoņi pastāv kā tāda mītiska masa, kura nezina un negrib zināt latviešu valodu, kurai Latvija vienaldzīga un sirdī Putins. Tā ir ne vien melīga un stulba, bet arī bīstama attieksme. Krievi ir skaidri uztvēruši šādus bezatbildīgus signālus. Daudzi, jo īpaši tie, kam pieprasītas profesijas, pārdomā iespēju aizbraukt, citi krāj sevī dusmas. Ne viens, ne otrs nenāk par labu Latvijai.

Valdošā elite ignorē jebkādus signālus, kas ziņo par sabiedrības sašķeltības padziļināšanos. Piemēram, Fridriha Eberta fonda pētījumu par Latvijas krievu minoritātes uzskatiem (UNDER PRESSURE – An Analysis of the Russian-Speaking Minority in Latvia) šā gada vasarā. Dati rādīja, ka ir pasliktinājusies latviešu attieksme pret krieviski runājošajiem, to atzīst 63% krievu un 62% latviešu. Nopietnu etnisku konfliktu iespējamību Latvijā pieļauj 28% krieviski runājošo un 22% latviešu. Atbildi “ir iespējams, bet maz ticams” izvēlas 51% respondentu no krieviski runājošām ģimenēm, un 54% no latviski runājošām. Un nez kā vēl šie skaitļi mainījušies pēc plašās un valstiski pagodinātās “atkrieviskošanas” kampaņas…

Tāpēc mana atbilde skeptiķiem ir – jā, “Saskaņai” ir vieta Latvijas politikā, jo tās misija ir svarīga un mērķi ir aktuāli kā nekad iepriekš. Atliek vien par tiem cīnīties – principiāli, drosmīgi un pacietīgi.

Avots: “Facebook”

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

5 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
Skuju taka
Skuju taka
1 g. atpakaļ

SC aizies (vispār jau aizgāja) turpat kur konservatīvie. Uz 2 krēsliem nenosēdēsi. Tas nav ne saprotams ne pieņemams ne vieniem ne otriem. Nākošie būs ZZS. Pirms vēlēšanām solīja dārzeņiem saglabāt %5 PVN, un pozīciju pret Stambulas konvenciju. Tagad tikuši pie Siles, piekrita 21% PVN vietējiem dārzeņiem un aicina pieņemt Stambulas konvencijas “vērtības”. Igauņi esot jau sen pieņēmuši, tāpēc ekonomikā esot priekšā – ja nekļūdos Valainis to teica, tagadējais ZZS ekonomikas ministrs.

krokodils
krokodils
1 g. atpakaļ

Ja nopietni, tad saskaņai vajadzēja popularizēt to, ka pēc 1939. gada Latvijā ieradās vai nu nākamie okupanti vai apmuļķotie, kas domāja, ka ierodas kaut ko kaut kam palīdzēt un atbrīvot no kaut kā buržuiska. Vēl vajadzēja paskaidrot, ka tiesāja, šāva un izsūtīja par tā laika Latvijas likumu pildīšanu, jo PSRS likumi tad nebija spēkā. Tā vietā mēgināja samierināt bijušos cietumniekus ar cietumsargiem un ilglaicīgi cietumnieku labumu lietotājiem.

hmm
hmm
1 g. atpakaļ

Bez urbanovica intervijas ir skaidri saskanjas meerkjis – veidot nesaskanjas lai juku laikaa pieliistu tuvaak krievijai, jeb labakajaa gadiijumaa pievienotos krievijai, kaa peec fsb parauggramatas.

ruksis
ruksis
1 g. atpakaļ

Tos mērķus mēs jau sen zinām, vecais Ļurba.

rinka
rinka
1 g. atpakaļ

Beidz muldēt. Latkrievijā pamatnācija ir latvāņi. Jāsāk domāt par sinerģiju, kas būs nepieciešama starp latvāņiem un buļbām pēc Latkrievijas un Baltkrievijas apvienošanas