Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija” (LTV) ir izstrādājusi rīcības plānu Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām (sk. https://ltv.lsm.lv/satura-veidosana/latvijas-televizijas-ricibas-plans-eiropas-parla menta-velesanam-08062024).
Plāns ietver aktivitātes, kas saistītas ar politisko spēku tiešu līdzdalību. 2024. gada 2., 4. un 6. jūnijā paredzēti trīs debašu raidījumi, ko pārraidīs LTV1, replay.lv, lsm.lv un atspoguļos LTV Ziņu dienesta sociālo mediju kontos. Vēlēšanu debates ir ierasta un apsveicama prakse, jo vēlētājiem ļauj apzināt partiju un to kandidātu nostāju sabiedrībai svarīgos jautājumos. Šīs debates notiks latviešu valodā (ja kāds no kandidātiem neprot valsts valodu, varēšot runāt citā ES oficiālajā valodā, LTV nodrošināšot tulkojumu). Latviešu valoda kā vienīgā Latvijas Republikā noteiktā valsts valoda ir arī sabiedrības vienotāja un demokrātiskās līdzdalības valoda, tāpēc debašu norise valsts valodā ir pašsaprotama un nediskutējama.
Bet – LTV rīcības plāns paredz debates arī LTV7 un t. s. “mazākumtautību” mediju platformā rus.lsm.lv. Šīs debates notiks 3., 4., 5. un 6. jūnijā (tātad četri debašu raidījumi), kas paredzēti krievu valodā: “Debates notiek krievu un ES dalībvalstu oficiālajās valodās. RUS.LSM nodrošinās tulkojumu.” Pēc 2012. gadā notikušās tautas nobalsošanas par valsts valodu, turklāt īpaša ģeopolitiska apdraudējuma apstākļos, sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos iecerēta liela mēroga atkāpšanās no valsts valodas politikas pamatnostādnēm.
Šāda iecere ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, īpaši tās ievadu, un Valsts valodas likumu, kā arī neatbilst 2012. gada referendumā paustajai tautas gribai. Var diskutēt, vai krievu valodas lietošana publiskās debatēs ir vai nav arī Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 5.1 panta pārkāpums, bet tas jau ir otršķirīgi. Nepārprotami, ka šāda rīcība krievu valodu faktiski pielīdzina valsts valodai ar tālejošām sekām. Vairums diskusijas dalībnieku būs latvieši, kuriem pašiem savā valstī nāksies piekopt pazemojošo praksi šķietami brīvprātīgi atteikties no valsts valodas un runāt svešvalodā, kas turklāt ir agresorvalsts un vēsturiski – arī Latvijas okupētājvalsts valoda.
Šim faktam nav sakara ar diskusijas dalībnieku krievu valodas prasmes līmeni. Pat tiem diskusijas dalībniekiem, kuriem dzimtā valoda ir krievu valoda, visai sabiedrībai paredzētās pārraidēs, īpaši sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos, jārunā valsts valodā – jo viņi ir Latvijas pilsoņi un pārstāv Latvijas valsti. Situāciju nemīkstinātu arī pieļāvums dažiem diskusijas dalībniekiem vēlīgi ļaut runāt latviski un izmantot tulka pakalpojumus. Arī šādi tiks reproducēta nepieļaujamā prakse mazināt latviešu valodas lomu sabiedrībā un uzturēts aplamais pieņēmums par krievu valodas paralēla lietojuma it kā labvēlīgo ietekmi uz sabiedrības saliedētību. Ja tiek uzskatīts par nepieciešamu atspoguļot latviešu valodā notiekošo debašu saturu citās valodās, arī angļu valodā, iespējams veidot īpašus kopsavilkumus vai izmantot sinhronās tulkošanas vai subtitrēšanas iespējas LTV7. Iespējams nodrošināt vienāda satura pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, nevis sniegt atšķirīgu piedāvājumu debašu raidījumos krievu valodā.
Asu nosodījumu LTV iecerei izteicis Valsts valodas centrs, norādot, ka “šāds priekšlikums aplinkus cenšas piešķirt krievu valodas lietojumam un tās statusam Latvijā īpašu vietu un nozīmību, nonākot krasā pretrunā ar valsts valodas politikas pamatnostādnēm. Satversme un Valsts valodas likums skaidri noteic, ka krievu valoda Latvijas Republikas teritorijā ir svešvaloda. Krievu valodas lietošana priekšvēlēšanu aģitācijā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir nepārprotama divvalodības veicināšana un sabiedrības informatīvās telpas šķelšana” (https://www.vvc.gov.lv/lv/jaunums/par-ieceri-noturet-sabiedriskaja-televizija-eiropas-parlamenta-prieksvelesanu-debates-krievu-valoda). Latviešu valodas aģentūra atgādina Nacionālās drošības koncepcijā teikto: “Iekšējās drošības un saliedētas sabiedrības stiprināšanas nolūkā ir jāveicina sabiedrības vairākuma saliedēšana ap kopīgām vērtībām, kuru pamatā ir valsts neatkarība, tās piederība Rietumu pasaulei, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda” un atzīst, ka “debašu rīkošana krievu valodā rada apdraudējumu Latvijas drošībai, pārkāpj Satversmē un Valsts valodas likumā noteikto” (https://valoda.lv/eiropas-parlamenta-prieksvelesanu-debates-latvija-drikst-notikt-tikai-valsts-valoda-latviesu-valoda/).
LTV plānotās debates krievu valodā būtu smagākais valstiskas institūcijas īstenotais Satversmes un Valsts valodas likuma burta un gara pārkāpums kopš 1988. gada, kad latviešu valodai tika noteikts vienīgās valsts valodas statuss. Tas nav ārpus kritikas stāvošs “redakcionāls”, bet politisks lēmums, kas ir pretrunā ar valsts valodas politikas pamatnostādnēm.
Pieprasām sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu vadībai atteikties no iecerētajām EP kandidātu debatēm krievu valodā un ar uzraugošo institūciju (SEPLP, Kultūras ministrijas u. c.) atbalstu nodrošināt sabiedrības saliedētību uz latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pamata!
Ina Druviete, Janīna Kursīte, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Velta Čebotarenoka, Māra Zālīte, Valdis Zatlers, Maija Kūle, Guntis Zemītis, Jānis Valdmanis, Zigmars Liepiņš, Mirdza Zīvere, Nora Ikstena, Guntars Godiņš, Sarmīte Ēlerte, Linda Lauze, Dite Liepa, Vija Kluša, Pēteris Stradiņš, Dzintra Geka, Pēteris Vasks, Ilze Rūmniece, Andrejs Veisbergs, Valdis Segliņš, Kārina Pētersone, Viesturs Kairišs, Ilma Čepāne, Sanda Rapa
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Nu tāda kā z emnieku vēstule Ļeņinam– uz padomi, īstenajai nomenklatūrai. Izglītības darbinieki – tie taču no tās sapuvušās vecās slakas – būtu šupļinska, īsten’;a plroletāriete. Nu tad pavisam cits efekts
Pilnīgi lieki te viss tas. Kā gan var krieviski nesakidrot? Kurš tad uz velēšanām nāks , ja puse vispār neko nesapratīs? Bet ko te tādus murgojumus publicē- ja nu vienīgi uzraugošām iestādēm te tiesvedībai pa šādiem aicinājumiem ierobežot redakcionālo brīvību, ierobežot žurnālistu izpausmes un brīvību. Tā taču viena vienīga klaja tarucēšana žurnālistiem pelnīt, te uzņēmējadrbību aprauj autorlīgumu plūsmā, ierobežo autorību ģeniālām idejām, jau sen uz robežas ar vadarbību pret sievietēm un tām pielīdzinātām. Sievietēm ir tiesības! Arī marģinālpartijām izrādīt sevi. Ko tad nākošajā solī darīs – politiķus sāks pārbaudīt ar melu detektoru? – bet kā var nesolīt?
Nav krievu valodai jāpiešķir tik augsts statuss, nav jāceļ uz pjedestāla ar šādiem strīdiem un pēc tam pašiem no tās jābīstas. Krieviem to tik vien vajag, lasi mēs no viņiem bītos, pat no viņu valodas baidāmies. Labāk būtu nelikties ne zinis, ka tāda valoda vispār Latvijā pastāv, tik pat nenozīmīga kā poļu, ukraiņu un vēl citas mazākuma valodas.
Velns parāvis, ir gan tie krieviskotie padlatvieši neatlaidīgi !
LR Satvrsmes 114.pants: Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības SAGLABĀT un ATTĪSTĪT savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.
Ceru, krievi ir mazākumtautība. Bet laviešiem, būtu labi iemācītiesm pašiem savu Satversmi. Nevis dzīvot kā “Kārļiem Ulmaņiem” un apturēts Satversmes darbību.
Paldies.
Krievus par mazākumtautību nodēvēt nekādi nevar, jo tagad liela daļa no viņiem šeit nav vienkārši iedzīvojušies, bet iebrukuši un ievesti. Mazākumtautība viņi bija tad, kad pirms kara bija vecticībnieki un Latvijā dzīvojušie vēl pirms pirmā pasaules kara.
Tad jau drīz nelegālie iebrucēji no Āzijas un Āfrikas arī gribēs savas valodas un mošejas.
tieši tā, aiz muļķības atstātie padomju virsnieki ar ģimenēm, nav nekāda mazākumtautība, jau no pirmās dienas naidīgi spēki Latvijai
Maskējoties aiz redakcionālas neatkarības LTV darbinieki
1) par katru cenu grib saglabāt savas darbavietas lieliski saprotot, ka viņu pakalpojumi Latvijai vairs nav vajadzīgi.
2) Nav izslēgts, ka šie darbinieki slēptā veidā saņem finansējumu no Krievijas (kāds necaurspīdīgs finansējums tuvam radiniekam). Tas nu būtu drošības dienestu kompetence.