Publiskā sektora efektivitātes revīzija dotu pozitīvu ekonomisku ietekmi, pauda jaunieceltais Valsts kontroles vadītājs Rolands Irklis, kurš patlaban vēl ieņem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītāja amatu.
Kā prioritāro darbu, stājoties valsts kontroliera amatā, Irklis minēja Valsts kontroles plānoto darbu izvērtēšanu. Viņa ieskatā ar “svaigu aci” ir jāaplūko šogad plānotie revīzijas iestādes darbi un, iespējams, tie jāpielāgo esošajai situācijai.
Tāpat kā vienu no pirmajiem darbiem amatā Irklis minēja iestādes jaunās stratēģijas izstrādi, jo patlaban spēkā esošais Valsts kontroles stratēģijas termiņš beigsies šogad. Šajā procesā Irklis plāno iesaistīt plašu ekspertu loku.
Kā vienu no būtiskākajiem darbiem Irklis uzsvēra arī publiskā sektora efektivitātes revīziju, lai pārliecinātos, cik efektīvs ir publiskais sektors un vai tajā ir iespējama līdzekļu ekonomija. Patlaban gan tā esot jaunieceltā valsts kontroliera ideja, tomēr priekšdienās ir plānots izstrādāt konkrētu metodoloģiju, lai šādu novērtējumu veiktu. Irkļa vērtējumā, šāda revīzija sniegtu pozitīvu ekonomisku ietekmi.
Savukārt kā “mazo”, bet steidzamo uzdevumu Irklis minēja jaunu Valsts kontroles padomes locekļu izraudzīšanos, jo šogad pilnvaras Valsts kontroles padomē beigsies Ingai Vāravai un Ilzei Grīnhofai.
Tā kā Valsts kontroles padomes locekļus pēc valsts kontroliera ieteikuma amatā ieceļ Saeima, Irklis nākamos revīzijas iestādes padomes locekļus iecerējis izraudzīties atklātā konkursā, kuri pēc tam tiks piedāvāti apstiprināšanai Saeimā.
Atbalsta ieceri revidēt Saeimas tēriņus
Jaunieceltais valsts kontrolieris Rolands Irklis atbalsta ideju revidēt Saeimas tēriņus, tomēr lēmums par to jāpieņem parlamentam.
Irklis pauda uzskatu, ka arī Latvijā nebūtu problēmu revidēt Saeimas tēriņus, jo parlamenta tēriņi ir vienlīdz svarīgi kā valdības un citu iestāžu tēriņi, kurus Valsts kontrole revidē.
Tāpat, Irkļa ieskatā, neiztur kritiku bažas par to, ka revīzijai varētu tikt pakļauta institūcija, proti, Saeima, kura ieceļ Valsts kontroles vadību.
Irklis norādīja, ka Valsts kontroles darbību regulē likums, tāpēc viņš neredz objektīvus šķēršļus iespējai, ka Valsts kontrole varētu revidētu Saeimas tēriņus.
Tajā pašā laikā jaunieceltais valsts kontrolieris atzina, ka lēmumu par parlamenta revīziju var pieņemt pati Saeima.
Ideju revidēt atbalsta arī līdzšinējā valsts kontroliere Elita Krūmiņa, kura iepriekš norādījusi, ka Valsts kontrolei nav likuma pilnvarojuma veikt revīziju Saeimā, bet, lai situāciju mainītu, Saeimai būtu jālemj par attiecīgu uzdevumu Valsts kontrolei.
Valsts kontroliere stāstīja, ka Eiropas Savienības dalībvalstu revīzijas iestādēs ir atšķirīga prakse attiecībā uz savas valsts parlamenta auditēšanu. Krūmiņa minēja piemērus, ka tādās valstīs kā Dānija, Somija un Beļģija revīzijas iestādes neveic parlamenta auditu, ierobežots mandāts veikt revīziju ir Francijā, Bulgārijā un Grieķijā, bet parlamenta audits tiek veikts Spānijā, Vācijā un Polijā.
Pēc Krūmiņas teiktā, Latvijas gadījumā Valsts kontrolei ir jābūt neatkarīgai no revidējamās iestādes, tāpēc viņa ieteica apsvērt iespēju Saeimas tēriņu revīzijai piesaistīt neatkarīgu zvērinātu revidentu.
Kā zināms, neskatoties uz virknes deputātu bažām par kandidāta iespējamo politisko angažētību, Saeima ceturtdien, 14.janvārī, valsts kontroliera amatā ievēlēja Irkli.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: staburags.lv
Nez kas nu būs pirmie, kurus jaunais vadītājs izņems no saraksta…