Finanšu ministre uzskata, ka Latvijas Banka “neredz mežu”

Latvijas Bankas un citu valdības sociālo partneru vilšanās par nodokļu reformu saistīta ar to, ka nav plānots atcelt solidaritātes nodokli. To intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

.

Pēc ministres teiktā, valdības partneri, kas pauduši vilšanos, nereti redzot “labi iekopto dārziņu, bet neredz mežu aiz tā”. Reizniece-Ozola uzsvēra, ka viņai joprojām ir pārliecība, ka reforma ir vajadzīga. Kā vienu no tās izstrādes procesa ieguvumiem, viņa izcēla to, ka ir sāktas plašas debates, kurās ir spēts saglabāt reformas fokusu – nevienlīdzības mazināšanu, ienākumu gūšanu valsts budžetā un konkurētspējas uzlabošanu.

.

Iepriekš Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs paudis, ka no sākotnēji labi iecerētās nodokļu politikas reformas Latvijā faktiski ir sanācis čiks. Rimšēvičs atzīmēja, ka ir īstenojies tas, no kā Latvijas Banka iepriekš visvairāk baidījās. Proti, nodokļu vide Latvijā mainās katru gadu un tā ir neprognozējama. “Ir pāriets pāri faktiski visiem iespējamajiem nodokļiem. Tas ir tas, no kā mēs visvairāk baidījāmies – ka atkal būs kārtējā reize, kad Latvijā tiek mainīti spēles noteikumi, uzņēmēji nezina ar ko rēķināties, pie tam tās lietas ir samērā būtiski samudžinātas,” norādīja Latvijas Bankas prezidents.

.

Saistībā ar solidaritātes nodokli, Finanšu ministrijā skaidro, ka tas netiks atcelts, bet gan transformēts, lai nodrošinātu veselības aprūpes finansēšanai nepieciešamos līdzekļus. Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā paredz, ka solidaritātes nodoklis viena procentpunkta apmērā tiks novirzīts veselības aprūpes finansēšanai, bet sešu procentpunktu apmērā sociāli apdrošināto personu – fondēto pensiju shēmas dalībnieku kontos, kas veidos minēto personu valsts vecuma pensijai uzkrāto fondētās pensijas kapitālu.

.

Tāpat tiek paredzēts, ka solidaritātes nodoklis 10,5 procentpunktu apmērā tiks ieskaitīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadales kontā, no kura to atbilstoši IIN sadalījumam sadalīs valsts budžetā un darba ņēmēja vai pašnodarbinātā deklarētās dzīvesvietas pašvaldību budžetos. Atlikusī nodokļa ieņēmumu daļa tiks novirzīta valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumos.Ar solidaritātes nodokļa daļas novirzīšanu iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumiem tiks nodrošināta IIN likmes trešā progresivitātes pakāpe, vienlaicīgi nepalielinot darbaspēka nodokļu slogu darba ņēmējam.

Solidaritātes nodokļa daļa, kas novirzīta veselības aprūpes finansēšanai atbilst vienam procentpunktam nodokļa likmes pašnodarbinātības gadījumā vai pa 0,5 procentpunktam attiecīgi no darba devēja un darba ņēmēja likmes nodarbinātības gadījumā.

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

 

 

Populārākie raksti

Armands Puče. “Jaunās Vienotības” gadījumā, pētot aploksni pret gaismu, var saskatīt vairākas politisko procesu ūdenszīmes

JV ārlietu ministra amatam virza Baibu Braži

Liepnieks par Latvijas gatavību X stundai: Valdības un bruņoto spēku nostāja ir ārkārtīgi īpatnēja

Atceļot reprezentācijas izdevumus un citus papildu labumus valsts amatpersonām, budžetā varētu ietaupīt simtiem tūkstošu eiro

Jūs varētu interesēt

Latvijas Banka: Pārtraucot ekonomisko sadarbību ar Krieviju, Latvija būs ieguvēja

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība aicina valdību un Saeimu izstrādāt rīcības plānu par zinātnei paredzētās naudas atdošanu

Latvijas pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanā 5 gados ieguldīs vienu miljardu eiro

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku