Ekonomikas ministres atbildes par gāzi raisa bažas, mazākais, par nekompetenci

Ilze Indriksone

Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei nav aktuāli jautājumi par Inčukalnā rezervētās gāzes pircējiem un to iespējamo saistību ar Krieviju vai arī viņa nespēj uz tiem atbildēt, secināms no ministres sagatavotajām atbildēm uz “Neatkarīgās” jautājumiem, interneta laikrakstā “Neatkarīgā” raksta Ritums Rozenbergs.

Kā zināms, tieši Ekonomikas ministrijas pārraudzībā atrodas šobrīd tik saspringtā enerģētikas joma. Lai pārliecinātos, vai nozares politiskie groži atrodas krietna un rūpīga saimnieka rokās, “Neatkarīgā” ministrei šā gada 26. augustā nosūtīja vairākus ar gāzes apgādes drošību saistītus jautājumus. Izvērstu atbildi saņēmām naktī no 7. uz 8. septembri.

Lai arī ministres atbilde bija izvērsta, tajā nebija rodama konkrēta atbilde pēc būtības ne uz vienu no mūsu 22 uzdotajiem jautājumiem.

Piemēram, ministrei vaicājām par gāzes krājumu apjomu, gāzes pircējiem, cenu, norēķiniem ar pircēju, arī par a/s “Latvijas gāze” akcionāru saistību vai atkarību no Krievijas, par “Latvijas gāzes” akcionāru sapulci un ministrijas kompetenci saistībā ar šā uzņēmuma lēmumiem. Konkrētu atbilžu vietā saņēmām apjomīgu skaidrojumu par tēmām, kuras mūsu jautājumos netika pat iezīmētas. Mēs nevaicājām nedz par sašķidrinātās gāzes iegādēm no Klaipēdas termināļa, nedz par valdībā un ministrijā izstrādātajiem normatīvajiem aktiem, nedz par “ienākumu kvintiles augstāko robežu”, nedz par kompensācijām elektrības, malkas, brikešu un granulu iegādēm, nedz par pabalstu un kompensācijas mehānismiem.

Zemāk lasītāju vērtēšanai pilnā apjomā publicējam gan mūsu uzdotos jautājumus, gan no ministres saņemto atbildi.

Jautājumi ministrei

Publiski izskanējusi informācija, ka “Ekonomikas ministrija izvērtēs, vai Latvijas vajadzībām varētu rezervēt Inčukalnā esošos “Latvijas gāzes” krājumus, kas juridiski jau pārdoti”.

Vai Jums ir zināma “jau pārdotās gāzes” pircēju valstiskā piederība – vai tie ir uzņēmumi no Eiropas Savienības, Krievijas vai varbūt vēl kādām citām valstīm?

Vai Jūs varat apstiprināt, ka “jau pārdotās gāzes” pircēji nav Krievijas kontrolēti uzņēmumi? Ja Jums nav zināma šāda informācija, lūdzu, paskaidrojiet, kāpēc tas nav zināms?

Vai Jums ir zināms “jau pārdotās gāzes” pirkuma darījumu statuss, proti, vai par šo gāzi “pircēji” jau ir samaksājuši vai arī tikai plāno to darīt? Vai ministrija zina līgumos norādīto gāzes cenu? Ja zina šo cenu, vai šī cena nav mākslīgi paaugstināta?

Gadījumā, ja “jau pārdotā gāze” tomēr tiks “rezervēta Latvijas vajadzībām”, par kādu cenu – tirgus vai ar agrākajiem pircējiem noslēgtajos līgumos noteikto – “rezervētā” gāze tiks pirkta?

Ja atbilde ir vēl kāda cita, lūdzu, norādiet, par kādu cenu gāze tiks pirkta un kādi apsvērumi (tajā skaitā tiesību aktos ietverti) ir Jūsu viedokļa/atbildes pamatā?

Vai Jūs varat apstiprināt, ka “jau pārdotās gāzes” rezervēšanas un vēlākas atsavināšanas gadījumā Latvijas valstij nebūs jāmaksā zaudējumi tiem pircējiem, kas savu jau it kā nopirkto gāzi nesaņems?

Ja zaudējumu atlīdzināšanas prasījumu risks pastāv, vai Ekonomikas ministrija ir veikusi aprēķinus par šādu zaudējumu summu? Varat apstiprināt iespējamo zaudējumu aprēķina esamību, atklāt aprēķināto riska zaudējumu summu?

Kā notiks “jau pārdotās gāzes” iegūšana Latvijas valstij – tā būs gāzes nacionalizācija, piespiedu pirkuma darījums vai vēl kāds cits veids? Ja gāzi ir plānots iegūt ar darījumu (nevis piespiedu nacionalizāciju), kā Ekonomikas ministrija plāno šādu darījumu izpildīt ātri un tā, lai no tā būtu jēga gaidāmās apkures sezonas laikā (ja Latvijas valstij būs ar “Latvijas gāzi” jātiesājas, ir skaidrs, ka tiesvedība nebeigsies līdz apkures sezonas sākumam)?

Vai Ekonomikas ministrija var vispārīgi apstiprināt, ka notiekošā situācija “Latvijas gāzē” nav Krievijas radīts scenārijs/lamatas, ar kā palīdzību Krievija piespiedīs Latviju nopirkt to pašu Krievijas gāzi par ar pašas Krievijas darbībām līdz kosmiskam līmenim paaugstinātu cenu? Proti, vai Ekonomikas ministrijas publiski paustās darbības nav pašas Krievijas jau iepriekš izplānots scenārijs, kurā Latvija ir tikusi veiksmīgi ievilināta?

2022. gada 1. jūlijā ziņās bija izlasāms, ka AS “Latvijas gāze” akcionāru sapulcē esot “ignorētas Ekonomikas ministrijas prasības” un dalībai sapulcēs esot ticis pielaists “Gazprom”, kuram atbilstoši Nacionālās drošības likumam nav balsstiesību. Tāda pati ziņa tika atkārtota par jau nākamo “Latvijas gāzes” akcionāru sapulci ziņās 2022. gada 21. augustā.

Vai kāds no akcionāriem, piekrītot Ekonomikas ministrijas publiski paustajam, ir apstrīdējis “Latvijas gāzes” akcionāru sapulces lēmumus kā prettiesiskus?

Ja šāda prasība ir celta, kāds ir šīs tiesvedības iznākums vai pašreizējais statuss? (Ievērojot Ekonomisko lietu tiesas lietu izskatīšanas termiņus, ja šāda prasība ir celta, tiesas novērtējumam ir jābūt pieejamam jau tagad vai arī pavisam drīz.)

Vai Ekonomikas ministrija ir vērsusies prokuratūrā ar lūgumu celt prasību par prettiesisko akcionāru sapulces(-ču) lēmumu apstrīdēšanu saskaņā ar Civilprocesa likuma 90. panta otrās daļas 1. punktu (“prokuroram ir tiesības celt prasību vai iesniegt pieteikumu tiesā, ja: [..] tas ir nepieciešams likumā noteikto valsts vai pašvaldības tiesību un interešu aizsardzībai”)?

Ja Ekonomikas ministrija nav vērsusies ar šādu lūgumu prokuratūrā, lūdzu, izskaidrojiet bezdarbības iemeslus.

Nacionālās drošības likuma 39. pants paredz, ka ir jāizslēdz ar Krieviju un Baltkrieviju saistītu personu ietekme nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās, tajā skaitā “Latvijas gāzē”. Likuma grozījumu acīmredzams mērķis ir panākt/nodrošināt, ka ar Krieviju un Baltkrieviju saistītas personas nevar noteikt vai citādi ietekmēt nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību darbību pretēji Latvijas interesēm. Publiski ir izskanējusi informācija tikai par Ekonomikas ministrijas viedokli, kas ir vērsts uz “Latvijas gāzes” akcionāru ietekmes ierobežošanu nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās, bet nekas nav bijis dzirdams par nepieciešamību ierobežot Krievijas/Baltkrievijas iecelto izpildu un uzraudzības institūciju (valdes un padomes) locekļu iespēju rīkoties nacionālajai drošības nozīmīgu komercsabiedrību vārdā.

Vai Ekonomikas ministrija ir spērusi jebkādus soļus, lai tās “Latvijas gāzes” amatpersonas, kuras amatos iecēla Krievijas tieši vai pastarpināti kontrolēti akcionāri, konkrēti, valdes un padomes locekļi, nekavējoties vairs nevarētu vadīt “Latvijas gāzes” darbību Krievijas interesēs un pretēji Latvijas interesēm?

Piemēram, vai Ekonomikas ministrija ir lūgusi Uzņēmumu reģistram (tieši vai ar prokuratūras palīdzību) dzēst šo amatpersonu statusa ierakstus komercreģistrā?

Ja Ekonomikas ministrija uzskata, ka pašreizējā Nacionālās drošības likuma redakcija neierobežo valdes un padomes locekļu rīcību, bet attiecas tikai uz akcionāriem – vai Ekonomikas ministrija ir spērusi jebkādus soļus normatīvā regulējuma paplašināšanai un Krievijai lojālo amatpersonu rīcības ierobežošanai?

Piemēram, atbilstoši Sporta likuma redakcijai Juris Savickis nevar būt Tenisa federācijas prezidents, bet atbilstoši Nacionālās drošības likumam var būt “Latvijas gāzes” padomes priekšsēdētāja vietnieks (ja, protams, Ekonomikas ministrija tā uzskata).

Kāds ir Jūsu skaidrojums ministrijas bezdarbībai – kāpēc tāds pats regulējums kā Sporta likumā (kam ir vairāk tikai simboliska nozīme) nav noteikts arī Latvijai eksistenciāli svarīgās nozarēs un sfērās?

Atbildes uz augšminētajiem jautājumiem tiks izmantotas publikācijās laikrakstā “Neatkarīgā” un portālā nra.lv par to, kā Latvijas valsts spēj aizsargāt savas un savu iedzīvotāju intereses enerģētiskās krīzes apstākļos.

Ministres atbilde

Apkopota informācija “Neatkarīgā” žurnālistam Ritumam Rozenbergam, atbildot uz jautājumu kopumu “Kā Latvijas valsts spēj aizsargāt savas un savu iedzīvotāju intereses enerģētiskās krīzes apstākļos”.

Saistībā ar Krievijas Federācijas īstenoto nepamatoto militāro agresiju Ukrainā un no tās izrietošajām sekām ir samazinājies pieejamais energoresursu apjoms un pieaugusi to cena pasaulē.

Ņemot vērā, ka Krievijas Federācija ir ilgstoši izmantojusi tās energoresursus kā vienu no ārpolitikas veidošanas instrumentiem, radot riskus energodrošībai valstīs, kurās tiek patērēti tās energoresursi, Saeima 2022. gada 14. jūlijā pieņēma stratēģisku lēmumu par atteikšanos no Krievijas gāzes iegādes ar 2023. gada janvāri.

Vienlaikus arī pirms grozījumu pieņemšanas Ministru kabinets no 2022. gada 24. februāra īstenoja pasākumu kopumu, ar kuriem īstermiņā ir plānots novērst straujo energoresursu cenu pieaugumu un nepietiekamību to lietotājiem, savukārt ilgtermiņā palielināt energoresursu ražošanu un nodrošināt jaunu energoresursu pieejamību un energoapgādes drošumu Latvijas Republikā.

Ekonomikas ministrija nepārtraukti analizē norises enerģētikas tirgū, plāno turpmāko rīcību, kā arī iesniedz Ministru kabinetā izskatīšanai informatīvos ziņojumus, kā arī tiesību aktu projektus, lai nodrošinātu Latvijas Republikas energoapgādes drošumu un veicinātu enerģētisko neatkarību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.

2022. gada 24. februārī Ministru kabinets uzdeva akciju sabiedrībai “Latvenergo” (turpmāk – AS “Latvenergo”) iepirkt divas teravatstundas dabasgāzes, kas tika piegādāta kā sašķidrināta dabasgāze (turpmāk – SDG) Klaipēdas SDG terminālī un, sekojoši, no Klaipēdas SDG termināļa gāzveida stāvoklī transportēta un noglabāta Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (turpmāk – PGK), lai nodrošinātu tūlītēju energoapgādes drošumu un novērstu riskus, kas saistāmi ar Baltijas valstu elektrotīklu desihnronizāciju no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīklu sinhronās zonas. Noslēgtie līgumi paredzēja gāzes piegādi uz Klaipēdas SDG termināli un iesūknēšanu Inčukalna PGK aprīlī un maijā. Norādāms, ka AS “Latvenergo” iepirktās gāzes izcelsme ir Norvēģija, ASV un Katara.

Būtiski izcelt, ka šogad dabasgāzes iesūknēšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (turpmāk – PGK) tika uzsākta jau 26. februārī, kas ierasti tiek uzsākta pēc izņemšanas sezonas noslēguma, kas noteikts 2022. gada 30. aprīlī. Arī šis solis sperts, reaģējot uz ģeopolitisko situāciju Eiropā un bažām par reģiona dabasgāzes krājumu iespējamu trūkumu, lai saglabātu maksimāli pieejamu Inčukalna PGK uzglabātās dabasgāzes daudzumu.

2022. gada 9. martā Ministru kabinetā tika pieņemts lēmums izsludināt agrīno brīdinājumu dabasgāzes apgādes nozarē. Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 25. oktobra Regulas Nr. 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010 (turpmāk – Regula 2017/1938) 11. pantu, Ekonomikas ministrija kā kompetentā iestāde dabasgāzes apgādes nozarē Regulas 2017/1938 izpratnē ierosināja agrīnās brīdināšanas līmeņa izsludināšanu dabasgāzes apgādē ar nolūku prioritizēt dabasgāzes plūsmas, dodot priekšroku gāzes plūsmai no Klaipēdas SDG termināļa pa Lietuvas-Latvijas starpsavienojumu un gāzes plūsmai pa Lietuvas-Polijas dabasgāzes starpsavienojumu iepretim dabasgāzei, kuras izcelsme ir Krievijas Federācija. Tas savukārt nozīmē to, ka priekšroka gāzes iesūknēšanai Inčukalna PGK tiek dota gāzei, kas nāk no šiem virzieniem, nevis gāzei, kas tiek iesūknēta pa cauruļvadu no Krievijas Federācijas. Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators akciju sabiedrība “Conexus Baltic Grid” kā agrīnās brīdināšanas pārvaldītājs veic koordināciju ar tieši saistītajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai izpildītu uzdevumu noteikt prioritātes gāzes plūsmām.

Ekonomikas ministrijas un Baltijas-Somijas pārvades sistēmu operatoru ieskatā, ņemot vērā Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas diplomātiskās attiecības, kā arī to, ka pret Krievijas Federāciju tiek ieviestas jaunas sankcijas, kuras var attiecināt arī uz dabasgāzes importu, un apstākli, ka Krievijas Federācija var apturēt dabasgāzes eksportu uz Eiropas Savienību, regulas 2017/1938 11. panta pirmās daļas a) punktā iekļautais kritērijs ir izpildīts un ir pamatoti izsludināta agrīnā brīdināšana gāzapgādē, jo pastāv iespēja, ka gāzes piegādes no Krievijas Federācijas tiks apturētas un tādēļ gāzapgādes drošību ilgtermiņā nepieciešams nodrošināt ar gāzes piegādēm no avotiem, kas nav Krievijas Federācijā. Savukārt, ja agrīnā brīdināšana ir izsludināta, var piemērot pasākumu, kas nav paredzēts aktuālajā Latvijas Republikas ārkārtas rīcības plānā dabasgāzei – pilnvarojumu dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operatoram piemērot Inčukalna PGK un dabasgāzes pārvades sistēmas pārslodzes vadības procedūras, kas atšķiras no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un Pārvades noteikumos paredzētajām.

Enerģētikas likumā tika apstiprinātas izmaiņas saistībā ar energoapgādes drošuma rezervju ieviešanu, kas varēs tikt izmantotas Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, lai nodrošinātu nepārtrauktu apgādi ar dabasgāzi un novērstu enerģētikas krīzes iestāšanos. Minētās izmaiņas paredz, ka energoapgādes drošuma rezerves 2023. gadā ir nodrošināmas 1.8 – 2.2 TWh apjomā atkarībā no pieejamā SDG kuģu piedāvājuma. Energoapgādes drošuma rezervju iegādi un uzglabāšanu Inčukalna PGK valsts vārdā organizē AS “Latvenergo” un nodrošina to iesūknēšanu Inčukalna PGK līdz 2023. gada 1. janvārim. Ministru kabinets 2024. gadā un turpmāk reizi divos gados var pārskatīt energoapgādes drošuma rezervju nepieciešamo apjomu, balstoties uz Ekonomikas ministrijas vērtējumu par energoapgādes drošuma situāciju un pieejamajiem dabasgāzes apgādes avotiem un jaudām. Minētie grozījumi Enerģētikas likumā stājās spēkā 2022. gada 21. aprīlī.

Ministru kabinets 2022. gada 19. aprīļa sēdē izskatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par gāzes apgādes turpmāko stratēģiju” un lēma par turpmākajiem dabasgāzes nodrošināšanas pasākumiem, proti, kā īstermiņa risinājumu energoapgādes drošuma stiprināšanai atbalstīt Paldisku peldošā SDG re-gazifikācijas termināļa projekta īstenošanu un kā ilgtermiņa risinājumu – atbalstīt SDG termināļa izbūvi Latvijā. Vienlaikus AS “Latvenergo” sadarbībā ar ieinteresētajiem juridiskajiem dabasgāzes patērētājiem veic kopīgu dabasgāzes iepirkumu, rezervējot nepieciešamo jaudu Klaipēdas SDG terminālī 2023. gada 1. ceturksnim, un Ekonomikas ministrija organizē starptautisku SDG termināļa izveides projektu tirgus izpēti, lai rastu optimālāko risinājumu Latvijas dabasgāzes apgādes drošības nodrošināšanai izmaksu efektīvā veidā.

Ekonomikas ministrijas organizētajā SDG termināļa izveides projektu tirgus izpētē tika saņemti trīs potenciālo projekta attīstītāju pieteikumi, kurus izvērtēja speciāli izveidota tirgus izpētes komisija. Pretendenti kopā ar pieteikumu iesniedza arī aprakstu par projekta īstenotāju un partneriem, to pieredzi lielu investīciju projektu īstenošanā, projekta būtību, būvmateriālu un infrastruktūras pieejamību, projekta gatavības pakāpi, potenciālajiem SDG pircējiem, projekta īstenošanas laika plānu, riska novērtējumu, kā arī projekta izmaksu aprēķinu t.sk. norādot finansējuma pieejamību, avotus un valsts iesaistes nepieciešamību. Ekonomikas ministrija sagatavoja un 2022. gada 31. maijā iesniedza Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu, kurā sniegts saņemto pieteikumu izvērtējums, piedāvājot optimālāko risinājumu Latvijas dabasgāzes piegāžu drošības nodrošināšanai izmaksu efektīvā veidā. 2022. gada 7. jūnijā Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā tika izskatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums. Ekonomikas ministrijai tika uzdots sagatavot ziņojumu, kurā ar neatkarīgu konsultantu, kuri izraudzīti ārpakalpojumā, palīdzību ir padziļināti izvērtēti projektu riski un atbilstība Latvijas ekonomiskajām un nacionālajām interesēm. Š.g. 30. augusta sēdē Ministru kabinets, izskatot Ekonomikas ministrijas sagatavoto ziņojumu “Informatīvais ziņojums par sašķidrinātās dabasgāzes termināļu projektiem” un pamatojoties uz drošības iestāžu sniegto atzinumu, lēma, ka Latvijas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa (SDG) projektam Skultē tiks piešķirts nacionālo interešu objekta statuss.

2022. gada 11. augustā stājās spēkā grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz pilnīgu atteikšanos no Krievijas gāzes no 2023. gada 1. janvāra, uzdodot pienākumus kompetentajām iestādēm šī pienākuma nodrošināšanai. Minētie grozījumi vienlaikus ietver risinājumu gadījumā, ja dabasgāzes lielākais tirgotājs “Latvijas gāze” nespēs nodrošināt nepieciešamo dabasgāzes apjomu saistītajiem lietotājiem, šo pienākumu uzticot AS “Latvenergo”.

Lai nodrošinātu nepārtrauktu dabasgāzes piegādi mājsaimniecībām, vienlaikus stiprinot visas dabasgāzes sistēmas drošumu, tika pieņemti Ministru kabineta 2022. gada 9. augusta noteikumi Nr. 503 “Noteikumi par enerģijas lietotāju apgādi agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā” (turpmāk – Noteikumi Nr. 503), pieņemot lēmumu nacionālās energodrošības interesēs rezervēt Inčukalna PGK uz AS “Latvijas gāze” vārda reģistrētu tādu dabasgāzes daudzumu, kāds nepieciešams Latvijas Republikas mājsaimniecību vajadzībām nākamajai sezonai, lai augsta tirgus pieprasījuma apstākļos šī gāze netiktu pārdota tālāk. Noteikumu izstrādē piedalījās vairākas iesaistītās institūcijas, tai skaitā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un AS “Conexus Baltic Grid”, sniedzot informāciju par Inčukalna PGK uzglabāto dabasgāzes daudzumu un par iespējamo rīcību energoapgādes drošības stiprināšanai.

Ar minēto regulējumu AS “Conexus Baltic Grid” noteikts pienākums pastāvīgi kontrolēt, lai saistīto lietotāju vajadzībām nepieciešamais dabasgāzes apjoms būtu Inčukalna PGK rīcībā, kā arī veikt nominācijas dabasgāzes izņemšanai no Inčukalna PGK, pievadot dabasgāzes sadales sistēmas operatoram saistītajiem lietotājiem paredzēto dabasgāzes apjomu. Līdz ar to AS “Conexus Baltic Grid” var noraidīt AS “Latvijas gāze” tirdzniecības pieprasījumus par dabasgāzes izņemšanu vai nodošanu citiem lietotājiem, kuru rezultātā tas nespētu nodrošināt dabasgāzes piegādi mājsaimniecībām. Savukārt AS “Latvenergo” ir noteikts pienākums īstenot norēķinus starp AS “Latvijas gāze” un saistīto lietotāju.

Tādējādi, ja AS “Latvijas gāze” būs grūtības nodrošināt gāzes apgādi mājsaimniecību lietotājiem, tad atbilstoši Noteikumiem Nr. 503 tai nepieciešamo atbalstu sniegs AS “Conexus Baltic Grid” un AS “Latvenergo”. Vienlaikus publiskā tirgotāja funkciju, apgādājot lietotājus ar dabasgāzi, turpina pildīt AS “Latvijas gāze”. Papildus AS “Conexus Baltic Grid” uzdots pienākums informēt Ekonomikas ministriju un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju par dabasgāzes rezervju apjomiem.

Ekonomikas ministrija un AS “Latvijas gāze” pārstāvji 2022. gada 12. augustā tikās par saistīto lietotāju apgādi ar dabasgāzi un publiskā tirgotāja funkcijas izpildi. Minētās tikšanās laikā komersants apliecināja savu ieinteresētību turpināt apgādāt saistītos lietotājus ar dabasgāzi, kā arī informēja, ka Ekonomikas ministrijā iesniegs plānu, kādā komercsabiedrība izpildīs publiskā tirgotāja funkciju. Tādējādi tikai, ja AS “Latvijas gāze” nespēs pildīt normatīvajos aktos uzlikto pienākumu, to nodrošinās AS “Latvenergo” un AS “Conexus Baltic Grid”, un mājsaimniecības saņems dabasgāzi ierastajā apjomā par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas iepriekš noteikto cenu.

Ņemot vērā minēto, Noteikumos Nr. 503 ir ietverts drošības mehānisms, lai nodrošinātu mājsaimniecību apgādi ar energoresursiem, ja publiskais tirgotājs nespēs pildīt savus likumā noteiktos uzdevumus. Atbilstoši vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora sniegtajai informācijai uz publiskā tirgotāja vārda iesūknētais dabasgāzes daudzums pārsniedz lietotāju apgādei apkures sezonā nepieciešamo daudzumu. Tādējādi Noteikumos Nr. 503 ietvertais mehānisms sasniedz savu mērķi, proti, novērš riskus, ka saistīto lietotāju apgāde ar dabasgāzi varētu tikt pārtraukta.

Atbilstoši Ministru prezidenta 2022. gada 24. maija rezolūcijai Labklājības ministrijai tika uzdots sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Iekšlietu ministriju, Finanšu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija sēdē piedāvājumu par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu, kas ļautu finansiāli mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām saņemt atbalstu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai un kura būtu ieviešama līdz 2022. gada 1. septembrim.

Ņemot vērā minēto, Labklājības ministrija sadarbībā ar minētajām ministrijām sagatavoja informatīvo ziņojumu “Par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām” (turpmāk – informatīvais ziņojums), kas 2022. gada 21. jūnijā tika izskatīts un atbalstīts Ministru kabineta sēdē.

Informatīvajā ziņojumā piedāvātie priekšlikumi atbalsta pasākumiem ir vērsti divos virzienos:

1) pasākumi straujās inflācijas pieauguma kompensēšanai tām iedzīvotāju grupām un mājsaimniecībām ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kuru ienākumi nepārsniedz 3. ienākumu kvintiles augstāko robežu. Šajā virzienā sniegti priekšlikumi par trīs atbalsta veidiem:

a) uz ienākumu vērtēšanu balstītu atbalstu zemu ienākumu mājsaimniecībām, kuru ienākumi nepārsniedz nacionālā vai vietējā līmenī noteiktos sliekšņus, piedāvājot no 2022. gada 1. oktobra palielināt koeficientu mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam;

b) atbalstu konkrētām sociālajām grupām, t.i., personām, kuras ir pakļautas augstākiem nabadzības un/vai sociālās atstumtības riskiem – pensijas vecuma iedzīvotājiem un personām ar invaliditāti, nosakot ienākumu slieksni, līdz kuram atbalsts ir nodrošināms;

c) no 2023. gada automātiski piešķiramu, konstantā apmērā nosakāmu atbalstu mājsaimniecībām līdz noteiktam ienākumu slieksnim 3. kvintiles ienākumu robežās.

2) pasākumi netipiski augsto cenu līmeņu kompensēšanai energoresursu piegādēm nākamās apkures sezonas laikā, paredzot subsīdijas energoresursu tirgotājiem cenas noturēšanai konkrētā līmenī, subsīdijas elektroenerģijai, dabasgāzei un siltumenerģijai, kas paredzētu dalītu cenas pieauguma izmaksu segšanu no lietotāja un valsts puses.

Šajā atbalsta virzienā tiek piedāvāti horizontāli diferencētie atbalsta instrumenti visu ienākumu mājsaimniecībām elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas izmaksu pieauguma daļējai kompensācijai un paaugstinātā atbalsta aizsargātajam lietotājam turpināšana, ņemot vērā, ka piedāvātie mērķētie atbalsta mehānismi varētu nebūt pietiekami, ievērojot energoresursu cenu prognožu tendences.

Informatīvajā ziņojumā katram atbalsta pasākumam ir sniegts potenciālo priekšrocību un trūkumu izvērtējums, analizēta iespējama atbalsta dublēšanās un atbalsta mērķētības nodrošināšanas pakāpe vienas mājsaimniecības ietvaros, ierobežojumi datu pieejamībā un to radītie riski un novēršanas iespējas katram konkrētam atbalsta veidam, tehnoloģiskais nodrošinājums un nosacījumi atbalsta ieviešanai, norādīta atbildīgā institūcija par atbalsta administrēšanu, kā arī, kur iespējams, aprēķināts indikatīvais finansējums.

Savukārt informatīvā ziņojuma 2. sadaļā ir sniegta informācija par esošo un prognozēto cenu palielinājumu, iedzīvotāju ienākumiem kvintiļu grupās, esošajiem un pastāvīgajiem atbalsta instrumentiem, kas noteikti konkrētām iedzīvotāju grupām, kuras nespēj vai kurām ir grūtības norēķināties par energoresursiem un nodrošināt pietiekamu pārtiku. Tāpat ir sniegts apraksts par 2021. gadā un 2022. gadā ieviestajiem atbalsta pasākumiem, kas ir vērsti uz to, lai mazinātu energoresursu cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kā arī ir sniegti secinājumi par ieviesto atbalsta pasākumu mērķētību un atbalsta pasākumu turpmāko nodrošināšanu.

Atbilstoši informatīvajā ziņojumā piedāvātajiem pasākumiem tika veikti grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 13. augustā un Labklājības ministrijas kompetences jomā paredz šādu atbalstu:

1) lai uzlabotu mājokļa pabalsta pieejamību, dodot iespējas saņemt šo pabalstu lielākam cilvēku lokam ar augstākiem ienākumiem, par periodu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. maijam tiks piemērots koeficients 3. Attiecīgi no 2022. gada 1. oktobra, vēršoties sociālajā dienestā ar iesniegumu mājokļa pabalsta piešķiršanai, persona uzrādīs un sociālais dienests aprēķinās mājokļa pabalstu atbilstoši par oktobrī saņemtajiem pakalpojumiem. Paaugstināti koeficienti dod iespēju saglabāt atsevišķi dzīvojošas personas vai vairāku personu mājsaimniecības rīcībā vairāk līdzekļu ikdienas izdevumu apmaksai, tajā skaitā pārtikas iegādei un kvalificēties mājokļa pabalstam ar augstākiem ienākumiem nekā iepriekš. Koeficienta palielinājuma rezultātā garantētā minimālā ienākuma slieksnis mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam būs 327 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 228 euro pārējām personām mājsaimniecībā visām mājsaimniecībām mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam. Tāpat visā periodā un turpmāk tiek saglabāts līdzfinansējums pašvaldībām 50% apmērā no faktiskajiem izdevumiem mājokļa pabalstam;

2) no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam pabalsts 30 euro apmērā mēnesī tiks nodrošināts, ja Latvijā piešķirtās pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs nepārsniedz 300 euro mēnesī. Pabalsts 20 euro mēnesī paredzēts, ja Latvijā piešķirtās pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir robežās no 301 euro līdz 509 euro mēnesī, bet pabalsts 10 euro mēnesī – ja Latvijā piešķirtās pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir robežās no 510 euro līdz 603 eiro mēnesī. Gadījumā, ja vecuma pensijas apmērs ir, piemēram, 300,94 euro, tad centus aiz komata atmet un personai izmaksās valsts pabalstu 30 euro mēnesī. Valsts pabalstu 30 euro apmērā piešķirs un izmaksās arī Latvijā dzīvojošām personām, kuras ir Latvijas piešķirtās piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti saņēmējas.

Energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai paredzēts atbalsts mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto elektroenerģiju, dabasgāzi, koksnes briketes, koksnes granulas un malku, kā arī centralizētās siltumapgādes pakalpojumu.

Malkai, kas iegādāta no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim, noteikts cenu līmenis, no kura sāks sniegt atbalstu – 40 eiro/ber.m3 (aptuveni 35 eiro/MWh). Valsts kompensēs izmaksu pieaugumu 50% apmērā (t.i., ja izmaksas pārsniegs 40 eiro/ber.m3), bet ne vairāk par 15 eiro/ber.m3. Maksimālais atbalsta apjoms, par kuru varēs saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būs 35 eiro/ber.m3. Atbalsta periods noteikts no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim. Pieteikumi atbalsta saņemšanai pašvaldībā būs jāiesniedz no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim.

Savukārt malkai, kas iegādāta līdz š.g. 31. augustam un par ko nevar uzrādīt maksājumu apliecinošu dokumentu, valsts kompensēs fiksētu atbalstu 60 eiro uz vienu mājokli. Ja par šo pašu mājokli papildus tiks iesniegts malkas atbalsta pieteikums ar maksājumu apliecinošu dokumentu, tālākais atbalsts tiek piešķirts atbalsta apmēram, kas pārsniedz 60 eiro, ņemot vērā iepriekš minētos malkas cenas un apjoma nosacījumus. Pieteikumi atbalsta saņemšanai pašvaldībā būs jāiesniedz no 2022. gada 1. oktobra līdz 30. novembrim.

Koksnes briketēm un koksnes granulām cenu slieksnis noteikts 300 eiro par tonnu (aptuveni 65 eiro/MWh). Arī šeit izmaksu pieaugums tiks kompensēts 50% apmērā (t.i., ja izmaksas pārsniedz 300 eiro/tonnā), bet ne vairāk kā 100 eiro/tonnā apmērā. Maksimālais atbalsta apjoms, par kuru varēs saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būs 10 tonnas. Atbalsta periods noteikts no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim.

Mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju, atbalsts tiks piešķirts tiem lietotājiem, kuru patēriņš ir lielāks par 500 kWh mēnesī, bet ne vairāk kā 2000 kWh, balstoties uz apkures sistēmas ar elektroenerģiju pašdeklarācijas principu. Valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniegs 0,160 eiro/kWh, bet ne vairāk kā 100 eiro/MWh. Jebkurai mājsaimniecībai pirmās patērētās 500 kWh būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja noteiktajai elektroenerģijas cenai, bet tiks kompensēts patēriņš, kas pārsniedz šo slieksni. Atbalsta periods noteikts no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim, pašvaldībā pieteikumi jāiesniedz no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam.

Mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto elektroenerģiju, koksnes granulas, koksnes briketes vai malku, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem būs jāvēršas pašvaldībā, kas pieņems lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts atmaksās šīs kompensācijas izmaksu pašvaldībai.

Mājsaimniecībām, kuras apkurē izmanto dabasgāzi, kompensācijas apmērs noteikts 30 eiro/MWh (t.i., 0,030 eiro/kWh) tiem lietotājiem, kuru mēneša patēriņš pārsniedz 221 kWh/mēnesī (21 m3/mēnesī). Atbalsta periods noteikts no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. aprīlim. Atbalsts tiks piemērots automātiski mājsaimniecību rēķinos.

Būtiski uzsvērt, ka attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas lietotājiem, kas maksā par pakalpojumu pēc izlīdzinātā maksājuma principa, regulējumā noteikts pienākums dabasgāzes un elektroenerģijas tirgotājiem veikt izlīdzinātā maksājuma pārrēķinu, ņemot vērā faktisko mājsaimniecību patēriņu un veicot maksājuma korekcijas par iepriekšējiem mēnešiem. Pārrēķinu ar ietverto atbalstu dabasgāzes lietotāji saņems septembrī, tajā būs ietverts atbalsts par jūliju un augustu.

Tāpat laika periodā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim plānots arī atbalsts centralizētās siltumenerģijas pakalpojuma maksas kompensācijai. Arī šajā gadījumā kompensācijas apmērs siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai noteikts 50% apmērā no cenas, kas pārsniedz 68 eiro/MWh. Atbalstu piemēros automātiski mājsaimniecību rēķinos.

Saskaņā ar Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā apstiprinātajiem grozījumiem, 2022. gada 6. septembrī tika veikti grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, kā arī Ministru kabineta 2008. gada 21. oktobra noteikumos Nr. 876 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi”.

Vienlaikus saskaņā ar informatīvā ziņojuma protokollēmuma 4. punktā noteikto uzdevumu īstenošanu, kas paredz no 2023. gada oktobra nodrošināt mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām automātiska un mērķēta atbalsta sniegšanu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai (turpmāk – atbalsta pasākumi) un atbalsta pasākumu īstenošanā iesaistīto institūciju sadarbību, Labklājības ministrijā ir izveidota starpinstitūciju darba grupa, kurai līdz 2022. gada 1. oktobrim ir jāveic šādi uzdevumi:

1) izstrādāt automatizētu algoritmu mājsaimniecības ienākumu novērtēšanai, vērtēšanā iekļaujamajiem ienākumu veidiem, kā arī datu salīdzināšanas periodiskumu;

2) izstrādāt automatizētu algoritmu mājsaimniecības sastāva noteikšanai atbilstoši Fizisko personu reģistrā uzkrātajiem datiem par personas adresi Latvijā;

3) sagatavot ieteikumus normatīvo aktu projektiem vienota risinājuma automatizētai oficiālo ienākumu apmēra aprēķināšanai uz vienu mājsaimniecības locekli (turpmāk – vienotais risinājums) un datu apmaiņas nodrošināšanai starp valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām.

Darba grupas sastāvā ir pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Pašvaldību savienības, Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Finanšu ministrijas. Pirmā darba grupas sēde norisinājās 2022. gada 22. augustā, savukārt pirmā un otrā uzdevuma veikšanai jau ir notikušas trīs sanāksmes (24.08.2022., 25.08.2022., 31.08.2022.). Darba grupas pārstāvji vienojās, ka automātisks un mērķēts valsts atbalsta mehānisms ir jāveido ne tikai energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai, bet jebkādas krīzes ietekmes uz mazaizsargāto iedzīvotāju situāciju mazināšanai.

Ņemot vērā minēto, atbalsta pasākumi, kas noteikti Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, ir vērtējami kā īstermiņa risinājumi situācijas uzlabošanai, savukārt automātiska un mērķēta atbalsta sniegšana mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām dažādu krīzes situāciju pārvarēšanai ir uzskatāma par ilgtermiņa risinājumu.

Apstiprinot grozījumus “Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā”, Ministru kabineta sēdē š.g. 23. augustā pieņemts lēmums, ka energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem tiks kompensēts šogad piedzīvotais energoresursu cenu pieaugums granta (dāvinājuma) veidā par periodu no 2022. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. decembrim. Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Saeimai.

Atbalsts būs pieejams energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kuru saimniecisko darbību ietekmējušas Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās sekas – energoresursu izmaksu pieaugums. Atbalsta sniegšanai energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem paredzēts valsts budžeta finansējums 50 miljonu eiro apmērā. Norādāms, ka apstrādes rūpniecības saražotā pievienotā vērtība ir 3,88 miljardu EUR apmērā jeb 13,5% no mūsu kopējās ekonomikas, tajā ir aktīvas 116 tūkstoši darba vietu jeb 13% no kopējā darba vietu skaita. Apstrādes rūpniecība tiešā veidā eksportē preces 6,7 miljardu EUR apmērā jeb 40% no kopējā preču eksporta. Apstrādes rūpniecības nozares lomu tautsaimniecībā nosaka ne vien tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā – tā ir nozare, kas ir visciešāk saistīta ar citām tautsaimniecības nozarēm. Piemēram, pārtikas pārstrādes un kokapstrādes nozaru izaugsme rada pieprasījumu pēc tai nepieciešamajām izejvielām lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm. Rūpniecības ražošanas procesos patērētie energoresursi rada pieprasījumu enerģētikā. Izejvielu un gatavās produkcijas plūsma starp izejvielu piegādātājiem, rūpniekiem un tirgotājiem ietekmē transporta un uzglabāšanas nozari. Tirdzniecības un pakalpojumu nozares nodrošina apstrādes rūpniecības preču pārdošanu vietējā vai ārējā tirgū. Jaunu produktu izstrāde un digitalizācija apstrādes rūpniecībā rada pieprasījumu IT industrijā un zinātnē.

Apstiprinot grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, valdība š.g. 23. augusta sēdē lēma, ka no š.g. 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim juridiskām personām pilnībā tiks kompensēta elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksa, t.i., visu sistēmas operatoru sadales un pārvades tarifa izmaksas (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli). Kompensācija neattieksies uz valsts un pašvaldību iestādēm un tām juridiskajām personām, kurām tiek piemērots mājsaimniecību tarifs (piemēram, namu apsaimniekotājiem). Minētie grozījumi likumā tika apstiprināti š.g. 30. augustā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Sistēmas pakalpojuma maksas kompensācija notiks pēc tā paša principa kā šā gada pavasarī – kompensācija juridiskām personām tiks piemērota automātiski to rēķinos. Sistēmas operatori (t.i., 10 sadales sistēmas operatori un 1 pārvades sistēmas operators) iesniegs rēķinu Būvniecības valsts kontroles birojam, kas kompensēs operatoriem radušās izmaksas (pavasarī to darīja Ekonomikas ministrija).

Ministru kabineta š.g. 30. augusta sēdē tika izskatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais konceptuālais ziņojums “Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai”, un valdība konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvājumu no 2022. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (turpmāk – OIK) vidējo likmi noteikt 0 eiro/MWh, obligātā iepirkuma atbalsta izmaksas sedzot no AS “Latvenergo” dividenžu ieņēmumiem. Vienlaikus valdība uzdeva Ekonomikas ministrijai izstrādāt grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, piedāvājot risinājumu, kura ietvaros obligātā iepirkuma izmaksas gan līdz 2025. gadam, gan turpmāk netiks segtas no Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem. Vienlaikus tika rasts finansējuma avots un valdība konceptuāli vienojās par četriem mēnešiem, t.i., līdz 2023. gada 30. aprīlim, pagarināt palielinātu atbalstu visām aizsargātā lietotāja grupām, tai skaitā daudzbērnu ģimenēm, mazturīgām mājsaimniecībām un citiem, kas jau ir spēkā kopš 2021. gada novembra.

Avots: neatkariga.nra.lv

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


8
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Evo
Evo

Ministra pienākums ir nedomājot pildīt augstāk stāvošo norādījumus , nevis domāt.

Butāns
Butāns

Un šī nejēga vēl sapņo ielīst nākamajā Saeimā !

privātmājneks
privātmājneks

Gāze , gāze, bet daudzi Rīgā un ārpus Rīgas arī dzīvo privātmājās, kur granulu cena sit pušu visus rekordus, bet par to ne vārda. Šī “ekonomikas ministre” ir nelietīgi nekompetenta, jo uzskata, ka lielāko balsu skaitu dabūs no daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem un tāpēc pārējos atstāj ekseļa un rēķinu uz papīra varā.

Lumberjack
Lumberjack

Ja pareizi sapratu, tiek uzskatiits, ka 1000kg brikeshu energjijas atdeve aptuveni liidzveertiiga 2 t. s. berkubiem malkas…. Nu, nu. Tie, kas to izgudrojushi, laikam pashi kurina ar spirtu vai ko citu toksisku

Talsi
Talsi

Sai no ekonomikas cik mums no kosmosa! O vertiba

CO2
CO2

Ūja, kurš tad tur Ekonomikas ministrijā ir bijis tas kompetentais ministrs par gāzi? Kad vajadzēja gāzi spiest ārā, tad jau LG tur pretim daudz nekad nerunāja.
Par LR ārējo energoatkarību arī nav kaut kas jauns pēdējos pārdesmit gados. Tikai rīcības no EM īsti jau nav.
Un nevajag visu velt uz esošo ministri, kas turklāt tikai nesen ir kļūvusi par ministri, kā zināms.

sistere
sistere

Pašvaldību darbiniece… nu liekat mierā, knapi mēnesis ir palicis. Sievietēm ir tiesības!

Sankcijas
Sankcijas

Jā redzams ka sankcijas strādā, tikai kurā virzienā? Tas ka ar tām sankcijām paši apd*ies tas domājošam cilvēkam jau bija skaidrs marta sākumā, kad tā sauktie eksperti runāja kā Krievijas ekonomika sabruks. Tagad kaut kā nedzird ka “eksperti” kaut ko runātu par sankcijām, toties pēdējā laikā runā kā Krievijā nomainīs režīmu. Dzīvosim redzēsim, kur nomainīsies režīms. Manā draugu un paziņu lokā pateicoties sankcijām, valdības pilnīgai nekompetencei un dārgajām cenām ļoti populāras ir tā sauktās populistu partijas, sliktāk kā tagad jau nebūs.