Ir jādara viss, lai Putina režīms sabruktu un veidotos jauna, demokrātiska, nākotnes Krievija. Putina Krievijas iebrukums Ukrainā maina visu. Šajās dienās mums ir jāpārvērtē daudzas lietas Latvijā, jo ļoti svarīgi būs tas, ko mēs darām šodien un rīt. Aicinu katru no mums izdarīt morāli un politiski pareizos secinājumus par vēl neseno Krievijas ietekmi Latvijā ar šodienas acīm.
Man pašam vēsturiski šķita, ka ne visi Krievijas tā saucamie oligarhi ir Putina piekritēji. Piemēram, ar Latviju radniecīgi saistītais Pjotrs Avens bija viens no Krievijas demokrātijas laika politiķiem, Gaidara komandas loceklis, kurš savā grāmatā “Gaidara revolūcija”, uzdod jautājumu– kāpēc Krievija nekļuva par modernu Eiropas valsti? Tādu kā Polija vai Baltijas valstis.
Divtūkstošo gadu vidū Pjotrs Avens sāka Latvijā ieguldīt labdarības projektos, veidot puslīdz saprātīgas attiecības ar Krieviju. “Būs fonds, labdarības un mākslas projekti,”— arī mani šis stāsts tolaik pārliecināja. Vēl pirms viņa intereses par Latvijas pilsonību, Avens saņēma Triju Zvaigžņu ordeni, kļuva par Latvijas Universitātes Goda doktoru. Arī Rietumu partneru viedoklis pret Avenu bija atvērts, ko apliecina, piemēram, Avena biežā viesošanās Vašingtonā.
Diemžēl piedalīšanās Putina sanāksmē ar uzņēmējiem jau pēc Krievijas uzsāktā kara ar Ukrainu ir nediskutējams un skaidrs fakts par pusi, kuru Avens ir izvēlējies. Pat ja Avens sirdī nav putinists, pat ja viņš tā rīkojas sava vājuma vai kāda tikai taktiska aprēķina dēļ, tam vairs nav nozīmes. Pjotrs Avens ir Putina sistēmas daļa. Es nožēloju, ka arī es ar savu padomu dalījos ar viņu Latvijas pilsonības iegūšanas laikā 2016. gadā. Tiem, kas kritizē pašu pilsonības saņemšanas procesu, gribu atgādināt, ka kontrolējošās iestādes jau ir vērtējušas – Pjotram Avenam bija tiesības iegūt Latvijas pasi, balstoties uz vecvecāku izcelsmi. Un būsim jau arī godīgi, ka ne visi, kas ir ieguvuši Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem vai savas izcelsmes un ģimenes saišu dēļ, ne vienmēr spēj tekoši runāt latviski. Mana iesaiste šajā procesā bija tīri konsultatīva, es par to nesaņēmu nekādu atlīdzību, man lūdza padomu, es to neatteicu. Un vienīgā nauda, kas ir minēta sarunās šajā sakarā, bijusi saistīta ar sabiedrisko attiecību speciālistu piesaisti, ko viņa draugi Latvijā uzskatīja par nepieciešamu Avena publicitātes veidošanai. Es saprotu, ka šis ir jautājums, kur man jālūdz jums man uzticēties, bet tā ir taisnība. Tas arī ir viss, kas man par šo epizodi ir pasakāms.
Šodienas acīm, ne mirkli nešauboties, es būtu pret palīdzību Pjotram Avenam. Tāpēc labi saprotu ik vienu, kurš šobrīd aicina manus kolēģus no Attīstībai/Par! un visus Saeimas deputātus grozīt likumus, lai pilsonību Avenam atņemtu. Tas ir jāvērtē un par to ir jārunā.
Protams, pats būtiskākais šobrīd ir kā vien iespējams palīdzēt Ukrainai. Kā daudzi šajās dienās ir norādījuši, tad Ukrainas tauta karo šobrīd arī par mums!
Dievs, svēti Ukrainu!
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Apzināta un mērķtiecīgā augsta okupētājvalsts varas un finansu sistēmas darboņa legalizēšana un darbības atbalstīšana gan būtu jādefine pavisam citādi,tāpat kā okupētājvalsts ideoloģiskā darboņa J.A.iefiltrēsana varas sistēmā.Šādu atbalstītāju lomu būtu jāvērtē drošības dienestiem,ari svaigais Ogres gadījums.Šo kungu argumenti ir vērsti uz pretvalstiskas darbibas organizēšanas un to potenciālo organizātoru aizsardzību.
Kam šis rakstelis bij domāts? Lai pateiktu, es ņepričom? Neviens vel nevienu publiski neapsūdz, bet viens tautudēls jau skrien un bļauj ka viņš nav vainīgs. Aizdomīgi ne?
Man ir divi znoti, abi bandīti.
Mums ir jāpārtrauc dzelzceļa satiksme starp Rīgu Un Maskavu kamēr diktators Pūķins ir pie varas.
Ko nu taisnojies? Vienmēr esi bijis tur, kur nauda apgrozās.
Nau ko te taisnoties un kaunēties. Latvijai jākļūst par naudas atmazgāśanas lielvalsti. Viss tika darīts pareizi.
Vai tik Avens, kura tēvs piedalījās LU sovietizēšanā ordeni nedabūja ar šitā puišeļa svētību Jaunā laika vai Vienotības valdīšanas laikā.
Šķebinoši paliek izdzirdot vārdu- smēriņš. To pielietoja jaunā laika atbalstītāji, kuri sevi sabiedrībai eksponēja kā pavārmākslas ekspertus. Smēriņš, pēc būtības, ir fizioloģisks nospiedums apenēs, kas ticis pakļauts ķermeņa daļu berzes ietekmei. Ierosinu jaunpavāriem apzīmējuma smēriņš vietā lietot jaunupiņš. Būtība tā pati.