PĒTERIS APINIS, ārsts
Nu jau būs pagājusi dekāde, kopš ASV 47. prezidents mūs iepriecina un pārsteidz ar savām aktivitātēm. Nu nekad līdz šim man nebija ienācis prātā rītu sākt ar internacionālās preses apskatu par iepriekšējā naktī notikušām likumdošanas iniciatīvām. Donalds Tramps ir piespiedis mani interesēties par Ameriku. Kā cilvēks, kas savā darba dzīvē bijis saistīts kā ar Pasaules Veselības organizāciju, tā Pasaules Ārstu savienību (WMA), uzreiz varu teikt, ka vismaz daļa Trampa rīkojumu mani satrauc. Es pietiekami labi apzinos, ka mans viedoklis nesatrauc Trampu.
Nedaudz pārsteidzoši ir Latvijas mediju skaidrojumi. Pieļauju, ka liela daļa pastāstu par Donalda Trampa rīkojumiem ir pārstāsti no liberālo organizāciju “šausmas, šausmas, baisi, baisi” kliedzieniem. Kaut arī tieši vai netieši vismaz 100 Trampa parakstīti dokumenti ietekmē sabiedrības veselības jautājumus, pieskaršos tikai 7 tēmām, bet tuvākajā nākotnē apsolu pārskatīt arī citas, ja godājamajai redakcijai vai lasītājiem tāda interese rastos.
Kā pirmo es noteikti minētu iepriekšējā prezidenta Džozefa Baidena “kaitīgo” rīkojumu un rīcību atcelšana. Vārdu “kaitīgie” ieliku pēdiņās, jo tā šos rīkojumus sauc Trampa administrācija, un godātiem lasītājiem vēlos saglabāt ne tikai Trampa darbības burtu, bet arī garu. Godīgi sakot, vairums no šiem atceltajiem rīkojumiem šobrīd nav aktuāli un būtiski, un to atstāšana vai atcelšana būs ar minimālu ietekmi uz valdības politiku vai sabiedrības veselību. Tramps ir izravējis visus Baidena rīkojumus, kas saistīti ar Covid–19. Nozīmīgākais no tiem ir Baidena rīkojums Nr. 13987 par Amerikas Savienoto Valstu valdības organizēšanu un mobilizēšanu, lai nodrošinātu vienotu un efektīvu reakciju Covid–19 apkarošanai un Amerikas Savienoto Valstu vadošo lomu globālās veselības un drošības jomā, ar kuru cita starpā tika izveidots Nacionālās drošības padomes Globālās veselības drošības un bioloģiskās aizsardzības direktorāts ar vecākā direktora amatu tā pārraudzībai. Tad nu šis direktorāts ir likvidēts, likvidēts vecākā direktora amats, kas Baidena administrācijas laikā bija atbildīgi par starpinstitūciju koordināciju globālās veselības drošības jautājumos. Patiesībā nekas jauns. Trampa pirmās administrācijas laikā jau tika likvidēts Globālās veselības drošības direktorāts. Protams, būs interesanti uzzināt, kurš Trampa administrācijā pildīs šo koordinācijas lomu.
Cik zināms no globālās preses, ir Tramps sagatavojis atcelšanai vēl dažus desmitus Baidena administrācijas izpildrīkojumus.
Šķiet globāli nozīmīgākais Trampa valdības pirmās dienas solis bija Amerikas Savienoto Valstu izstāšanās no Pasaules Veselības organizācijas. Patiesībā arī šis solis nav nekas jauns. Trampa vadībā Amerikas Savienotās Valstis jau 2020. gadā pamanījās izstāties no Pasaules Veselības organizācijas, jo Trampa administrācijas ieskatā organizācija nepareizi risināja Covid–19 pandēmijas apkarošanu. Tramps ar pirkstu rādīja Ķīnas virzienā, apgalvojot, ka pandēmija cēlusies no Ķīnas, Uhaņas laboratorijā. Bez tam, Tramps uzskatīja, ka Pasaules Veselības organizācija nespēj risināt arī citas globālās veselības krīzes, nespēj pieņemt steidzami nepieciešamās reformas un nespēj demonstrēt neatkarību no dalībvalstu politiskās ietekmes. Turklāt Pasaules Veselības organizācija esot turpinājusi pieprasīt no Amerikas Savienotajām Valstīm netaisnīgi apgrūtinošus maksājumus, kas esot nesamērīgi ar citu valstu maksājumiem. Tolaik Trampa retorika bija vienkārša – Ķīnā esot 1,4 miljardi iedzīvotāju, proti, trīsreiz vairāk par ASV iedzīvotāju skaitu, taču Ķīnas iemaksas Pasaules Veselības organizācijā esot par 90% mazākas.
Tad nu Tramps 2020. gada 6 jūlijā parakstīja vēstuli Apvienoto Nāciju organizācijas ģenerālsekretāram, kurā pavēstīja par izstāšanos no Pasaules Veselības organizācijas, bet 2021. gada 20. janvārī (iesaku pievērst uzmanību datumam) prezidents Džozefs Baidens šo Trampa vēstuli atsauca. Šogad, 2025. gada 20. janvārī prezidents Donalds Tramps atsauca Baidena vēstuli.
Kā jau minēju, šajā pašā 2025. gada 20. janvārī Tramps paģērēja atsaukt arī prezidenta Baidena izpildrīkojumu Nr. 13987, kurā cita starpā bija aicināts “iesaistīties un stiprināt Pasaules Veselības organizāciju”.
Centīšos izskaidrot kā tas viss līdz šim ir noticis un notiks. Tātad – prezidents Tramps sava pirmā pilnvaru termiņa laikā uzsāka izstāšanās procesu no Pasaules Veselības organizācijas, bet šādas izstāšanās pabeigšanai ir nepieciešams viens gads, toreiz Tramps arī apturēja finansējumu PVO. Šis termiņš – viens gads tika pārtraukts, kad prezidenta amatā stājās Baidens, jo viņš atcēla lēmumu un atjaunoja finansējumu. Tagad, pēc Trampa oficiālas vēstules Apvienoto Nāciju organizācijai un Pasaules Veselības organizācijai, process tiks uzsākts no jauna. Lai procesa pabeigtu nepieciešams viens gads, bet es prognozēju, ka Trampa administrācija, pamatosies uz iepriekšējo – 2020. gada paziņojumu par izstāšanos, centīsies šo termiņu paātrināt. Saskaņā ar izpildrīkojumu ASV valdības pārstāvji nedrīkst sadarboties ar PVO, un tas, visticamāk, nozīmēs, ka galvenajās gaidāmajās Pasaules Veselības organizācijas sanāksmēs, tostarp nākamajā Valdes sēdē un sarunās par Pandēmijas līgumu, kas abas paredzētas februārī, ASV pārstāvji nepiedalīsies. Tā kā ASV ir Pasaules Veselības organizācijas lielākais līdzekļu donors, kas līdz šim nodrošināja aptuveni 16–18% no organizācijas ieņēmumiem, ASV finansējuma trūkums ļoti nopietni ietekmēs PVO darbību, bet vēl vairāk PVO ietekmēs ASV tehniskās pieredzes zaudēšana.
Kas notiks tālāk? Prezidenta palīgs nacionālās drošības jautājumos izveidos direktorātus un koordinācijas mehānismus Nacionālās drošības padomes aparātā, kas nepieciešami un piemēroti, lai aizsargātu ASV sabiedrības veselību un stiprinātu bioloģisko drošību. Valsts sekretārs un Pārvaldības un budžeta biroja direktors veiks pasākumus, lai apturētu jebkādu ASV līdzekļu, atbalsta vai resursu turpmāku pārskaitīšanu PVO; atsauks un pārcels ASV valdības personālu vai līgumslēdzējus, kas strādā jebkurā amatā PVO, nosauks viņuprāt uzticamus un pārredzamus ASV un starptautiskos partnerus, lai pārņemtu PVO iepriekš veiktās un nepieciešamās (un Trampa administrācijas ieskatos) darbības. Baltajā namā ir birojs Gatavībai pandēmijām un reaģēšanas politikai. Tās direktors tagad pārskatīs, atcels un aizstās 2024. gada ASV Globālās veselības drošības stratēģiju.
Valsts sekretārs jau ir informējis personiski gan Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru, gan Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektoru par sadarbības pārtraukšanu, pārtraucis sarunas par PVO Pandēmisko nolīgumu un grozījumiem Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos un paziņojis, ka “darbībām, kas veiktas, lai īstenotu šādu nolīgumu un grozījumus, nebūs saistoša spēka attiecībā uz Amerikas Savienotajām Valstīm”.
Trešais nozīmīgais solis sabiedrības veselības jomā, manuprāt, saistās ar ASV prezidenta rīkojumu pārtraukt finansējumu un pārskatīt visu ASV ārvalstu palīdzību, lai novērtētu tās atbilstību Amerikas vērtībām. Trampa uztverē ASV “ārvalstu palīdzības” nozare un birokrātija nav saskaņota ar Amerikas interesēm un daudzos gadījumos ir pretēja Amerikas vērtībām. Šī palīdzība kalpojot miera destabilizēšanai pasaulē, veicinot ārvalstīs idejas, kas ir tieši pretējas harmoniskām un stabilām attiecībām valstu iekšienē un starp tām. Vārdu sakot, Tramps visiem paskaidrojis, ka Savienoto Valstu ārējā palīdzība ir tikai tāda palīdzība, kas ir pilnībā saskaņota ar viņa – Amerikas Savienoto Valstu prezidenta ārpolitiku, bet nekam citam – ne centa ASV naudas.
Šeit es varu kļūdīties, jo dokumenti ASV tiek rakstīti vēl birokrātiskākā valodā nekā Siliņas valdībā. Man labpatiktos tulkot, ka visa ASV ārvalstu palīdzība ir apturēta uz 90 dienām, lai novērtētu programmu efektivitāti un atbilstību ASV ārpolitikai. Šo deviņdesmit dienu laikā valsts sekretārs, atbildīgo departamentu un aģentūru vadītāji, pamatojoties uz pārskatīšanas ieteikumiem, pieņems lēmumu par to, vai turpināt, grozīt vai pārtraukt katru ārvalstu palīdzības programmu. Šķiet, ka ASV valsts sekretāram dotas pilnvaras atsevišķas palīdzības programmas turpināt. Vismaz attiecībā par ārvalstu militāro finansējumu Izraēlai un atbalstu Ēģiptei (ārkārtas pārtikas un medicīniskai palīdzībai palestīniešiem un citiem bēgļiem) pārtraukums nav stājies spēkā, tāpat finansējums nav pārtraukts ASV palīdzības struktūru darbinieku algām un ar tām saistītiem administratīvajiem izdevumiem, ceļa izdevumiem, pie kam ne tikai ASV darbiniekiem, bet arī individuālo pakalpojumu līgumslēdzējiem un vietējiem darbiniekiem.
Gandrīz visas globālās veselības aizsardzības programmas tiek finansētas no ārvalstu palīdzības apropriācijām, uz tām attiecas šis Trampa rīkojums.
No globālās sabiedrības veselības viedokļa Trampa rīkojums apdraud vairākas ļoti nozīmīgas programmas, piemēram, PEPFAR (ASV prezidenta ārkārtas plāns HIV/AIDS palīdzībai), tāpat ASV nevarēs sniegt svarīgus pakalpojumus, tostarp antiretrovīrusu ārstēšanas atbalstu.
Lai cik tas neliktos jocīgi, bet šeit vēlos norādīt, ka liela nozīme attiecībā uz ASV palīdzību pasaules iedzīvotāju veselības drošībai būs arī “Amerika pirmajā vietā” politikas direktīvai Valsts sekretāram, kuras mērķis ir Amerikas pamatintereses izvirzīt ASV ārpolitikas pirmajā vietā.
Tramps noteicis, ka “tiklīdz tas būs iespējams, valsts sekretārs izdos vadlīnijas, kas Valsts departamenta politiku, programmas, personālu un operācijas saskaņos ar ārpolitiku, kuras pamatā ir “Amerika pirmajā vietā” un kurā Amerika un tās intereses ir pirmajā vietā.”
Valsts departaments ir atbildīgs par Valsts departamenta un USAID (ASV Starptautiskās attīstības aģentūra) administrēto ārvalstu palīdzības programmu, kas ietver lielāko daļu globālās veselības aprūpes palīdzības, uzraudzību un vispārējo stratēģisko vadību. Tas arī tieši pārrauga PEPFAR – globālo HIV/AIDS programmu. Šo un citu globālo veselības aizsardzības programmu prioritātes un pieejas, visticamāk, noteiks tas, kā Baltā nama un Valsts departamenta vadība definēs “Amerika pirmajā vietā” ārpolitiku un Amerikas intereses, kā arī – kā šī definīcija tiek īstenota praksē.
Nākamo prezidenta Trampa uzstādījumu, kas nopietni ietekmē veselības aprūpi, minēšu dokumentu (rīkojumu), kas “aizstāv sievietes no dzimumu ideoloģijas ekstrēmisma un atjauno bioloģisko patiesību federālajā valdībā”. Neesmu vēl pietekoši iepazinies ar globālo diskusiju, tādēļ centīšos šo jautājumu skaidrot iespējami neitrāli. Šī dokumenta mērķis ir definēt dzimumu kā nemainīgu bināru bioloģisku klasifikāciju un atcelt dzimuma identitātes jēdziena atzīšanu. Rīkojumā teikts, ka “Amerikas Savienoto Valstu politika ir atzīt divus dzimumus – vīriešu un sieviešu”, un uzdots izpildvarai “īstenot visus dzimumu aizsargājošos likumus, lai veicinātu šo realitāti”. Rīkojumam ir vairāki elementi, kas var ietekmēt globālās veselības programmas. Dzimums ir definēts kā “indivīda nemainīga bioloģiska klasifikācija kā vīrietis vai sieviete”. Dokumentā ir norāde, ka “dzimums” nav sinonīms jēdzienam “dzimuma identitāte”, un ka dzimuma identitāte nevar tikt atzīta par dzimuma aizstājēju. ASV valdībai (Veselības un sociālo pakalpojumu sekretāram) uzdots 30 dienu laikā sniegt ASV valdībai, ārējiem partneriem un sabiedrībai skaidras vadlīnijas, paplašinot rīkojumā noteiktās dzimuma definīcijas. Tramps ar savu rīkojumu uzticējis katrai aģentūrai un visiem federālajiem darbiniekiem “īstenot tiesību aktus, kas reglamentē dzimuma tiesības, aizsardzību, iespējas un pielāgojumus, lai aizsargātu vīriešus un sievietes kā bioloģiski atšķirīgus dzimumus, tostarp interpretējot vai piemērojot likumus, noteikumus vai vadlīnijas, kā arī visos oficiālos aģentūru darījumos, dokumentos un saziņā”. Diezgan būtiski, ka turpmāk amerikāņu ofcioziem uzticēts, administrējot vai īstenojot dzimumu atšķirības, lietot terminu “dzimums”, nevis “gender” visās federālajās politikās un dokumentos.
Ar vienu rīkojumu ir atcelti tūkstošiem dokumentu – paziņojumi, politikas nostādnes, noteikumi, veidlapas “kas veicina vai citādi ieaudzina dzimumu ideoloģiju”, un ir pārtraukta šādu paziņojumu, politikas nostādņu, noteikumu, veidlapu izdošana. Vienlaikus, protams, visām aģentūrām uzticēts veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai izbeigtu federālo finansējumu dzimumu ideoloģijas atbalstam. Beigu begās Tramps atcēlis vairākus Baidena rīkojumus, piemēram Nr. 13988 (“Novērst un apkarot diskrimināciju dzimumidentitātes vai dzimumorientācijas dēļ”) un Nr. 14075 (“Sekmēt lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu, kvīru un interseksuāļu līdztiesību”).
Šis rīkojums ir plašs un attiecas uz visām federālajām aģentūrām un programmām. Tā kā PEPFAR un dažas citas ASV globālās veselības aizsardzības programmas kalpo cilvēkiem, kuri ir LGBTQ kopienas locekļi, norādījumi un to īstenošana varētu ietekmēt šo programmu spēju sasniegt personas un organizācijas un sniegt tām pakalpojumus. Turklāt rīkojuma rezultātā, iespējams, tiks atcelta pašreizējā aizsardzība, kas balstīta uz seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti un kas bija paredzēta aģentūras vadlīnijās. Šī Trampa rīkojuma īstenošana prasīs laiku, un ir paredzams, ka tā rezultātā izstrādātie norādījumi tiks pārsūdzēti tiesā.
Tramps ir parakstījis ar memorandu Valsts sekretāram, Aizsardzības sekretāram, Veselības un sociālo pakalpojumu sekretāram, Amerikas Savienoto Valstu Starptautiskās attīstības aģentūras administratoram, kas paredz atjaunot “Mehiko pilsētas politiku” un programmu pārskatīšanu saskaņā ar Kemp-Kastena grozījumu. Īsumā dokumenta jēga ir uzdod valsts sekretāram veikt visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu, ka ASV nodokļu maksātāju nauda netiek piešķirta organizācijām vai programmām, kas atbalsta vai piedalās piespiedu abortu vai piespiedu sterilizācijas programmās. ASV katra ārvalstu nevalstiskai organizācijai, pirms uzsākt jebkādu sadarbību ar ASV, prasīs apliecināt, ka tās “neveiks vai aktīvi neveicinās abortus kā ģimenes plānošanas metodi”, izmantojot līdzekļus no jebkura avota (tostarp līdzekļus, kas nav ASV līdzekļi). Pirmo reizi par šo politiku 1984. gadā paziņoja Reigana administrācija, un kopš tā laika to ir atcēlušas un atjaunojušas nākamās administrācijas, ievērojot partiju nostāju. Tā arī savā 45. prezidentūrā Tramps to atjaunoja, bet pēc viņa – Baidens to atcēla.
No šodien apskatāmām Trampa administrācijas rosībām veselības jomā vēlos pieminēt to, ka ASV atjaunojusi dalība Ženēvas Konsensa deklarācijā par sieviešu veselības veicināšanu un ģimenes stiprināšanu. Amerikas Savienotās Valstis informēja Ženēvas Konsensa deklarācijas parakstītājus par savu nodomu nekavējoties pievienoties. Deklarācija, kas tika izveidota 2020. gadā un kuru vadīja Amerikas Savienotās Valstis, ir vērsta uz šādiem mērķiem: “nodrošināt nozīmīgus ieguvumus sieviešu veselības un attīstības jomā; aizsargāt dzīvību visos tās posmos; aizstāvēt ģimeni kā sabiedrības pamatvienību; sadarboties visā ANO sistēmā, lai īstenotu šīs vērtības.” Īsumā Ženēvas Konsensa deklarācija, ko izstrādāja un parakstīja ASV kopā ar 31 citu valsti tajā laikā –, bija paredzēta, lai nostiprinātu noteiktas vērtības un principus, kas saistīti ar sieviešu veselību un ģimeni, tostarp “starptautisko tiesību uz abortiem” noraidīšanu. Baidena administrācija 2021. gadā atteicās no šī konsensa.
Patiesībā nav nekāds pārsteigums, ka ASV valdībai, sākot darbu jauna prezidenta vadībā, vairums dokumentu saistās ar veselības aprūpi. Es nemēģināšu ironizēt par Trampa vecumu un atkarību no veselības aprūpes jomas, kā to dara Pasaules Veselības organizācijas un Pasaules Ārstu savienības amatpersonas iekšējos čatos. Norādīšu uz diezgan traģisko ASV veselības aprūpes organizācijas stāvokli.
Attiecībā uz visvienkāršākajiem veselības pamatrādītājiem ASV ir vāji attīstīta valsts, pie kam ar stabilu virzību – situācijai pasliktināties. ASV 1990. gadā starp 204 valstīm kompleksu dzīvildzes un veselības kvalitatīvu rādītāju kopumā ierindojās 35. vietā vīriešu vidū un 19. vietā sieviešu vidū; bet līdz 2021. gadam ASV nokrita jau līdz 46. vietai vīriešu vidū un 47. vietai sieviešu populācijā. Salīdzinot pa štatiem, ASV ir milzu atšķirības veselības jomā – proti vecuma koriģētās mirstības un veselīgi nodzīvoti dzves gadi sliktākajā štatā Misisipi bija divkārt sliktāki nekā labākajā štatā Havaju salās. Vēl trakāk – ASV laikā no 1990. līdz 2021. gadam paredzamais dzīves ilgums samazinājās 14 štatos. Arī šobrīd paredzamais dzīves ilgums ASV (76.5 gadi) nav atgriezies pirmspandēmijas līmenī (pieļauju, ka ASV lieto atšķirīgu statistiku). Neraugoties uz to, ka veselības aprūpei uz vienu iedzīvotāju ASV tiek tērēts gandrīz par 50% vairāk nekā nākamajās valstīs pēc lieliem tēriņiem, (ASV veselības jomai 2023. gadā tērēja 4,9 triljonus ASV dolāru), vairums veselības indeksu ASV ir zemāki nekā daudzās nabadzīgās valstīs. Te nu var piekrist Donaldam Trampam, ka nav labāka veida kā “padarīt Ameriku atkal varenu” 21. gadsimtā, kā, uzlabojot iedzvotāju veselību.
Manuprāt, Trampam nebūs viegli noteikt galvenās sabiedrības veselības prioritātes, tas saistīts ar milzu problēmām, neatvairāmo vajadzību daudzveidību un iespējamo stratēģiju dažādību, sākot no mērķtiecīgas vēršanās pret riska grupām un beidzot ar pamatnosacījumu maiņu sociālajā jomā. Milzīgās summas, kas tiek tērētas medicīniskajai aprūpei, nevar viegli novirzīt daudzsološākām slimību profilakses un veselības veicināšanas jomām, un finansējums sabiedrības veselības veicināšanai ir pastāvīgi ierobežots. Trampam nebūs viegli no rezervēm paņemt līdzekļus, lai risinātu satraucošo aptaukošanās un liekā svara pieaugumu ASV, kur jau šobrīd norit plaša diskusija – kāda politikas, izglītības, regulējuma, mārketinga, ķirurģijas un medikamentu kombinācija dos vislielāko ietekmi un kura būs rentabla? Nepalīdz arī tas, ka daudzi panākumi sabiedrības veselības jomā ir neredzami – ja tie darbojas, cilvēki nesaslimst. Vienkāršoti (un tas attiecas arī uz Latviju) – kurš saskaitīs, cik miokarda infarktu nav noticis?
Sabiedrības veselības prioritāšu racionāla noteikšana ietver datu un analīzes (cik liela ir problēma un kāda būs intervences ietekme?) apvienošanu ar vērtējošiem spriedumiem (kāds problēmas aspekts rūp prezidentam un cik ļoti viņam tas rūp, salīdzinot ar citiem veselības un sociālajiem mērķiem?). Piemēram, vai mātes veselība ir svarīga pati par sevi, vai tā būtu jāpaaugstina galvenokārt saistībā ar sieviešu tiesību aizsardzību (tā to pirmajās dienās postulē Trampa administrācija), vai arī tā būtu jāņem vērā galvenokārt saistībā ar vēl nedzimuša bērna nāves novēršanu? Vai arī jāapsver: cik svarīgi ir novērst atšķirības veselības stāvokļa rādītājos salīdzinājumā ar vispārējo veselības stāvokļa rādītāju uzlabošanu, pat riskējot palielināt atšķirības?
Vērtības, ko ikviens ASV pilsonis izvirza jaunievēlētam prezidentam sabiedrības veselības jautājumos, nosaka šī pilsoņa pasaules uzskati, pieredze un pārliecība, un mūsdienu sabiedrības polarizētā daba padara pretrunīgu viedokļu saskaņošanu īpaši sarežģītu. Kā jau norādīju – Trampa vecums, viņa draugi un sabiedrotie (ar nav gados jauni) ir ietekmējošs faktors. Vērtību atšķirības ietekmēs gan izpratni par veselības problēmu, gan dažādu problēmu risināšanas stratēģiju pievilcību un pieņemamību. Daudzas atšķirības vērtējumos maskējas kā strīdi par dažādu sabiedrības veselības aizsardzības pieeju efektivitāti. ASV pārāk ilgi politiskā līmenī lemts, kas ir efektīvs, jo tas ir tas, kam tiek dota priekšroka, nevis lemts, kam dot priekšroku, jo tas ir efektīvs.
Jādomā, ka visā pasaulē, bet īpaši ASV būtiskais trūkums daudzos prioritāšu noteikšanas pasākumos ir tas, ka tajos galvenā uzmanība tiek pievērsta vajadzībai un netiek pietiekami apsvērts, vai vajadzīgo pārmaiņu pakāpe ir sasniedzama savlaicīgi vai vispār sasniedzama. Programmas īstenošana bieži sastopas ar daudziem šķēršļiem – gan paredzamiem, gan neparedzamiem. Sabiedrības veselības intervences pasākumos parasti ir iesaistīti daudzi dalībnieki vietējās, štatu un federālās valdības līmenī, kā arī nozares pārstāvji, vietējie līderi, veselības aprūpes speciālisti un sabiedrība kopumā. Pat sabiedrības veselības jomā gūtie panākumi lielākoties nesasniedz savu potenciālu.
Sabiedrības veselība ASV ir dinamiska, jo ASV ir daži pārlieku augsti invaliditātes un nāves cēloņi, kuru skaits samazinās (piemēram, sirds slimības un vēzis kopumā), bet citi – kuru skaits pieaug (piemēram, ieildzis Covid–19, depresija, demence un vielmaiņas slimības). Tas rada sarežģītu izvēli: vai ir labāk piešķirt prioritāti joprojām augstajiem cēloņiem un divkāršot tādus intervences pasākumus kā smēķēšanas atmešana un augsta asinsspiediena kontrole, vai arī lielāka prioritāte būtu jāpiešķir slimībām, kur tendences pasliktinās, piemēram, depresijai un aptaukošanās pandēmijai? Vilinoša atbilde ir abas, taču prioritāšu noteikšanas mērķis būs izdarīt labāko izvēli, ņemot vērā ierobežotos resursus.
Laimīgā kārtā daži sabiedrības veselības pasākumi sniedz divkāršas priekšrocības – ieguvumus veselībai un tīrus ekonomiskos ietaupījumus. 13 intervences pasākumi rada gan neto naudas ietaupījumus, gan veelības ieguvumus – racionāla uztura, tabakas lietošanas pārtraukšanas un alkohola lietošanas ierobežšanas pamatjomās. Tomēr komerciālas intereses un pretējas individuālās vērtības gan ASV, gan citur pasaulē mēdz valdības un administrācijas atturēt no šādu pasākumu pieņemšanas un īstenošanas.
Līdzīgi jautājumam par prioritāšu piešķiršanu veselības problēmām atkarībā no to pašreizējā mēroga salīdzinājumā ar to tendencēm laika gaitā ir jautājums par to, cik lielu uzmanību pievērst paredzamajām nākotnes problēmām, piemēram, klimata pārmaiņu ietekmei uz veselību vai mākslīgā intelekta potenciālajai ietekmei, salīdzinājumā ar pašreizējo slimību slogu. Izskatās, ka Trampa administrācijas virzība straujai mākslīgā intelekta attīstībai, lielā mērā saistīta ar iespējamu mākslīgā intelekta intervenci veselības aprūpē un medicīnā.
Covid–19 pandēmija skaidri parādīja, ka jaunas infekcijas apdraudējums sabiedrības veselībai var rasties jebkurā laikā. Prioritāšu noteikšana, lai sagatavotos nākotnes veselības apdraudējumiem, kas pašlaik vēl nav izpaudušies, šķiet, ir viena no visgrūtāk apgūstamajām mācībām, ko sabiedrības vadītājiem, tai skaitā, Trampa administrācijai būs jāapgūst.
Vēl viens izaicinājums sabiedrības veselības prioritāšu noteikšanā ir novērtēt globālo ieguldījumu nozīmi ASV veselības aizsardzībā. Gatavība pandēmijām ir spilgts piemērs, bet daudzas veselības problēmas, sākot no mikrobu rezistences līdz pārtikas nekaitīgumam, ir atkarīgas no starptautiskās sadarbības. ASV ieguldījumiem globālajā veselības aprūpē ir ne tik daudz labdarības, cik arī savas pašlabuma intereses. Neesmu pārliecināts, ka starptautiskās sadarbības mazināšana veselības jomā uzlabos sabiedrības veselību ASV.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!