Bijušais Vācijas izlūkdienesta šefs norāda uz Juraša iesaisti noziedzīgā darbībā

Ritums Rozenbergs, neatkariga.nra.lv

Bijušais “PNB bankas” uzraudzības padomes loceklis, bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta (Bundesnachrichtendienst) vadītājs, Vācijas iekšlietu ministrijas valsts sekretārs, tagad advokāts Dr. Augusts Hannings iesniegumā Latvijas valsts amatpersonām sniedzis liecības par iespējamo korupciju un citām nelikumībām bankas likvidēšanas procesā.

A. Hanninga liecības atspoguļo ārkārtīgi aizdomīgās biznesa attiecības starp bijušo bankas vairākuma akcionāru Grigoriju Guseļņikovu un pašreizējo Saeimas Juridiskās komisijas vadītāju, bijušo Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru, pirms tam KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāju Juri Jurašu.

Iesniegums un liecības

Latvijas amatpersonām adresētajā dokumentā “Iesniegums un liecības par iespējamiem kriminālnoziegumiem pret “PNB banka” Rīgā maksātnespējas lietā iesaistītajiem” A. Hannings norādījis, ka iesniegums un liecības tiek sniegtas “pret bijušajiem PNB bankas valdes locekļiem Oliveru Bramvelu un Annu Verbicku un citiem valdes locekļiem; pret bijušo bankas vairākuma akcionāru Grigoriju Guseļņikovu; pret dažādiem Latvijas banku uzraudzības iestādes FKTK (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) banku uzraudzības nodaļas darbiniekiem; pret Latvijas valsts iecelto maksātnespējas administratoru (Vigo) Krastiņu; pret citiem Latvijas valsts administrācijas pārstāvjiem, kuri bija iesaistīti maksātnespējas procesā”.

Dokumentā pastāstīts par pieļautajām nelikumībām, kuras saistītas ar līdzekļu nelikumīgu izņemšanu no bankas un kredītiestādes mākslīgu novešanu līdz maksātnespējai, kā arī no likuma viedokļa apšaubāmo maksātnespējas administratora iecelšanu.

Iezīmēts politiķis Jurašs

Dokumenta sadaļā “Grigorijs Guseļnikovs” A. Hannings norādījis: “Grigorijs Guseļņikovs ir Lielbritānijas un Krievijas pilsonis. Viņš un viņa ģimene bija bankas vairākuma akcionāri līdz 2019. gada 25. jūlijam. Viņš bija bankas Uzraudzības padomes priekšsēdētājs no 2013. gada 20. decembra līdz 2019. gada 30. jūnijam. Viņš pamudināja (bankas) vadību, lai tā viņam par labu izņem no bankas aktīvus, zinot, ka šāda rīcība ir noziedzīga. Avoti no Latvijas ziņo, ka viņš izmantojis Latvijas krāpniekus, lai ietekmētu banku, ar mērķi pieprasīt veikt maksājumus, tādējādi no savas puses veicot nelikumīgās darbības.

No bankas līdzekļiem Latvijas Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājam un bijušajam Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nodaļas vadītājam Jurim Jurašam tika samaksāti 500 000 eiro. Saskaņā ar šiem ziņojumiem, viņš esot ietekmējis FKTK, lai tas veiktu pretlikumīgas darbības Guseļņikova atbalstam.

Guseļņikovs esot ietekmējis FKTK un maksātnespējas administratoru Krastiņu ar jau minētā Jura Juraša starpniecību. Tas arī varētu izskaidrot, kādēļ maksātnespējas administrators nav apstrīdējis aktīvu izņemšanu no bankas par labu Guseļņikovam, neraugoties uz to, ka saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem viņš ir pilnvarots to darīt kā bankrota administrators pirmo piecu gadu laikā, un tā vietā iesniedzējs kā bijušais bankas Uzraudzības padomes loceklis izmanto tiesības apstrīdēt šādu īpašuma atņemšanu bankai. Guseļņikovs un Bramvels kopš tā laika ir atteikušies no savas dzīvesvietas Apvienotajā Karalistē un tagad uzturas Krievijā (Maskavā).”

Jāatgādina, ka arī Vācijā ietekmīgais izdevums “Bild” rakstīja par korupciju Latvijas varas gaiteņos saistībā ar “PNB bankas” likvidāciju.

Birokrātijas apritē

Minēto iesniegumu ar pavadvēstuli A. Hannings 2021. gada 30. augustā nosūtījis Latvijas vēstniecei Vācijā Ingai Skujiņai. Jau 3. septembrī no vēstniecības kultūras un mediju projektu vadītāja Kaspara Adijāna saņēmis atbildi, ka, atbilstoši Vīnes konvencijai, vēstniecība nav tiesīga vērtēt un tālāk virzīt iesniegumu par iespējamiem kriminālnoziegumiem.

Atsaucoties uz Latvijas vēstniecības atbildi, A. Hannings 5. septembrī Latvijas premjeram Krišjānim Kariņam nosūtījis vēstuli ar tai pievienoto iesniegumu un liecībām. Vēstulē A. Hannings premjeram lūdz atgādināt Latvijas atbildīgajām amatpersonām, ka noskaidrot patiesību par “PNB bankas” maksātnespēju ir arī “Latvijas kā finanšu pakalpojuma centra reputācijas interesēs”. Viņš atgādinājis par savulaik Latvijas amatpersonu pausto apņemšanos bezkompromisa cīņai ar korupciju.

2021. gada 14. septembrī premjera biroja vadītājs Jānis Patmalnieks atbildējis, ka vēstulei pievienotais iesniegums pāradresēts Latvijas Valsts policijai.

Valsts policijas inspektore Tatjana Gordina nosūtījusi A. Hanningam atbildi, ka viņa iesniegums ar liecībām Valsts policijā izskatīts 18. oktobrī un “2021. gada 22. oktobrī pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, kas uzrakstīts rezolūcijas veidā ..”. Atbildē arī norādīts, ka “saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 373. panta 5. daļu un 369. pantu Jums nav tiesību pārsūdzēt pieņemto lēmumu”.

Nerodot tālākas iespējas cīnīties par savu taisnību Latvijas tiesībsargājošajās institūcijās, A. Hannigs vērsies pēc palīdzības starptautiskajās tiesībsargājošajās struktūrās.

Negodīga rīcība

Sarunā ar Neatkarīgo A. Hannings uzsvēra, ka Latvijas valsts ieceltais bankas maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš esot atradis pierādījumus tam, ka “PNB bankas” vadība nelikumīgi pārskaitījusi naudu G. Guseļņikovam, kā dēļ viņam pat esot bijis jāmelo saviem advokātiem. Tomēr šos maksājumus V. Krastiņš neesot centies atgriezt bankai, lai gan tas būtu bijis viņa pienākums. Tā vietā viņš izmantojis savas zināšanas, lai izdarītu spiedienu uz dažiem bankas departamentu direktoriem, kuri ar viņu sadarbojās, lai tādējādi kaitētu bankas kreditoriem. Arī A. Hanningam esot piedāvāts darījums, saskaņā ar kuru banka atsakās no savām prasībām pret Latviju un pretenzijām pret Guseļņikovu. A. Hannings no Latvijas esot saņēmis informāciju, ka “PNB bankas” “maksātnespējas procesu un maksātnespējas administratoru faktiski kontrolē Juraša kungs”.

“PNB bankas” darbība tika apturēta 2019. gada 15. augustā, un jau pēc nepilna mēneša ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu tā pasludināta par maksātnespējīgu. ECB 2019. gada 15. augustā atzina, ka “PNB banka” var nonākt finanšu grūtībās. Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt pasākumus, kas stabilizētu “PNB bankas” darbību. Balstoties uz ECB lemto, Latvijas FKTK apturēja “PNB bankas” finanšu pakalpojumu sniegšanu un lēma par noguldījumu nepieejamību.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: neatkariga.nra.lv