Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 22.decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīts Alda Gobzema pieteikums atcelt Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisijas piemēroto disciplinārsodu – izslēgšanu no zvērinātu advokātu skaita.
Senāts atzina, ka apgabaltiesas vērtējums vairākos aspektos, tostarp par pieteicēja izteikumu būtību ir pretrunīgs un nav pilnīgs.
Minētie trūkumi faktisko apstākļu vērtējumā ir pamats apgabaltiesas sprieduma atcelšanai. Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Lietā pieteicējs pārsūdzēja savu izslēgšanu no zvērinātu advokātu skaita. Disciplinārsods ir piemērots par vairākos likumos noteikto prasību pārkāpumu, kā arī rupju Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksa normu pārkāpumu. Proti, disciplinārsods pieteicējam ir piemērots par vairākiem pārkāpumiem, bet kasācijas sūdzībā pieteicējs ir izteicis argumentus tikai par vienu no tiem – rupju ētikas normu pārkāpumu. Rupjš ētikas normu pārkāpums saistīts ar pieteicēja sociālajos tīklos “Facebook” un “Twitter”, ziņu portālos, laikrakstā “Dienas bizness” un Latvijas Televīzijas raidījumā publiski paustajiem izteikumiem par citiem zvērinātiem advokātiem, tiesnešiem un ierēdņiem.
Izskatot pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, Senāts norādīja, ka tiesas vērtējums par pieteicēja izteikumiem ir pretrunīgs. Administratīvā rajona tiesa pieteicēja izteikumus vērtējusi kā “ziņas”. Savukārt apgabaltiesa, kaut arī pievienojusies rajona tiesas spriedumam, vienlaikus norādījusi, ka pieteicēja izteikumi vērtējami kā “viedoklis”. Taču abiem izteikumu veidiem pastāv atšķirīgi tiesību uz vārda brīvību ierobežojumu samērīguma vērtēšanas kritēriji. Ievērojot minēto, Senāts atzina, ka apgabaltiesas vērtējums par pieteicēja izteikumu būtību ir pretrunīgs un nav pilnīgs.
Senāts norādīja, ka, izskatot lietu no jauna, tiesai jāvērtē visi lietas apstākļi kopumā, ieskaitot iesaistīto personu statusu (privātpersona, amatpersona, politiķis u.tml.), izteikumu saturu, kontekstu un veidu, kādā tie tika publiskoti, paturot prātā, ka sabiedriski nozīmīgu diskusiju nevar pakļaut pārāk augstiem patiesuma pārbaudes standartiem, savukārt apvainojošs viedoklis, kura patiesais mērķis nav godprātīga sabiedriski nozīmīgas diskusijas veicināšana, nav aizsargājams.
Senāts atzina, ka ir konstatējamas kļūdas apstākļu vērtējumā par pārkāpuma atkārtotību. Senāts norādīja, ka Ētikas komisijas lēmums nav disciplinārsods, tāpēc uz to nevar atsaukties, runājot par atkārtotu sodīšanu.
Senāts uzskata, ka apgabaltiesai jāvērtē arī tas, cik samērīgi, nosakot disciplinārsodu, ir ņemt vērā disciplinārsodu, kas piemērots vairākus gadus pirms izskatāmā gadījuma.
Kā zināms, Gobzems no advokatūras izslēgts par vairākiem disciplinārpārkāpumiem – advokāta noslēpuma izpaušanu, nevainīguma prezumpcijas pārkāpšanu un necienīgu izturēšanos pret kolēģiem.
Zvērinātu advokātu padome informēja, ka Gobzemam šī ir trešā disciplinārpārkāpuma lieta pēdējo deviņu gadu laikā. Gobzems izslēgšanu no advokatūras pārsūdzēja.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!