Attīstības fonds: pareizi mērķi, bīstama konstrukcija

JĀNIS OŠLEJS
Latvijas Attīstības fonds ir viena no valdības deklarācijas centrālajām iecerēm. Tam ir trīs mērķi: pārvaldīt valsts aktīvus profesionālāk, radīt ilgtermiņa kapitālu ekonomikas pārveidei un stimulēt ekonomiku 2028.–2029. gadā, kad samazināsies ES fondu finansējums. Visus trīs atbalstu.
Iebilstu pret konstrukciju.
Kas ir piedāvāts
Fonds būtu holdings, kurā sākotnēji apvienotu valsts līdzdalību septiņās kapitālsabiedrībās: Latvenergo, Latvijas valsts mežos, Valsts nekustamajos īpašumos, Latvijas Loto, Tet, LMT un AST. Fonds emitētu nenodrošinātas obligācijas līdz 2 miljardiem eiro.
Pirmā problēma: īss parāds, ilgi ieguldījumi
Mājokļi, ēku atjaunošana un aizsardzības ražotnes atmaksājas 10-15 gados. Obligācijas būs jāatmaksā daudz ātrāk, lai gan to termiņi vēl nav publiskoti. Dzēšanas brīdī nauda joprojām būs ieguldīta ilgtermiņa projektos, tāpēc obligācijas būs jāpārfinansē par tā brīža tirgus likmēm.
Ja tirgus būs nelabvēlīgs, paliks divas izejas: novirzīt dividendes, kas citkārt nonāktu budžetā, vai privatizēt LVM/Latvenergo. Pirmā tikai pārvieto budžeta caurumu. Otrā rada risku, ka stratēģiski aktīvi tiek pārdoti zem to vērtības, un oponenti to pasniegs kā slēpto mērķi jau no paša sākuma. Politiskā cena būs augsta.
Vēl viens neatbildēts jautājums: ja Eurostat fondu klasificēs valdības sektorā, tā parāds tik un tā būs valsts parāds, tikai dārgāks.
Otrā problēma: konglomerāts nav pārvaldība
Mežsaimniecība, enerģētika, telekomunikācijas, nekustamais īpašums un azartspēles ir pilnīgi atšķirīgi biznesi ar dažādiem regulatoriem, riskiem un kapitāla vajadzībām. Viena padome nevar būt kompetenta visos.
Uzņēmumiem jau ir savas padomes, un valdības darbs ir panākt, ka tās strādā. Vēl viena virsstruktūra to neatrisina.
Alternatīva: sekmīgais Lietuvas valsts uzņēmumu pārvaldes modelis
Lietuva savus valsts uzņēmumus neapvienoja. Tā izveidoja spēcīgu koordinācijas centru, sakārtoja portfeli un katram uzņēmumam noteica skaidrus mērķus. Kapitāla atdeve pieauga no 0,1 % 2009. gadā līdz 9 % 2024. gadā.
Latvijā koordinatora loma jau ir Valsts kancelejai. Tai vajag mandātu un resursus, lai ieviestu šādu kārtību:
– Saeimas apstiprinātu īpašumpolitiku ar mērķi katram uzņēmumam;
– publisku gaidu vēstuli katram uzņēmumam ar finanšu un nefinanšu mērķiem;
– padomes visos komercuzņēmumos, kur vismaz puse locekļu ir neatkarīgi;
– ministriju iesaisti tikai caur akcionāru sapulci;
– nekomerciālo uzņēmumu nodalīšanu no komerciālā portfeļa;
– konsolidētu gada pārskatu Saeimai.
Kā finansēt fondu
Fondam vajag pašu kapitālu, nevis parādu, un avoti jau ir:
– Tet/LMT darījums valstij var dot vairāk nekā 300 miljonus eiro.
– Valsts kontrole konstatējusi, ka LVM brīvie līdzekļi var pārsniegt 405 miljonus.
– Daļu dividenžu var dot Latvenergo un citi uzņēmumi.
– Valsts nekustamo īpašumu pašu kapitāla atdeve ir 0,53 %, tāpēc neprofilēto īpašumu pārdošana atbrīvotu kapitālu.
Kopā tie ir aptuveni 0,5–1 miljards eiro vairāku gadu laikā. Tas ir mazāk nekā obligācijas, taču šī ir garā nauda, kas nav jāpārfinansē. Turklāt pirmajos gados fonds lietderīgi nespēs ieguldīt vairāk.
Fonda loma: garantētājs, nevis galvenais investors
Latvijā kapitāla netrūkst. Pensiju 2. līmenī vien ir vairāk nekā 11 miljardi eiro, un vēl ir noguldījumi bankās. Trūkst mehānisma, kas šo naudu novirza investīcijās.
Fondam jādarbojas uz Altum bāzes kā garantētājam un līdzinvestoram. Tas uzņemas daļu riska, lai pensiju fondi un bankas finansētu eksportu un aizsardzības ražošanu. Tā ar mazāk valsts naudas var piesaistīt vairāk investīciju, un projektus atlasa tirgus, nevis politiķi.
Secinājums
Attīstības fonda mērķi ir pareizi. Taču labu pārvaldību nevar nopirkt ar obligācijām. Drošāks ceļš uz to pašu rezultātu ir skaidri pārvaldīt uzņēmumus vienlaikus prasot rezultātus, kā pienākas īpašniekam un izveidot Attīstības fondu liekot pamatā kapitālu.
Pārpublicēts no “X”
Tēmas
Seko Puaro.lv
Vēl par tēmu
Skatīt vairāk-
Kulbergs aicina “Tet” vadītāju Tatarčuku koordinēt Attīstības fonda izveidi 17
-
Partijas zīlē kafijas biezumos – paņems Kulbergs koalīcijā vai nepaņems? 7
-
Liepnieks un Jaunups komentē jaunās valdības ministrus, valdības veidošanu un ieskatās valdības deklarācijā 11
-
Labklājības un veselības superministrija – riski un ieguvumi 16
Lasītākie raksti
Skatīt vairāk-
Krievija izsludinājusi meklēšanā 117 Latvijas esošās un bijušās amatpersonas; vismaz viens mēģinājums nolaupīt LV pilsoni jau ir bijis 7
-
Apinis: Aizgāju uz preses konferenci KNAB un atradu 17 miljonus Kulbergam, ko budžetā ietaupīt 3
-
Pieci kriminālprocesi, gadiem ilga bezdarbība un aizdomas par iespējamu noziedzīgu ietekmi 8
-
Rīga zaudējusi vairāk nekā 740 tūkstošus eiro valsts finansējuma ielu apgaismojuma modernizācijai 9
Komentāri (0)
Vēl nav komentāru. Pievieno pirmo komentāru.