“Ārprātīgi sarežģīta” loģistika un “tukšs PR” – kāpēc valsts atteicās no Pfizer vakcīnām

Kāpēc valsts atteicās no Pfizer vakcīnām? Kāpēc Latvijā tik ļoti lēni rit vakcinēšanas process, un kurai no amatpersonām vajadzētu uzņemties atbildību par to? Kas tika runāts MK slēgtajā sēdē, kurā tika apspriests vakcīnu iegādes jautājums? Izrādās, atbildīgie nemaz nav gribējuši Pfizer vakcīnas pirkt.

Premjers Kariņš vairākkārt publiski paudis, ka nav varējis pat iedomāties, ka veselības sistēmā kāds varētu atteikties no maksimālā Latvijai pieejamā vakcīnu apjoma. Uz žurnāla Ir jautājumu, vai valdībā bijusi skaidra politiska vienošanās par to, ka jāizmanto visi piedāvājumi maksimālā apjomā, Kariņš atbildēja, ka ministrijas sniegtā informācija valdībā liecinājusi — EK iepirkums notiek proporcionāli iedzīvotāju skaitam, un ministrija nav ziņojusi valdībai, ka Latvija no šīm vakcīnām atsakās.

Pret BioNTech/Pfizer vakcīnas iegādi noskaņojums Latvijas atbildīgajās iestādēs bija ļoti negatīvs.

Pirmajā grupas sanāksmē 2020.gada 17. novembrī vakcīnas iegāde tika noraidīta. Tajā pašā dienā MK sēdes slēgtajā daļā ZVA vadītājs Svens Henkuzens izvērsti skaidroja, kāpēc BioNTech/Pfizer vakcīnu loģistika ir pārāk sarežģīta: ražotājs «izdarot spiedienu» uz lēmumu pieņēmējiem, vēlas piegādes nodrošināt tieši uz vakcinācijas kabinetiem, «nevis uz lieltirgotavu, kā tas ir normāli».

Preparāta uzglabāšanai -80 grādu temperatūrā trūkstot saldētavu, būtu jāiepērk sausais ledus, jāapmāca darbinieki. Turklāt vakcīna jāiztērē piecu dienu laikā pēc atsaldēšanas, bet tās atšķaidīšana pirms lietošanas ar nātrija hlorīda šķīdumu arī esot sarežģīta, zudumi varot būt līdz pat 20%. Neesot arī nekādu pārliecinošu pierādījumu, ka tās efektivitāte būs augstāka nekā daudz vienkāršāk lietojamām vakcīnām.

Uz premjera Krišjāņa Kariņa norādi, ka BioNTech/Pfizer vakcīnas var izrādīties pirmās pieejamās un ne jau Latvijai vienai jātiek galā ar šo loģistikas problēmu, veselības ministre Ilze Viņķele atbild: [..] šo vakcīnu reģistrācija paredzama janvārī, bet pašlaik  kompānija tikai rīko  PR  gājienus.

Tādējādi AstraZeneca kopējais iepirkums izmaksātu 2,3 miljonus eiro, Johnson&Johnson — 6,5 miljonus, bet tikai nepilni 100 tūkstoši  BioNTech/Pfizer vakcīnu — 1,17 miljonus eiro. Tiesa, Moderna vakcīnu apjoms tika pasūtīts 5,3 miljonu vērtībā, bet CureVac — pat 11,4 miljonu eiro vērtībā”.

Apspriede valdībā beidzās bez lēmuma — tāds arī nav ticis piedāvāts.

Valsts svētku dienā 18. novembrī darba grupa sanākusi vēlreiz, piesaistīti vēl eksperti, kas parasti šajā diskusijā nepiedalās.

Šajā sēdē viedokļi atšķīrušies, un radusies doma par 100 tūkstošu devu pasūtīšanu, kas būtu domātas mediķu vakcinēšanai slimnīcās, kur būtu iespējams nodrošināt sarežģīto loģistikas un vakcinēšanas procedūru.

Infektologs Uga Dumpis norāda, ka vakcīnu grupā nav darbojies, bet vienīgo reizi uzaicināts uz apspriedi 18. novembrī. Viņš vienmēr aizstāvējis pieeju, ka Latvijai jāpiesakās uz visu ražotāju vakcīnām, tajā skaitā Pfizer. 

Jautājums vēlreiz apspriests 19. novembrī, kad precizēts pasūtamais apjoms — 20 transporta kastes jeb 97 tūkstoši devu — un attiecīgi veikts arī pasūtījums.

Neformālajā darba grupā, kas lēma par vakcīnām, bija Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Zāļu valsts aģentūras, SPKC un Imunizācijas valsts padomes pārstāvji — par šādas grupas izveidi ministrijā nebija pieņemti nekādi izsekojami lēmumi, un to sanāksmju protokoli nav pieejami, konstatēts dienesta pārbaudē.

Gan ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško un NVD Iepirkumu nodaļas vadītājs Ainārs Lācbergs, par kuriem ministrs Pavļuts pēc dienesta pārbaudes ierosinājis disciplinārlietas, gan arī visas citas uzrunātās darba grupā iesaistītās personas, no komentāriem atteikušās.

Kā zināms, veselības ministrs Daniels Pavļuts sabiedrībai ne reizi vien vēstījis, ka politisko atbildību par šo kļūdu vakcīnu iegādē jau ir uzņēmusies bijusī ministre Ilze Viņķele, kura pēc premjera uzteikuma gada sākumā zaudēja savu amatu. 

Viņķele piekrīt, ka BioNTech/Pfizer vakcīnas iegādē pieļauta kļūda. Viņa uzsver, ka lēmumos par vakcīnu iegādi pilnībā uzticējusies ekspertiem un savas versijas par to, kuru vakcīnu un kādā daudzumā iegādāties, viņai nav bijis.

Viņķele neesot piedalījusies nevienā darba grupas sēdē. Viņas loma bijusi prezentēt valdībai ierēdņu un ekspertu ziņojumus.

“Ne ministrijā, ne valdībā Covid-19 vakcīnu iepirkums netika izdalīts kā atsevišķi vērtējams un diskutējams. Lēmuma pieņemšana par vakcīnām bija analoga kā par jebkuru citu vakcīnu, kura ir Latvijas vakcinācijas kalendārā. Šobrīd skaidrs, ka tā ir atzīstama par kļūdu,” skaidrojot to, kāpēc lēmumu pieņemšana nav tikusi dokumentēta, stāsta bijusī ministre.

Lūk, spilgtākie citāti no valdības slēgtās sēdes 2020. gada 17. novembrī, kurā tika apspriesta vakcinācijas stratēģija.

Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš: «Ja Pfizer tiešām būs pieejams vēl šī gada beigās un EK ir slēgusi līgumu, tad es saprotu — tā ir ļoti sarežgīta [loģistikas] ķēde, bet vai tad mēs gatavojamies atrisināt to, kā šo vakcīnu dabūt, vai tiek uzskatīts, ka tas nav iespējami? Vai tad jūs pieļaujat iespēju — ja Pfizer ir rezultatīvs, ka mēs to [nepērkam]? Nevienai valstij jau šāda piegāžu ķēde -80 nevar būt. Tātad visiem tās galvassāpes ir tikpat lielas — kā Dānijā, tā Latvijā?”

Toreizējā veselības ministre Ilze Viņķele: “[..] Pfizer gājiens ir vērtējams tā, ka visa ņemšanās ir tik ārprātīgi sarežģīta. Viņi piereģistrējušies var būt janvārī, bet tie parametri ir darīti zināmi tagad, sava veida PR  kampaņas ietvaros. Viņi ir arī Veselības ministrijai atsūtījuši piedāvājumu ar specifiskiem izglītošanas pasākumiem. Jo tas ir tik sarežģīti, ka tam nav precedenta — tagad visi lauza galvas vienlaikus — gan leiši, gan igauņi, kas tik ne —, kā to principā var izdarīt?”

Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens: «Es gribētu dažas nianses pateikt par Pfizer vakcīnu, ņemot vērā, ka viņi ir izvēlējušies diezgan agresīvu komunikāciju, kas izdara zināmu spiedienu uz lēmumu pieņēmējiem. Dažas lietas mēs šobrīd rūpīgi skatāmies, lai spētu nodrošināt, jo šī vakcīna ir stipri atšķirīga no pārējām. Jo ražotājs plāno veikt piegādes uz vakcinācijas kabinetu, nevis uz lieltirgotavu, kā tas normāli ir. Tas nozīmē, mums uzreiz ir jāspēj pateikt, ka, piemēram, pēc piecām dienām vajadzēs vakcīnu tajā pilsētā un tajā vakcinācijas kabinetā.»

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: Žurnāls IR