Saeimā pārstāvēto koalīcijas frakciju vadītāji nesteidz atbalstīt valsts finansējuma partijām būtisku samazinājumu, liecina politisko spēku sniegtās atbildes, vai tie varētu atbalstīt opozīcijas aicinājumu būtiski ierobežot valsts atbalstu partijām.
“Jaunās vienotības” (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics kā pareizu slavē jau pieņemto apņemšanos iesaldēt politisko partiju finansējumu, kas ir līdzīgs kā lēmums par augstāko amatpersonu atalgojuma iesaldēšanu.
Savukārt “Apvienotā saraksta” (AS) paziņojums par nepieciešamību būtiski mazināt valsts finansējumu partijām JV politiķis vērtēja drīzāk kā populistisku retoriku, kas saistīta ar jau sākušos priekšvēlēšanu cīņu pirms nākamā gada Saeimas vēlēšanām.
Jurēvics sacīja, ka nākotnē varot diskutēt par nepieciešamajiem uzlabojumiem partiju finansēšanas sistēmā, bet pats princips, ka partijas nav atkarīgas no lieliem ziedotājiem vai lobistiem, ir ļoti vērtīgs. Viņa skatījumā, šī sistēma pakāpeniski samazina gan korupcijas riskus, gan apdraudējumu politiskās sistēmas stabilitātei.
Valdošās koalīcijas deputāts arī sprieda, ka “no politiskās loģikas viedokļa” neesot saprotams, kāpēc gadu pirms vēlēšanām pieņemt lēmumus, kas skartu tikai nākamo Saeimu.
Kā sacīja Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, primāri ir jārunā par visām vajadzībām, kurām nepieciešams finansējums no nākamā gada budžeta. Ir vairākas būtiskas lietas, kas šobrīd nav atrisinātas budžetā un kurām steidzami vajadzīgs finansējums.
Līdz ar to partiju finansēšanai novirzītā nauda “noteikti varētu būt viens no avotiem, par ko esam gatavi diskutēt”, teica Rokpelnis.
Vērtējot valsts finansējumu partijām, ir svarīgi paturēt prātā iemeslus, ka šis finansējums ir piešķirts, lai mazinātu privāto interešu lobiju, pauda “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs, lūgts paust nostāju, vai partija atbalstīs valsts finansējuma partijām būtisku samazinājumu.
Politiķis klāstīja, ka “Progresīvie” esot piemērs partijai, kas veidojusies ilgtermiņā uz mazu ziedojumu bāzes, un izmanto valsts finansējumu savai attīstībai.
“Tas gan neliedz diskusijas par finansējuma principiem un konkrētu mērķrādītāju izvirzīšanu, piemēram, jauns biedru skaits, kā rezultātā daudzas partijas, visticamāk, būtu spiestas samierināties ar mazāku finansējumu nekā šobrīd,” sacīja Šuvajevs.
Saeimā opozīcijā esošais AS rosinās būtiski samazināt valsts finansējumu partijām, sacīja AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars. Viņš pauda bažas par valsts finanšu situāciju, norādot, ka valsts aizņemšanās līmenis sasniedzis vēsturiski augstu robežu.
Viņš uzsvēra, ka vidēja termiņa budžeta prognozes liecina par būtisku parāda apkalpošanas izmaksu pieaugumu, kas katru gadu kļūst dārgāks, kamēr ekonomikas izaugsme stagnē un inflācija saglabājas augsta. Šāda situācija, viņaprāt, nav normāla, un nepieciešams meklēt iespējas taupīt.
Viens no virzieniem, kur saskatāms potenciāls ietaupījumiem, ir politisko partiju finansējums. Tavars uzskata, ka šī joma ir ne tikai finansiāli nozīmīga, bet arī simboliska – tā kalpo kā signāls sabiedrībai par politiskās sistēmas attieksmi pret kopējo ekonomisko situāciju. Viņš norādīja, ka nav pieņemami, ka viena politiskā organizācija saņem nesamērīgi lielu finansējumu, un tas attiecas uz visām partijām, tostarp arī viņa pārstāvēto politisko spēku.
Runājot par iespējamo finansējuma samazinājumu, Tavars uzskata, ka tas nedrīkst būt simbolisks – ne 5%, ne 6% vai 7%, bet gan tas būtiski jāpārskata, lai panāktu reālu efektu.
Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sniegtās informācijas, šogad valsts finansējums tiek izmaksāts 13 politiskajiem spēkiem, tiem kopumā atvēlot 6,63 miljonus eiro, tostarp “Jaunā vienotība” saņem 1,12 miljonus eiro, Zaļo un zemnieku savienība – nepilnus 0,9 miljonus eiro, bet “Apvienotais saraksts” – vairāk nekā 0,8 miljonus eiro.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) jūlija sākumā, taujāta, vai taupības apstākļos nebūtu jāsamazina valsts finansējums partijām, intervijā TV3 atbildēja, ka “tas nav vienīgais resurss”. Pēc Siliņas vārdiem, nevar atļauties nonākt situācijā, kad partijas atkal spiestas meklēt finansējumu un nonāk ierobežota cilvēku loka ietekmē. Pašreizējā situācija nodrošinot lielāku demokrātiju, domā politiķe.