Ar ko saistīta Petravičas vēlme apvienot amatus? Kāds līdz šim nepieminēts fakts

Ramona Petraviča

Ināra Egle

Labklājības ministres Ramonas Petravičas (“KPV LV”) izvirzīšana darbam Saeimas Nacionālās drošības komisijā (NDK), kas izraisīja plašu diskusiju sabiedrībā, no “KPV LV” viedokļa ir saprotama. Viņa bija vienīgā no frakcijas deputātiem, kas strādāja nevis divās, bet tikai vienā Saeimas komisijā. Kā valdības ministrei politiķei jau ir pieeja valsts noslēpumu saturošajai informācijai, kas nozīmē, ka uz pielaides saņemšanu vairs nebūs jāgaida.

Taču neatbildēts ir jautājums, kāpēc viņa nav nolikusi Saeimas deputātes mandātu un cenšas apvienot abus posteņus.

R. Petraviča savukārt uzskata – viņas izvirzīšana darbam NDK apliecinot, ka kolēģi atbalsta amatu apvienošanu.

Uz to, kāpēc īsti R. Petraviča nenolika mandātu, atbildi no “KPV LV” vadības nav saņēmis arī Saldus novada deputāts Edgars Kronbergs, kurš ir nākamais kandidātu sarakstā un jau bija noskaņojies darbam parlamentā, kurā tā arī viņam nav lemts strādāt.

E. Kronbergs “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka joprojām darbojas partijā un plāno no tās startēt arī nākamajās vēlēšanās.

Jau ziņots, ka tuvākajos mēnešos ir paredzēta “KPV LV” “identitātes un nosaukuma maiņa, lai pilnībā noslēgtu partijas saistību ar tās agrākajiem līderiem Artusu Kaimiņu un Aldi Gobzemu”, kuru vairs nav partijā.

Jāatgādina, ka “KPV LV” no latviskajām partijām abu minēto politiķu vadībā Saeimas vēlēšanās ieguva lielāko vēlētāju atbalstu, kas nozīmē, ka tā joprojām saņem arī lielāko valsts finansējumu – vairāk nekā 600 000 eiro gadā, kas tai būs pieejams arī pēc identitātes maiņas, neraugoties uz to, ka frakcijā no 16 deputātiem ir palikuši tikai desmit.

Valdībā “KPV LV” pārstāvēta ar trīs ministriem – kad Ralfu Nemiro ekonomikas ministra postenī nomainīja Jānis Vitenbergs, viņš uzreiz nolika Saeimas deputāta mandātu, uzskatot, ka abi darbi nav apvienojami. Līdz ar to vakanta kļuva arī “KPV LV” vieta NDK.

Arī R. Petraviča drīz pēc valdības apstiprināšanas sacīja, ka mandātu saglabās tikai dažus mēnešus, lai kā Budžeta un finanšu komisijas deputāte varētu palīdzēt partijai strādāt pie valsts budžeta projekta, kas viņai bija svarīgi arī no labklājības nozares interešu viedokļa.

Taču budžetu Saeima pieņēma, bet ministre ar mandāta nolikšanu ­nesteidzās.

Kavējumu dēļ viņai nācās atstāt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, paliekot strādāt tikai vienā komisijā. Tagad R. Petraviča “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka NDK sēdes nenotiekot katru nedēļu, tāpēc to apmeklēšana netraucēšot darbam valdībā un būtiski nepalielināšot arī darba slodzi.

“Aizvien uzskatu, ka amatu apvienošana nāk par labu labklājības jomas stiprināšanai, jo likumdevējiem varu labāk izskaidrot tās problēmas un cīnīties par finansējumu sociālās jomas sakārtošanai,” teica R. Petraviča.

Citu partiju deputāti savulaik sprieda, ka R. Petraviča, iespējams, vēlas palikt parlamentā, lai kā Vidusjūras savienības Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apmeklētu šīs valstis. Taču jau labu laiku arī ceļošana ir ierobežota.

“KPV LV” frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs “Latvijas Avīzei” teica, ka nekomentēs R. Petravičas amatu savienošanu, bet viņas virzīšana Nacionālās drošības komisijā ir frakcijas lēmums, par ko arī citu komentāru nebūšot. Te jāpasaka, ka lielas izvēles iespējas frakcijai nebija, jo vairāki deputāti, kuri varētu strādāt NDK, jau ir kādas citas komisijas vadībā, bet pāris politiķu, iespējams, nebija droši par pielaides saņemšanu.

Līdz šim nav pieminēts vēl kāds fakts – R. Petraviča ir no Saldus, bet Rīgā īrē dzīvokli. Saeimas deputāti saņem kompensācijas gan par dzīvojamās telpas īri, gan par transporta izdevumiem, kādas nav ministriem.

Ja R. Petraviča noliktu mandātu, viņa uz šo kompensāciju nevarētu pretendēt.

Saeimas mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka augustā R. Petraviča ir saņēmusi kompensāciju par dzīvojamās telpas īri 555 eiro, bet vēl 95 eiro viņai izmaksāti par transporta izdevumiem. Valsts amatpersonas deklarācijā par 2019. gadu redzams, ka ienākumi Saeimā aizvadītajā gadā R. Petravičai ir 9828 eiro, bet valdībā ministre nopelnījusi – 62 287 eiro.

Darba algu politiķe var saņemt tikai vienā vietā.

Nesen žurnālā “Ieva” plašā intervijā R. Petravičai tika vaicāts arī par kādu videokonferenci ārkārtējās situācijas laikā, kurā ministre atradās guļamistabā. Uz to viņa atbildēja: “Man neviens neapmaksā villu ar atsevišķu darbistabu, ozolkoka galdu un karogu aiz muguras,” paskaidrojot, ka pašizolācijas laiku ir pavadījusi meitas istabā, no kuras arī strādājusi.

Lūgta komentēt Saeimā pieejamās kompensācijas nozīmi, R. Petraviča “Latvijas Avīzei” atbildēja: “Saprotu, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji manā izvēlē amatus apvienot vēlas saskatīt arī finansiālos aspektus, bet es politikā nenācu naudas vai kādu personīgu labumu dēļ.”

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: LA.lv

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


6
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
vai navkauns ?
vai navkauns ?

Piemēram, pensionārs, kurš saņem vecuma pensiju 400 eiro par kopējā
apdrošināšanas stāža 45 gadiem un pie tās noteikto piemaksu 26,75 eiro (par 25 darba
gadiem (no 45 gadiem) līdz 1995. gada beigām), no š.g. oktobra saņems vecuma
pensiju 423,12 eiro un piemaksu pie pensijas 27,75 eiro.
Jāņem vērā, ka no kopējā pensijas un piemaksas apmēra var tikt ieturēts iedzīvotāju
ienākuma nodoklis, kas samazina izmaksājamo summu.

Vilks
Vilks

Tāda nepaēdusi izskatās.Žēl skatīties.

malāstāvētāja
malāstāvētāja

Nu nespēju es saprast, kā šajā gadījumā tiek realizēts vēl apgaismības filozofu ieviestais valsts varas dalīšanas princips. Vai arī LV netiek realizēta izpildvaras un likumdošanas varas nodale. Tādā gadījumā, kā teorētiski dēvēt to, kas pastāv LV? Tas, ka demokrātija de fakto velk uz totālu oligarhija (vai tagad ir modernāks specifisks apzīmējums) domāju katram skolēnam skaidrs.

juhops
juhops

Kā viena persona var būt gan izpildvaras, gan lēmējvaras pārstāvis? Kā to pieļauj likumdošana? Kas īsti Latvijā notiek?

Mūžīga dzīvošana
Mūžīga dzīvošana

Bez kapeikas nav rubuļa! Pēc acīm taču redz- tas lauku bodnieces gars ir nemirtīgs

Marija
Marija

Es nesaprotu, viņai gribas visas vietas aizņemt, vai nav par daudz gribēts, vai tā nevar aizrīties!