Iedzīvotāju skaits galvaspilsētā sarūk un pirmo reizi vēsturē Rīgā jau ir mazāk iedzīvotāju nekā Viļņā.
Rīga vairs nav lielākā Baltijas pilsēta iedzīvotāju skaita ziņā – 2024. gada beigās Latvijas galvaspilsētā bija vien 605 000 iedzīvotāju, vēsta ReTV.
Tikmēr strauji pieaug iedzīvotāju skaits pierīgā, bet galvaspilsētā sarūk un Rīga iedzīvotāju skaita ziņā vairs nav lielākā pilsēta Baltijas valstīs.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Rīgā pēdējo divpadsmit gadu laikā iedzīvotāju skaits samazinājies par teju 32 tūkstošiem, kamēr Mārupes novadā pieaudzis par vairāk nekā 12 tūkstošiem, Ādažu novadā par vairāk nekā 7 tūkstošiem, bet Ropažu novadā par vairāk nekā astoņiem tūkstošiem. Pieaudzis iedzīvotāju skaits arī Saulkrastu, Ķekavas, Olaines un citos Pierīgas novados.
Jānis Hermanis, Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts ar ilgstošu pieredzi tautsaimniecības un finanšu jomā, uzsver, ka katrs iedzīvotājs, kurš pamet Rīgu, rada finansiālus zaudējumus pilsētai.
“Jauni cilvēki pārceļas no Rīgas uz Pierīgu, kur vide ir ģimenēm draudzīgāka. No katra strādājošā, kas pamet Rīgu, galvaspilsētas budžetā iemaksāto nodokļu summa samazinās vismaz par pāris tūkstošiem eiro gadā,” skaidro Hermanis.
Savukārt Inese Andersone, RD Rīgas pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja, iebilst, sacīdama, ka “Rīgas pilsētas iedzīvotāju skaits ir stabilizējies, un ir apkaimes, kurās tas pat pieaug.”
Tomēr faktu, ka Rīgas iedzīvotāju skaits samazinās, noliegt nevar. Un tas nozīmē, ka Rīgas budžetam iet secen iedzīvotāju nodokļa nauda, kas paliek pierīgas novadu kasēs.
Datu analītiķis Jānis Hermanis. Ekrānuzņēmums no 360TV sižeta
“Iedzīvotāju ienākumu nodoklis – tas ir galvenais pašvaldības ieņēmumu avots,” skaidro Jānis Hermanis.
“Citiem vārdiem sakot, uz vienu vidējās algas saņēmēju, ja viņš pamet Rīgu un dodas kaut kur citur, tajā gadā Rīgas budžetā ir 2500 eiro robs.”
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Kopš Rīga kļuvusi nedraudzīga autovadītājiem, sākot ar to ka nav bezmaksas stāvvietu, salikti stabiņi, samazināts ātrums uz 30 km/h es vispāŗ uz centru nebraucu, man tur neko nevajag. Pēdējoreiz Rīgas centrā kaut kad pirms kovida vecpuišu ballītes laikā cauri braucot bijām piestājuši. Pierīgā ir visi lielie veikali, nav pat īsti jāiebrauc Rīgā. Piemēram lai aizbrauktu uz Berģu depo nekad neesmu korķos sēdējis. Tāpēc arī no centra visi mūk, jo cilvēki tērē savu naudu tur kur ir ērti. Tas attiecas arī uz izklaidēm. Ja ir automašīna, pa vasaru ir tik daudz interesantu pilsētas svētku, gandrīz katru nedēļas nogali, ja ir laiks… lasīt vēl »
Lai slavēta Rīgas būvvalde ar visu normatīvo dokumentu setu!
Rauj pēdu? Un tin makšķeri? Koompradoru dirsā līdēji un uz tautas reiķina uzbarotie purni dreb !
Tas nekas, toties administratīvais gals pampst un pamst. Zog. Izšķērdē. Droši vien joprojām iegādājas visādus nanoūdeņus un tamlīdzīgi.
Kamēr Rīgā bija vairāk iedzīvotāju, viņu nauda tika izpļekarēta, Rīga netika attīstīta, netika labiekārtota ne ar interesantiem zaļajiem stūrīšiem, ne papildināta ar Rīgai/Latvijai raksturīgām skulptūrām, netika izveidota ne gājēju, ne šopingu, kafē zona visā Vecrīgā, netika domāts normāliem ietvju segumiem… netiek domāts par ielu koncertiem u.tml. siltajā laikā… tā vēl var turpināt. Un veikalu telpu nomas maksa – rezultāts ir tukšie skatlogi. Pati esmu rīdziniece, brīvdienās braucu atpūsties nevis uz Vecrīgu, bet mazpilsētām, kur tiešām domāts par savu iedzīvotāju labbūtību pilsētiņu ielās. Nerunāšu par Vācijas, Austrijas pilsētām, kā tur viss tiek uzturēts, lai cilvēki justos labi un tūristiem arī būtu… lasīt vēl »
Arī brīvdienās izvēlos mazpilsētas, jo tās nav sabojātas ar drastiskām fasāžu spodrināšanas prasībām, ir draudzīgas un reāli domājošas attiecībā pret saviem iedzīvotājiem un tas rada to patīkamo, nesamāksloto vidi, kas piesaista un ļauj atpūsties arī caurbraucējiem, ceļotājiem.
Agresīvais, nesamērīgais spiediens budžeta pildīšanas un ne tikai nolūkos, ir tas, kas dzen iedzīvotājus ārā no galvaspilsētas. Uz Pierīgu pārcēlušies izvēlas ik rīta un vakara satiksmes pudeles kaklu, iemainot pašpietiekamību un drošību pret RD normatīvo aktu un institūciju neremdināmām prasībām.
Tur kur ir labs (optiskais) internets, tur pat vairs nav satiksmes pudeles kakla…
Nevajag visiem valsts iedzīvotājiem būt vienā pilsētā. Pirms okupācijas, Rīgā bija ap 400 000.
Piekrītu. Leišiem izmētāts – Šauļi,Kauņam,Viļņa. Mums te paaudzēm strādā ministrijās – kursa biedrus zinu!
Tautas skaitīšana būtu punkts visam.