Žoga būvniecībai uz austrumu robežas vēl joprojām traucē “dabas mesti izaicinājumi”

Gatavojoties uzstādīt žogu uz vēl šādā veidā nenoslēgtajiem Latvijas austrumu robežas posmiem, būvnieki saskaras ar dabas mestiem tehniskiem izaicinājumiem, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” atklāja iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP).

Viņš skaidroja, ka patlaban norit aktīvi robežas joslas izzāģēšanas un zemes sagatavošanas darbi. Lai arī “uz papīra” viss ir saplānots, reālajā dzīvē būvnieki saskaras ar problēmām – smagā tehnika grimst un darbi nespēj virzīties uz priekšu tik operatīvi kā gribētos.

Jautāts, vai šīs problēmas varētu radīt nobīdes no žoga uzstādīšanai paredzētā galīgā termiņa, ministrs atzina, ka aizkavēšanās var būt un jau patlaban dažos posmos tās ir novērotas, tomēr pagaidām tās ir nenozīmīgas.

“Mēs nevarētu runāt, ka atliekas kāda nodošana. Nē, pagaidām tas ir pāris nedēļu ietvaros,” sacīja Eklons, piebilstot, ka kopumā žoga būvniecības process turpinās ļoti intensīvi.

Kā ziņots, augusta sākumā VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs informēja, ka uz Latvijas-Baltkrievijas ārējās sauszemes robežas norit aktīvi zemes sagatavošanas darbi 16 kilometru garumā, lai veiktu zemes planēšanu 12 metrus platā joslā robežas infrastruktūras un pastāvīgā žoga izbūvei.

Projektā paredzēts izbūvēt valsts robežas joslu 173 kilometru garumā – pastāvīgu žogu un nepieciešamo infrastruktūru. No kopējā Austrumu robežas joslas garuma, pirmajā kārtā ir noslēgti līgumi par 83,9 kilometrus garu (sadalīti deviņos posmos) robežas joslas izbūvi un otrajā kārtā (sadalīts septiņos posmos) būvdarbus īstenos 63,9 kilometru garumā.

Darbus veiks SIA “Citrus Solutions” un SIA “VIA”, kas saskaņā ar VNĪ jau izsludinātajām cenu aptaujām izbūvēs 147,8 kilometrus. Pirmo divu kārtu kopējās izbūves izmaksas ir 102,7 miljoni eiro.

Pirmās kārtas piecos posmos 45 kilometru garumā šomēnes tiek uzsākti zemes sagatavošanas darbi, demontāžas darbi – celmu laušana un frēzēšana, caurteku, ierakumu un uzbērumu izbūve, kā arī zemes planēšana 12 metrus platā joslā, lai izbūvētu pastāvīgo robežas žogu un nepieciešamo infrastruktūru un patruļceļus un laipas. Katrā no posmiem ir neatmežotas platības, attiecīgi kavējot iespējamo darbu izpildi.

Savukārt četros posmos darbus plānots sākt līdz 2022.gada nogalei, ja atmežošana noritēs saskaņā ar Nodrošinājuma valsts aģentūras un AS “Latvijas valsts meži” iesniegto atmežošanas grafiku.

Pastāvīgo žogu trīs posmos izbūvēs līdz 2022.gada beigām un sešos posmos – līdz 2023.gada pavasarim, taču termiņus un izmaksas ietekmēs atmežošanas progress. Infrastruktūru sešos posmos izbūvēs līdz 2023.gada vasarai un trīs posmos līdz 2023.gada rudenim.

Piecos otrās kārtas posmos projektēšana norisināsies līdz 2022.gada nogalei un divos līdz 2023.gada pavasarim. Savukārt pastāvīgo žogu četros posmos izbūvēs līdz 2023.gada beigām un trīs posmos līdz 2024.gada februārim, ja projekta īstenošanas termiņus nekavēs atmežošanas norise. Visu robežas apsardzībai nepieciešamo otrās kārtas infrastruktūru izbūvēs līdz 2024.gada vasarai.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: LA.lv