Kāpēc bruņotie spēki nenotrieca ar sprāgstvielām aprīkoto krievu dronu, kāpēc nebrīdināja par civilo aizsardzību atbildīgos? Šie bija tikai daži no neatbildētajiem jautājumiem pēc Krievijas palaistā drona nokrišanas Gaigalavā.
Viena no nepateiktajām atbildes daļām slēpjas faktā, ka Militārajai policijai par nokritušo objektu paziņoja policija, savukārt tā saņēma zvanu no vietējā iedzīvotāja, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De Facto”.
Droni Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu kļuvuši par ikdienu. Viens no tiem, Shahed tipa krievu ražotais Geraņ 2, aprīkots ar sprāgstvielām, kaujas laukā visticamāk dezorientēts, 7. septembra rītā bija nonācis līdz Latvijai un, spriežot pēc aculiecinieka video, neilgi pirms pusdeviņiem rītā nokritis.
Gaigalavas pagasta iedzīvotājs pulksten 9.57 par nezināmo, nokritušo objektu zvanīja uz vienoto tālruni 112.
Kad LTV žurnāliste 9.septembrī šo iedzīvotāju sazvanīja, viņš apstiprināja, ka ziņojis par to, taču bija nerunīgs. “Es dzirdēju, tikai virzienu parādīju tur, es pat neesmu bijis tur. Tā kā tur tas… stāsti jau visādi ir. Tā kā nezinu, tur ir jāprasa armijniekiem, lai viņi paši jums tur arī stāsta. Jo es tur neesmu bijis. Tai reģionā, kur mēs bijām, tur tas viss notika. (..) Es uzzvanīju, bet es tur neesmu… pilnīgi tur, tā kā jūs runājat ar viņiem tad. (..) Runājiet ar viņiem, es tur neko nekomentēšu, es pat negribu zināt vispār tādas lietas,” sacīja Gaigalavas pagasta iedzīvotājs Voldemārs.
Pēc Iekšlietu ministrijas sniegtās informācijas LTV raidījumam “Kas notiek Latvijā?” zvana saturs bijis šāds:
“Sākumā izdzirdēja skaņu līdzīgu motociklam, tad skaņa kļuva pavisam skaļa, ieraudzīja aptuveni 50 m augstumā nezināmu objektu bez spārniem, aptuveni 3 m garumā, garenas formas. Kritiena brīdī no abām pusēm bija redzama dūmu strūklaka, tad ātri pazuda. Objekts nokrita kaut kur pļavā netālu no iedzīvotāja minētās adreses.”
Turpat, nepilnu četrdesmit kilometru attālumā (gaisa līnijā), 7. septembra priekšpusdienā Kārsavas novadā militāro mācību “Namejs” ietvaros viesojās augstākā armijas vadība un Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņu par incidentu informēja bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš ap pusdienlaiku, tātad – brīdī, kad drons jau bija nokritis.
Kad NBS komandierim ģenerālleitnantam Leonīdam Kalniņam 9.septembrī preses konferencē vaicāja, kāpēc drons netika iznīcināts [vēl pirms tā nokrišanas], viņš atbildēja:
“Mēs monitorējām situāciju no paša sākuma, principā, kad tika redzēts tas jau kaimiņvalstī, un mēs jau sākām viņam sekot. Otrkārt, lai pieņemtu lēmumu par iznīcināšanu, ir jābūt pilnīgi pārliecinātam, kas tas ir.”
Vairāki savstarpēji nesaistīti avoti “De Facto” apliecināja, ka tieši aprakstītais zvans uz 112 bija pirmā informācija par Latvijā ielidojušo dronu. Tā ceļš iespēju robežās izsekots jau pēc notikušā fakta, pārskatot radaru ierakstus.
Kad raidījums “De Facto” NBS komandierim Leonīdam Kalniņam prasīja, kura ideja bija slēpt faktu, ka armija par nokritušo drona uzzināja no policijas, viņš atbildēja:
“Nē, viss ir … pateica taisnību, un mēs tik tiešām novērojam gaisa telpu un visa tā gaisa telpas monitorēšana, mēs pārzinām gaisa telpu atbilstoši tām spējām, kādas mums ir dotas, un tas arī ir izklāstīts mūsu šai te auditā un ziņojumā Aizsardzības ministrijai.”
Visas incidenta detaļas, minūti pa minūtei – radaru ierakstus, pieņemtos lēmumus, jau veiktos un vēl nepieciešamos uzlabojumus – šonedēļ, mēnesi pēc notikušā, uzklausīja un analizēja Valsts prezidenta vadītā Nacionālā drošības padome.
Ir skaidrs, ka drons nebija apzināti izšauts pret Latvijas valsti. Bet lielākās kļūdas pieļautas, runājot ar sabiedrību, tostarp, sakot, ka dronam nebija naidīgu mērķu.
“Jā, mēs arī tāpēc ļoti skaidri teicām un arī Aizsardzības ministrija savā paziņojumā pēc NDP sēdes, ka jā, šajā sarunā ar sabiedrību ir pieļautas vislielākās kļūdas, un drusku skaidrāk un godīgāk ir jārunā,”
raidījumam sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Uz jautājumu, kurš pieņēma lēmumu, ka jākomunicē tieši šādā veidā, un ka jāizliekas, ka drons būtu pamanīts vēl pirms nokrišanas, aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”) atbild:
“Es tomēr, kā saka, gribētu vēl neiet detaļās, bet tomēr tos uzstādījumus par to, ka, kā es jau minēju, spējas ir ierobežotas.
Spējas ir, bet spējas ir ierobežotas. Skaidrs, ka ir grūti pamanīt, bet tai pašā laikā NBS rīkojas atbilstoši savām procedūrām.
Ja mēs tālāk runājam jau par konkrēto komunikāciju, tad tieši tā, kā es jau minēju, tad sestdienā jau sanāca, teiksim, šī te darba grupa, par to, kā mēs iesaistāmām sabiedrību par to, ko mēs darām ar šo deaktivizāciju un kurā brīdī tad arī mēs plašāk informēsim sabiedrību.”
Žurnālisti: “Bet kurš nolēma, ka jāmelo?”
“Pagaidiet, par ko konkrēti šeit ir runa? Un jūs izsakiet, teiksim, jautājumu ar pietiekoši spēcīgu apgalvojumu,” saērcināti saka ministrs.
Gan pirmajā preses konferencē pēc notikušā, gan tagad armijas pārstāvji neslēpj, ka ar esošajiem radariem dronus izsekot ir grūti.
Turklāt tos pamanot, sistēma parāda punktu, bet, vai tas ir drons, putni vai specifisks mākonis – var pārliecināties tikai to apskatot klātienē.
Tagad, pateicoties arī mainītai kārtībai, lai precizētu radaru detektētos mazos objektus, jau vairākkārt pacelti šeit dežurējošie sabiedroto iznīcinātāji.
Tiesa gan, tie Lielvārdes lidlaukā atradīsies līdz decembrim, kad paredzēta to atgriešanās Šauļu bāzē.
“Uz to mirkli, protams, pierobežā mums bija izaicinājums tieši ar šiem mazajiem mērķiem. Un tur es godīgi arī pateikšu, ka uz šo mirkli daudz kur, es teiktu, gandrīz visās NATO valstīs šis ir viens no lielākajiem izaicinājumiem – tieši mazie mērķi,”
raidījumam “De Facto” saka NBS Gaisa spēku komandieris pulkvedis Viesturs Masulis.
Pēc notikušā, Latvijas pierobežā dronu pamanīšanai izvietoti mobili tuvās gaisa telpas novērošanas radari.
Tie uzmontēti uz pielāgotas auto platformas. Kopā ar radariem uz pierobežu pārvietotas arī vairākas kaujas grupas ar mobilajām pretgaisa aizsardzības raķetēm RBS70, ar ko var notriekt pamanītos dronus.
Tagad ir gan saīsināta lēmumu pieņemšanas ķēde, gan precizētas vai izveidotas no jauna procedūras, piemēram, sadarbībā ar Latvijas Gaisa satiksmi un Civilās aviācijas administrāciju.
Turklāt tās tapušas ļoti ātri, burtiski pāris dienās. Jaunizveidotās ārkārtas procedūras ietvaros, identificējot mērķi, kopīgi izveidotu drošu zonu, kurā nav citu objektu, lai nebūtu riska notriekt ko citu, ne dronu.
Nākamais solis – visaptverošā vingrinājumā kopīgi ar citiem dienestiem pārbaudīt, kā tas darbojas.
“Tad sintētiski izspēlētu šī drona ienākšanu Latvijā, un tad visu līmeņu, sākot ar ministru līdz pat šāvējam, raķešu operatoram izspēlētu tajā vingrinājumā, pārbaudītu, vai šis algoritms mums strādā, kur kādi papildinājumi, uzlabojumi vēl nepieciešami,”
stāsta Gaisa spēku komandieris.
Situācijai būtu būtiski jāuzlabojas, kad Latvijai piegādās jau pasūtītās raķešu sistēmas kopā ar augstas izšķirtspējas radariem un komandvadības elementiem. Tas varētu būt 26. gadā.
Vēl jāgaida, kad iekārtas saražos, jo pieprasījums pēc bruņojuma ir ļoti augsts. Baltijas valstis, ņemot vērā, ka tās atrodas NATO Austrumu flangā, mēģina uzsvērt nepieciešamību paātrināt tām piegādi.
“Es jau teicu, ka tas ir bijis zināms stresa tests visiem. Respektīvi, protams, ka mēs lietas varējām arī izvērtēt un pilnveidojām tagad šīs te lietas gan attiecībā uz mūsu pašu spējām, gan apziņošanu, gan uz NATO klātbūtni, gan sabiedrības informēšana – tie tiešām ir pamata mērķi, kas ir bijušas uzreiz uzdoti un kas bijušas secināts izvērtēšanā par to, kā mums jāvirzās uz priekšu,” saka Sprūds.
Pabeidzot incidenta un tā reaģēšanas izvērtējumu, papildus par konkrētu amatpersonu atbildību nav paredzēts lemt.
Prezidents norāda, ka “nemaz tik daudz lēmumu pieņemt īsti nevarēja”, kļūdas pēc incidenta ir atzītas un “galvu raušana” nepalīdzēs tikt galā ar iesākto.
“Es teiktu tā – mēs nevaram izslēgt incidentu. Šobrīd ir tiešām daudzas lietas izdarītas. Bet lielākais atskaites mehānisms ir – ja kaut kas tāds atkārtojas, kā šī sistēma noreaģēs.
Lūk tad, ja parādās vēl neizdarības, tad gan mums ir ļoti liels pamats runāt par daudzu cilvēku atbildību.
Šobrīd varbūt esam tai fāzē – nebija labi, tas ir jāatzīst, labojam, saprotam, ka ir hibrīdkarš. Un esam gatavi darbam,” saka Valsts prezidents.
Lielā mērā iesāktais būs jau uz jauna komandiera pleciem. Leonīdam Kalniņam jau otrais pilnvaru termiņš beigsies janvārī.
Saskaņā ar procedūru, aizsardzības ministrs Andris Sprūds Valsts prezidentam ieteicis četrus potenciālos kandidātus, finālā palikuši divi. Prezidents vārdus nenosauc, bet saka – kandidāti izcili, izvēle nebūs viegla.
“De Facto” zināms, ka tie ir Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns un Apvienotā štāba priekšnieks Georgs Kerlins.
Saeimas komisiju vadītāji, kuri ir arī Nacionālās Drošības padomes locekļi, atzinīgi vērtē abus šos kandidātus.
“Šie abi cilvēki varētu veiksmīgi vadīt. Un viņi ir nedaudz jaunāka paaudze, nosacīti, ap gadiem 50, bet viņiem jau ir šī pieredze, izglītība, ne tikai šeit, arī Rietumu izglītība, vienkārši lieliski virsnieki,”
tā saka Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (JV).
“Ja mēs runājam konkrēti par šiem diviem cilvēkiem, ģenerāļiem, tad tā būs ļoti grūta izvēle… Abi ir labi, un vienam ir varbūt vienas, no mana skatupunkta, kādas priekšrocības, otram ir citas varbūt priekšrocības.
Bet visādā ziņā vienalga, kāda izvēle tiks izdarīta, es to atbalstīšu,” saka Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis (AS).
Prezidents NBS komandiera amata kandidātu, par kuru būs jābalso Saeimai, sola nosaukt pēc valsts svētkiem, tas ir – novembra otrajā pusē.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Va vellos, nezināju, ka šeit ir armija. Formās ieģērbtus mērkaķus, protams, šad un tad var manĪt, tas fakts. Nopirkt nakts redzamības iekārtas PRIVĀTĀM VAJADZĪBĀM arī var. Bija tak pat tāda kā izmeklēšana, ha, ha. Ielido te droni visādi, tas sīkums. Laikam jau zināja, ka ukraiņu, vai ne? Un ko tad, ja būs upuri?
Kad sāksies C stunda, tad šie mērgļi nevis aizsargās mūs, bet turēs un nekur nelaidīs, lai lielie zagļi deputāti var evakuēties. Sačakarējuši visu valsti līdz sapuveklim.
Tikai mieru, visi palieciet savaas vietaas :) Kad izdzirdi shos vaardus kaap laivaa un mauc uz gotlandi. Ko veel var gribeet, sabalso JV un kaut kaadus krievu progresiivos eermus. Ekonomikas ministrs Valainis ir baarmenis kursh atskaitaas noziedzniekam Lembergam, Aizsardziibas ministrs kreisi sarkanais komjaunietis un sliipeets glumeklis ar atbilstoshu sejas izteiksmi, chief generaalis ir onkulis no psrs laikiem kursh zveereejis uzticiibu sarkanajai armijai, ja nav nodeveejs tad modernu pieeju no taada var negaidiit, vinja kompetence apstaajas pie 180k euro veerta konkursa un piemineklja-butaforijas ar nopliisushu vecu brunmashiinu uztumtu pauguraa netaalu no baazes. Turpini balsot par shiem pashiem vai turpini neiet balsot,… lasīt vēl »
Kaut kā tiek pieklusēts fakts, ka Edgars arī visiem samuldēja – viņs jau ir virsvadonis! Tagad nabaga ´bārdaino” publiski nopērs, lai “lepnais” būtu savā vietā…
Un par ko tad ieteiksi balsot? Kura no partijām tad būtu tā patiesi progresīvā un Latvijas labā nesavtīgā?
Kimi, to izlem pats/pati par ko balsot. Latvijas Nokia buutu ja latvietis parastais pats speetu izveerteet kandidaatus, iedarbinaat smadzenju rievas un atmineetos kuri vinju ir draazushi pedeejos 4 gadus tad izmantot 7. klasee apguuto izsleegshanas metodi ja savaadaak nevar. Viena puse elektoraata uzticas priekshveleshanu reklaamaam kuras satura zinjaa liidzinaas veljas pulvera reklaamai, otra puse meera peec izskata – Valainis gan taads godiigs izsakataas, nekas ka Lemberga padotais un nekaada vaina baarmenim buut par ministru.
Jābūt pinīgam tukšgalvim, lai aiz kauna neielīstu zemē. Vienīgais, kas var glābt šos figurantus, ir atrunāšanās, ka nemāk lasīt. Uzsveru, ja še publicētos tekstus pārlasa, tad skaidri redzmas, ka ministeris ir garīgi atpalicis, jo neprot sakarīgi atbildēt pat pēc krietna laika. Žurnālisti jau neuzdeva jautājumus par melošanu uz karstām pēdām.
Tak Pionieru pils “kungs”, pateica, ka tas ir miermīlīgs drons un visiem iet gulēt – tā tas “frukts”rakstīja…
Ap to dronu ir tik daudz feiku un slepenības ka visticamāk un arī visloģiskāk ka tas būs bijis Ukraiņu drons. Tajā karā abas karojošās puses jau tajā pašā dienā parāda notriekto un nokritušo pretinieka dronu atlūzas. Kāpēc Latvijā nokritušā drona atlūzas slēpj? Ja tas tiešām būtu Krievijas drons, tad taču nebūtu ko slēpt? Vēl stāstīja versijas, ka drons kamikadze atgriežās no misijas, tāpēc esot lidojis prom no Ukrainas. Drons-kamikadze lido tikai vienā virzienā. Tāds virziens uz ziemeļiem atbilst bāzēm Pleskavā un Murmanskā. Un nav pirmā reize kad Ukraiņu lidojošos ieročus iemaldījušos citās valstīs uzdod par krievu ieročiem. Piemēram raķete kura… lasīt vēl »
kāda nozīme – krievu, ukraiņu vai husītu?! runa jau nav par to
Vispār jā, Tev tiešām taisnība, tam nav nekādas nozīmes. Es arī kādu laiku domāju, komentāru rakstīt vai nē, jēgas tāpat nav, bet beigās uzrakstīju, jo visur kur tikai parādās informācija par to dronu, tā gandrīz katrā teikumā pierakstīts kā drons tas bijis. Tātad kādam kaut kur tas ir ļoti svarīgi.
Gģe i začem vi raģiļis?
būtu tiešām smieklīgs ministra “satraukums” par paša melošanu, bet, diemžēl situācija smieklīga nav nemaz. Kur nu vēl visa tukšā pļāpāšana par “algoritmiem”, “spējām”, par NATO lidaparātu pacelšanu gaisā i nerunājot…. “Turklāt tos pamanot, sistēma parāda punktu, bet, vai tas ir drons, putni vai specifisks mākonis – var pārliecināties tikai to apskatot klātienē.” – onkulīt, zaldātiņam binoklīti nopērc, lai to “punktiņu” radarā var apskatīties! Neko vairāk nevajag. Pēc tam, kad apskatīts, ar ložmetēju notriec, iepriekš palūrējis, lai kādam lodes galvā nesabirst. Un viss.
Skaidroju. Dronu nenotrieca, jo tā lidojuma trajektorija nebija bīstama. Krietni bīstamāka, turklāt daudz dārgāka, būtu robežsardzes zeme-gaiss raķete, ja viņiem tādas vispār ir. Būtu pie rokas gaisa spēka vieglmotora lidmašīna, tas būtu tehniski īstais aparāts ar ko notriekt šādus dronus. ne dārgie F-16 vai F-32 bet vieglmotora lidmašīnas, kam šādi droni ir kā līdakai raudiņas.
Runa ir par to, kādēļ sprauda batonus ausīs. Paši teica, ka “monitorēja” saskaņā ar ” algoritmiem” ( Ha ha ha) dronam vēl esot Baltkrievijā, bet izrādās, ka neko nav redzējuši. Par faktu informēja pogainie. Lai kaut ko vispar varētu monitorēt, vispirms tas ir laicīgi jāpiefiksē. Un otra pretruna: otrajā reizē paši žēlojās, ka bez maz vai nav iespējams veikt identifikāciju zemu lidojošiem objektiem kā tikai vizuāli. Tad kā viņi varēja monitorēt pirmo dronu, pie tam vēl Baltkrievijas teritorijā?
Šādus batonus var spraust 5-gadniekiem.
Un par to trajektoriju kontroli arī fufelis. Ukrainā gāž zemē visu pie pirmās iespējas. Un pareizi dara, jo nav garantijas, ka to izdosies izdarīt piemērotakā brīdī.
neredzi atšķirību starp Ukrainu un Latviju?
Vispār ir apbrinojama mūsu militārās vadības nespēja sakarīgi melot: katrai muldēšanai jābūt ne vien ticamai, bet arī saskaņā ar iepriekš teikto un saskaņotai personu grupā. Starp citu, mūsu gaisa spēku izpalīga poza ļoti atgādina skolnieku pie tāfeles!