Nekādi okupantu kara vilcieni pa Latvijas teritoriju nebrauks, otrdien žurnālistiem izteicās aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P), komentējot diskusijas par iespējamo sliežu demontāžu austrumu pierobežā.
Sprūds atgādināja, ka robežas stiprināšana paredz dažādas aktivitātes un pasākumus, sākot ar šķēršļu izvietošanu, mīnu un artilērijas sistēmu iegādi, kā arī infrastruktūras sagatavošanu tās iespējamai pārraušanai. Attiecīgi vērtēti tiek ne vien dzelzceļi, bet arī sauszemes ceļi. Pasākumi pretmobilitātes plānā un Baltijas aizsardzības līnijas izveidē tiek veikti sadarbībā ar Valsts robežsardzi.
“Runājot par sliedēm, pirmkārt, šeit es ar pilnu pārliecību varu teikt, ka neviens okupantu kara vilciens pa Latvijas teritoriju nebrauks,” paziņoja Sprūds.
Viņš atgādināja, ka Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) ir uzdots izvērtēt dažādas alternatīvas mobilitātes ierobežošanai. Par iespējamu sliežu demontāžu paralēli ir diskusija valdībā, jo šajā jautājumā jāņem vērā arī citi faktori. “No drošības un aizsardzības nozares perspektīvas izvērtējam visus šos jautājumus ļoti pamatīgi. Līdz gada beigām izvērtējums tiks veikts un nākamā gada sākumā nāksim klajā ar konkrētiem secinājumiem,” paziņoja ministrs.
Politiķis sprieda, ka šajā jautājumā nepieciešama koordinācija ar sabiedrotajiem – gan tiem, kas izvietoti Latvijā, gan pārējām Baltijas valstīm. “Jo kā redzam citos jautājumos, piemēram, Otavas konvencijas jautājumā, mēs šīs lietas saskaņojam. Arī pēc Baltijas valstu prezidentu tikšanās izskanējis, ka Baltijas valstu kopīgā pozīcija ir nozīmīga,” norādīja Sprūds.
NBS komandieris Kaspars Pudāns žurnālistiem teica, ka, gadu gaitā veidojot valsts aizsardzības operatīvo plānu, NBS mērķis ir bijis saprast pretinieka nodomus, un šī analīze pastāvīgi tiek atjaunota.
Baltijas aizsardzības līnijas veidošanai ir pārdalīti papildus resursi un tie palīdz īstenot mērķtiecīgākus pasākumus, lai potenciālo pretinieku apturētu un jauktu viņa plānus. Tāpēc tiek meklēti dažādi risinājumi, kā ierobežot iespējamo iebrucēju rīcības un kustību brīvību. Dzelzceļš ir tikai viens no šādiem koridoriem, uz kuriem NBS skatoties.
“Mēs skatāmies uz dažādiem risinājumiem. Vienlaicīgi nepieciešama koordinācija ar kaimiņvalstīm par viņu izvēlēm un risinājumiem,” Sprūda teikto atkārtoja arī Pudāns.
Sprūds papildināja, ka patlaban turpinās darbs par dronu sienas veidošanu uz austrumu robežas. Tas notiekot divos līmeņos – nacionālajā un Eiropas Savienības (ES) līmenī.
Nacionālajā līmenī iegādāti un tiks vēl pirkti dažāda veida droni un visā valsts austrumu robežā ieviestas akustiskās detekcijas sistēmas. Nesen Gaisa spēki saņēmuši “Giraffe” 1X gaisa telpas novērošanas radarus.
Savukārt Latvijas industrijā tiekot attīstīti elektroniskās karadarbības līdzekļi, vadāmās raķetes un mobilās platformas. Pēc testiem notiek pārtvērējdronu iegādes no Latvijas uzņēmumiem, un pirmie šādi lidaparāti tiks piegādāti gada beigās. Tāpat tiks iegādāti Ukrainā pārbaudīti droni, lai testa režīmā varētu salīdzināt un izvērtēt, kuri no droniem ir visefektīvākie.
Attiecībā uz ES līmeni svarīgs komponents ir finansējums. Patlaban Latvija kopā ar Nīderlandi un Horvātiju uzņēmusies attīstīt dronu spējas, kas ietver sevī arī pārtvērējdronus. Latvija uzsver, ka Latvijas ārējā robeža ir gan ES, gan NATO ārējā robeža, tāpēc nepieciešama kopīga pozīcija un finansējums. Par finansējuma piešķiršanu Latvija turpinot cīnīties un arī lielā mērā uzstādījums patlaban no ES puses ir tāds, ka dronu siena ir un būs viena no prioritātēm.
Šādu dronu sienu nav vienkārši izveidot un tas ir kopumā sarežģīts uzdevums, nobeigumā uzsvēra ministrs.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Ukraiņus savulaik amerikāņi brīdināja, militārie eksperti arī. Valdība – nemuldiet tirgosimies, netraucējiet biznesam! Mums – militaristi un amerināņi saka – vajag!. Valdība – demonstrē slīkšanu nebeidzamu apspriešanu purvā un pārdomu puņķos.
Visas okupācijas paliekas jānojauc.
Lai noķertu peles, jālieto slazdi, nevis tie jaizmet. Sliedes ir ideāls slazds. Tās var piešaut, mīnēt un tamlīdzīgi. Jā, tās ātri atjaunojamas, tiesa. Tomēr, ja sastāvs ar uzkrautiem tankiem ievelsies kaut kādā purvā, tas aizņems krietnu laiciņu. Tikmēr tas būs jauks, statisks mērķis.
Tas piešaujkamais ir tik mazs gabals, ka tur kādam jāsēž ar pirkstu uz palaidēja bez apstājas un tad tas ir maz ticami. Bet ministstrijai vajadzētu reiz sākt ko reālu darīt armijas attīstībai. Ir pagājuši 3 kara gadi, bet armijā nav attīstīts nekas. Kur vienības ar droniem, kur elektroniskā karadarbības spēja. Nu nav pilnīgi nekā. Visi tik sēž un fantazē par kaut kādām sliedēm, itkā Ukrainas pieredze rādītu ka lielākais drauds ir bruņuvilciena iebrukums.
Tas saucas – atsaldēšu ausis, lai mammai ieriebtu!