Vācija, Nīderlande un Polija attīstīs militāro kravu loģistikas koridoru

Foto: Aizsardzības ministrija

Vācija, Nīderlande un Polija plāno attīstīt militāro kravu loģistikas koridoru, kas atvieglotu karaspēka un kaujas tehnikas pārvietošanu starp Eiropas Ziemeļjūras ostām un NATO austrumu flanga valstīm laikā, ziņo ASV aizsardzības medijs “Defense News”.

Nīderlandes aizsardzības ministrija 30. janvārī parakstīja nodomu protokolu, kas ļautu attīstīt šādu transportēšanas koridoru, novēršot fiziskos, transporta, infrastruktūras un birokrātiskos šķēršļus.

Šādi soļi sekmētu ātrāku munīcijas un citu bīstamo kravu pārrobežu pārvadāšanu alianses iekšienē. Jaunā pieeja ļautu militārajiem dzelzceļa sastāviem piešķirt prioritāti iepretim civilajiem pārvadājumiem.

“Defense News” norāda, ka agresorvalsts Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā NATO Eiropas sabiedroto darba kārtībā atgriezis militārās mobilitātes jautājumus. Tagad Vācijas, Nīderlandes un Polijas valdības pētīs – kā atvieglot militāros pārvadājumus, ieviešot standartizētus nosacījumus.

Valstis plāno noteikt militārajiem kravas vilcienu reisiem prioritāti pār civilajiem to kustības grafiku organizēšanā, samazināt birokrātiskās procedūras militāro kravu pavaddokumentu apritē, atvieglot robežšķērsošanas procedūras, kā arī izveidot personāla atpūtas un tehnikas degvielas uzpildes vietas kravu pārvadāšanas maršrutā.

Valstis vienojušās, ka Nīderlande koordinēs Eiropas Savienības Pastāvīgās strukturētās sadarbības jeb PESCO militārās mobilitātes projektu.

NATO Aizsardzības politikas un spēju direktorāta vadītāja Sāra Tarija norādīja, ka Eiropas valstis tagad saskaras ar sekām pēc gadu desmitiem ilgušajiem nepietiekamajiem ieguldījumiem aizsardzībā .Vienošanās starp Vāciju, Poliju un Nīderlandi ir solis pareizajā virzienā samilzušo drošības problēmu risināšanā.

Trīs lielākās Eiropas ostas ir Roterdama Nīderlandē, Antverpene Beļģijā un Hamburga Vācijā, kuras ar iekšzemes galamērķiem NATO Austrumu flangā savieno ūdensceļi, autoceļi un sliežu ceļi.

NATO pagājušajā nedēļā paziņoja par plāniem Eiropā, jo īpaši Austrumu flanga valstīs rīkot militārās mācības “Steadfast Defender”, kas ir lielākais šāda veida vingrinājums kopš Aukstā kara noslēguma. Plānots, ka mācībās piedalīsies aptuveni 90 000 karavīru no visām NATO dalībvalstīm un kandidātvalsts Zviedrijas. Mācību mērķis ir pārbaudīt NATO aizsardzības plānu efektivitāti cīņā pret spēcīgu pretinieku. Vingrinājuma laikā karavīri izmantos Nīderlandes ostas un Vācijas autoceļu un dzelzceļu infrastruktūru.

Arī ES janvārī paziņoja, ka tā finansēs 38 papildu projektus 807 miljonu eiro vērtībā, lai atvieglotu karaspēka un aprīkojuma transportēšanu.

Avots: sargs.lv

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

1 Comment
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
Jeblonskis
Jeblonskis
10 mēnešus atpakaļ

“NATO Aizsardzības politikas un spēju direktorāta vadītāja Sāra”
Aha… 1 tante teica, un 800 miljoni aiziet kaukādā papīru stiprināšanā.

“kā arī izveidot personāla atpūtas un tehnikas degvielas uzpildes vietas”
ARAL? Cirkle-Cē? u.t.t. ?