Ukrainas prezidents Petro Porošenko pirmdien parakstījis rīkojumu par karastāvokļa noteikšanu valstī.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sēdē, kas naktī uz pirmdienu tika sarīkota saistībā ar spriedzes saasināšanos Kerčas šauruma reģionā, pieņemts vienbalsīgs lēmums ieteikt prezidentam uz 60 dienām ieviest valstī karastāvokli.
Karastāvoklis ir spēkā no pirmdienas līdz nākamā gada 25.janvārim.
Vēlāk pirmdien paredzēta parlamenta sēde Porošenko rīkojuma apstiprināšanai.
“Karastāvoklis nenozīmē kara pieteikšanu. Ukraina ne ar vienu negatavojas karot,” sacīja Porošenko.
Viņš uzsvēra, ka “karastāvoklis tiek ieviests vienīgi aizsardzības nolūkos, lai aizstāvētu Ukrainas zemi, mūsu teritoriālo integritāti, valsts suverenitāti un neatkarību.”
Karastāvoklis ir nepieciešams, lai pastiprinātu Ukrainas aizsardzību laikā, kad pieaug Krievijas agresivitāte un tā veikusi pēc starptautiskajām tiesībām neslēptas agresivitātes aktu, paskaidroja Ukrainas prezidents.
Viņš sacīja, ka karastāvokļa ieviešana nenozīmē Ukrainas atteikšanos no okupēto teritoriju atbrīvošanas politiski diplomātiskā ceļā.
“Mēs domājam turpināt ievērot visas savstarpējās saistības, tostarp Minskas vienošanās,” piebilda Porošenko.
Ukrainas prezidents arī izteicās, ka pēc Krievijas Melnās jūras flotes un robežapsardzes dienesta darbībām pret Ukrainas Jūras spēku kuģiem, kas kvalificējamas kā agresija, “nevar izslēgt citu, tai skaitā sauszemes operāciju iespējamību pret Ukrainas suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un neatkarību”.
Svētdien Ukraina apsūdzēja Krieviju, ka tās robežapsardzes kuģis taranējis Ukrainas Jūras spēku velkoni, kurš līdz ar diviem bruņu kuteriem no Odesas ostas Melnajā jūrā bijis ceļā uz Mariupoles ostu Azovas jūrā cauri Kerčas šaurumam, kas atdala Krieviju no tās anektētās Krimas pussalas. Krievijas robežsardzes kuģis arī atklājis uguni, ievainojot vairākus Ukrainas jūrniekus, un Krievijas specvienība sagrābusi Ukrainas kuģus, paziņojušās Ukrainas varasiestādes.
Krievijas Federālais Drošības dienests (FDD) svētdienas vakarā apstiprinājis, ka Krievijas robežsargi aizturējuši trīs Ukrainas Jūras spēku kuģus un laiduši darbā ieročus.
Maskava apsūdz Ukrainu, ka tās kuģi iebraukuši Krievijas teritoriālajos ūdeņos. Kijeva to noliedz, uzsverot, ka par savu kuģu braucienu iepriekš paziņojusi saskaņā ar starptautiskajiem kuģošanas drošības noteikumiem, tomēr Krievijas robežapsardzes kuģi veikuši klaji agresīvas darbības pret Ukrainas Jūras spēku kuģiem.
Kijeva un Rietumvalstis jau iepriekš apsūdzējušas Maskavu, ka tā tīši kavē kuģu kustību uz Mariupoles ostu, kas ir vitāli svarīga Ukrainas dienvidaustrumu reģiona smagajai rūpniecībai un atrodas līdzās promaskavisko kaujinieku kontrolētajām teritorijām.
Eiropas Savienība (ES) jau septembrī aicināja Krieviju nodrošināt Eiropas kuģiem netraucētu piekļuvi Ukrainas ostām Azovas jūrā.
NATO seko līdzi notiekošajam un pieprasa Krievijai nekavējošu konflikta pārtraukšanu. Skaidri nosodījumu ir izteikušas visas trīs Baltijas valstis, tostarp arī Latvija. Tikmēr Zviedrija norāda, ka šis ir pirmais signāls par jauna kara iespējamību Krievijas un Ukrainas starpā.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!