Ukraina un Krievija pašlaik aktīvi strādā pie optisko šķiedru uzbrukuma dronu izstrādes. Un Eiropai šobrīd ir ļoti svarīgi to saprast, uzsver Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centra vadītājs Andrijs Kovaļenko.
Kovaļenko publicētajā ierakstā Telegram teikts, ka Ķīna palīdzēs Krievijai attīstīt šo jomu. Un drīz dronu darbības rādiuss, izmantojot optisko šķiedru, būs 30–50 kilometri, un pēc gada, iespējams, pat vairāk.
“NATO armijām nav pretdarbības tehnoloģiju, vispār. Daži no augsto tehnoloģiju ieročiem, kas bija priekšrocība no 80. gadiem līdz 2022. gadam, vairs nesniedz tādu priekšrocību kaujas laukā pret cilvēku un dronu masu,” uzsvēra Dezinformācijas apkarošanas centra vadītājs.
Pēc viņa domām, Rietumi nav izdarījuši secinājumus pēc tam, kad Irāna sankciju ietvaros varēja attīstīt uzbrukuma bezpilota lidaparātu jomu. Vēl vairāk – Krievijas karš pret Ukrainu deva Teherānai jaunu attīstības impulsu.
“Šeit mums vai nu jākustas, vai arī jāturpina sēdēt un domāt, ka visu atrisinās “Leopard” tanki un ierobežots skaits spārnoto raķešu,” rezumē Kovaļenko.
Optisko šķiedru droni karā Ukrainā
Krievijas karā pret Ukrainu arvien nozīmīgāku lomu ieņem optiskās šķiedras droni, īpaši saistībā ar elektroniskās karadarbības sistēmu aktīvu izmantošanu, kas bloķē radiosakaru signālus vai GPS. Šie droni tiek vadīti un pārraida video nevis pa radio kanālu, bet caur superplānu optisko šķiedru kabeli, kas velkas aiz drona no spoles.
Aprīļa sākumā aizsardzības klasteris “Brave1” veica pirmos Ukrainas FPV dronu testus, izmantojot optisko šķiedru, kuru darbības rādiuss pārsniedz 20 kilometrus. Tad 15 Ukrainas izstrādātāji testēja savus dronus.
Ukraina cenšas nepieļaut optisko šķiedru dronu ražošanu Krievijā. Maijā uzbrukumam tika pakļauta optisko šķiedru sistēmu rūpnīca Saranskā. Krievijas rūpnīca tika nopietni bojāta, un pat tika apsvērts jautājums par tās pilnīgu slēgšanu.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!