Tuvojoties vasarai, nelegālās imigrācijas riski uz robežas ar Baltkrieviju, visticamāk, pieaugs, atzinis Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.
Pārkāpēju skaits ikdienā ir visnotaļ augsts, turklāt uz Polijas-Baltkrievijas robežas intensitāte esot vēl augstāka, kur dienā vidēji tiek konstatēti ap 80 nelegālie imigranti. “Latvija ir pa vidu, jo Lietuvā ir mierīgāk. Mums situācija patlaban saglabājas saspringta,” piebildis Pujāts.
Pujāts uzskatot, ka vasarai tuvojoties riski, visticamāk, pieaugs, jo siltākos laikapstākļos brīvā dabā var ilgstošāk uzturēties un robeža kļūst vieglāk izejama. “Tagad arī pali daudzviet traucē nelegāli šķērsot robežu. Kļūst sausāks, un daudzās vietās ir vieglāk pārvietoties,” norādīja Pujāts.
Atsevišķos gadījumos robežsardze humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošanu nav liegusi mazgadīgiem bērniem, cilvēkiem ar veselības problēmām, grūtniecēm.
Valsts robežsardze arī novērojusi, ka Baltkrievijas dienestu pārstāvji bojā Latvijas robežas infrastruktūru. “Bojā arī pastāvīgo žogu. Griež un lauž. Baltkrievijas dienesti turpina nodrošināt [nelegālo imigrantu nokļūšanu Latvijā] un bojā Latvijas infrastruktūru, lai iestumtu nelegāļus Latvijā,” uzsvēra Pujāts.
Vaicāts, kā Latvijas robežsardze reaģējot uz šādām darbībām, Pujāts atbild, ka Latvijas robežsardze nepārkāpj Baltkrievijas robežu un nebojā šīs valsts robežas infrastruktūru. “Ja mums izdosies viņus notvert Latvijā pie rokas, mēs viņus noteikti aizturēsim,” uzsvēra Pujāts.
Latvijā no Krievijas dienā legāli ierodas līdz 200 ieceļotājiem, kas ir apmēram piecreiz mazāk nekā Lietuvā vai Igaunijā. Šo ieceļotāju vidū ir cilvēki ar uzturēšanās atļaujām vai ilgtermiņa vīzām. Tomēr ir arī gadījumi, kad drošības apsvērumu dēļ personas Latvijā netiek ielaistas.
Saistībā ar nelegālās imigrācijas spiedienu ārkārtējā situācija Ludzas un Krāslavas novados un Daugavpilī tika izsludināta 2021.gadā 10.augustā, un kopš tā laika vairākkārt tikusi pagarināta. Patlaban tā noteikta līdz 10.maijam.
Šogad no nelikumīgas Latvijas-Baltkrievijas robežas šķērsošanas atturēti 1842 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēl uzņemti 137 cilvēki.
Pērn kopumā novērsti 5286 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, savukārt 217 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana nav liegta.
Avots: sargs.lv
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Labi. Un ja kāds iedomāsies stiprināt robežu , pret viņu tiks safabricēts kriminālprocess. Kācpret Martukānu un Pujātu.
Maladec
Jāsūta Mūrnieks sargāt robežu. Tak kāds labums.
Kāds lai man vēl pasaka ka LV ir mazāka korupcija kā Krievijā. Žogu nevar uzbūvēt jau cik gadus. Dzelzceļu (Railbalctic) jau gandrīz 20 gadus būvē, vēl neviens metrs sliežu nav uzbūvēts. Ja kas dzelzceļš ir vislētākais no visiem ceļiem. Salīdzinājumam Transsibīrijas dzelzceļu ja nekļūdos ~10 gadu laikā uzbūvēja 19. gs beigās ar tā laika tehniskajām iespējām. Krimas tiltu, 19km garu, 50m virs jūras līmeņa (pāļi sadzīti jūras dibenā), 4 joslas + dzelceļš, no projektēšanas sākšanas līdz būvniecības beigām ~4 gadi. Es kādreiz rēķināju, ņemot vērā valūtas kursu un inflāciju, arī valūtas maiņas kursu jo bija lati, tagad eiro – Dienvidu… lasīt vēl »
Robežas nosargāšana, kopā ar skolu latviskošanu ir mūsu lielākā prioritāte. Tie ir eksistenciāli jautājumi.
Ir jau lēmums pieņemts. Latkrievijai būs jāpievienojas manai tēvzemei Baltkrievijai. Mēs ar umbliju tagad strādājam pie jaunās Vitebskas guberņas karoga izstrādāšanas.