Pirms dažām nedēļām tika nopludināts Vācijas Aizsardzības ministrijas dokuments, kurā izklāstīts mācību scenārijs pilna mēroga Krievijas uzbrukuma sākumam Baltijas valstīm un Polijai, un līdz ar to arī NATO. Viens no Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) pētniekiem spēris soli tālāk un iztēlojies, kā Krievijai izdotos iekarot Baltijas valstis.
Hipotētiskais scenārijs aprakstīts nedaudz ar humoru, bet kopumā tam ir drūma noskaņa. Ja tas tiktu realizēts, zaudētājos būtu visas NATO dalībvalstis, bet trīs Baltijas valstis zaudētu savu identitāti pilnībā (Code Red: How Russia Conquers the Baltics – CEPA).
Vācijas mācību scenārijs sākas ar to, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīms februārī mobilizē ap 200 tūkstošiem jaunu iesaucamo,
vēsta TV3.
Šī soļa mērķis būtu palielināt spiedienu uz Ukrainu, bet tikmēr Krievijas armija uzsāktu arī klusu nostiprināšanos uz Polijas un Lietuvas robežas netālu no Suvalku koridora.
Vācu laikraksts norāda, ka tas izraisītu NATO spēku savilkšanu, kam, savukārt, sekos Krievijas uzbrukums 2024. gada beigās – līdz ar Donalda Trampa atgriešanos Baltajā namā pēc ASV prezidenta vēlēšanām novembrī.
Tā, kā jau minēts, ir Vācijas Aizsardzības ministrijas mācību scenārija versija par to, kā Krievija sāktu savu uzbrukumu Baltijas valstīm. Viens no interneta žurnāla “Europe’s Edge” autoriem, CEPA Transatlantiskās aizsardzības un drošības programmas vecākais līdzstrādnieks un Džordža Vašingtona universitātes mācībspēks Jans Kalbegrs sevi ielicis Kremļa vadītāja kurpēs un iztēlojies tālāko Krievijas uzsāktā iebrukuma gaitu, proti, kā lielvalstij izdosies iekarot Latviju, Lietuvu un Igauniju.
Lai šoreiz Krievijai izdotos sasniegt savu mērķi, okupantu ģenerāļiem nekavējoties jāsāk kara plānošana. Un plānam jādod arī spēcīgs nosaukums. Iedvesmojoties no padomju varas vīzijas par septiņu dienu kodolkaru starp NATO un Varšavas pakta spēkiem, kur militārais mācību scenārijs tika nodēvēts par “Septiņas dienas līdz Reinas upei”, Kalbergs šo hipotētisko Baltijas valstu okupācijas ieceri piedāvā saukt par “Sarkanais plāns – trīs dienas līdz Paldiskiem”.
Okupācijas plānu pētnieks sadala piecās vispārīgās daļās.
Polija būs palīgā pēc trim dienām, pārējie – ne ātrāk kā pēc desmit
Lielākā daļa Rietumeiropas bruņoto spēku ir smagā nesagatavotības stāvoklī, un to spējas ir ierobežotas, norāda pētnieks. Pat šķietami varenā Vācija, Francija un Lielbritānija runā skaļi par savām militārajām spējām, bet realitātē tās nav mainījušās vismaz desmit gadus.
Krievijai sākot savu uzbrukumu, pirmais nozīmīgais NATO formējums, kas ierastos pie Lietuvas robežas, būtu Polija – tas notiktu pēc aptuveni 72 stundām. Savukārt apjomīgāki sabiedroto spēki no Vācijas un citām Eiropas valstīm nerīkosies ātrāk kā pēc 10 līdz 15 dienām.
Kalbergs šeit akcentē, ka mazajiem Baltijas spēkiem tas būs trieciens, jo Lietuvas, Latvijas un Igaunijas armijas, kur kopskaitā varētu būt līdz 7000 karavīru, paļaujas uz ātru NATO sabiedroto palīdzību.
“Rietumeiropas NATO dalībvalstis noliedz savu gatavību un dzīvo iedomātā pasaulē,” raksta pētnieks. Šo hipotēzi viņš papildina ar kādu piemēru, proti, Zviedrijas salu Gotlandi, no kuras var piekļūt lielākai daļai Baltijas jūras, joprojām sargā tikai viena mehanizētā brigāde ar dažiem simtiem darbinieku un dažiem apsardzes spēkiem. Attiecīgi plaisa starp iedomāto un faktisko gatavību Krievijai paredz lielisku izdevību sasniegt savus mērķus.
Kodolieroču izmantošana radīs haosu finanšu tirgos
Krievija sava plāna realizēšanā iesaistīs kodolieročus. Kalbergs norāda, ka teju 80 gadus uz kodolieročiem esam raudzījušies kā uz “teātra instrumentu”, lai demonstrētu stratēģisku ienaidnieku atturēšanu. Proti, valstis ar tiem “mērās”, bet realitātē neizmanto.
Jā, kodolieroču izmantošana nav tīkama un nevienam nenāks par labu, bet krievu okupanti par to neuztraucas. Viņiem svarīgāks ir vēlamais efekts, līdz ar to Krievija beidzot varētu ķerties klāt to reālai pielietošanai.
Tiesa, Kremlis visdrīzāk neliktu lietā smagos kodolieročus, taču pietiktu arī ar mazāku kodolieroču izmantošanu, lai Rietumus novestu pie strauja ekonomiskā krituma. Tas notiku pavisam dabiski, jo šādu ieroču izmantošana radītu šoka vilni, plašu sabiedrības paniku, satricinātu politisko un militāro vadību un sistēmas. Visbeidzot tas izraisītu pilnīgu haosu finanšu tirgos.
To apliecina kaut 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi ASV, kas rezultējās ne tikai ar tūkstošu cilvēku nāvi, bet arī Valstu tirgu haosu. Tie bija slēgti piecas dienas un nedēļas laikā zaudēja 1,4 triljonus ASV dolāru. Kodolieroču pielietošanas gadījumā situācija finanšu tirgos varētu būt līdzīga, tikai šoreiz daudz plašākā mērogā.
Somija nerīkosies, baidoties no kodolreakcijas riska
Kalbergs kā Krievijas kara plānotājs šajā brīdī būtu novērojis, ka NATO spēki Baltijas valstīs ir pasīvi. Tiem trūkst pietiekamas artilērijas, loģistikas un medicīnas atbalsta un ir maz smago ieroču, lai gūtu pārsvaru pār okupantiem.
Tas ļautu Krievijai šos spēkus apiet 72 stundu laikā, pēc kā Rietumu sabiedrotie neveiks nopietnas iejaukšanās. Tā vietā NATO vienības mēģinās turēt tās teritorijas, kuras vēl okupanti nav sagrābuši.
Pētnieks min, ka Somijai nebūs laika ne mobilizēt, ne arī virzīt savas vienības pretim Krievijai un tā nemaz negrasīsies šķērsot lielvalsts robežu, jo apzināsies iespējamo kodolreakcijas risku. Līdz ar to Krievijai nebūs vajadzība paplašināt savas militārās vienības šajā reģionā.
Krievu okupanti nāks ar “pārsteiguma” momentu
Kalbergs piedāvā kādu “pārsteiguma” momentu no Krievijas puses. Proti, daudziem ekspertiem labpatīk teikt, ka okupanti cietuši neveiksmi karā pret Ukrainu, nespējot valsti ieņemt divās dienās. Tā ir taisnība, taču no kļūdām mācās.
Tādēļ, iekarojot Baltijas valstis, Krievija nedēļām ilgi nesavilks savus spēkus pie valstu robežām, kā tas bija Ukrainas gadījumā, bet gan uzreiz sāks ar ofensīvu frontes līnijās. NATO, visticamāk, iepriekš būs pamanījusi krievu militāro vienību pastiprināšanos, bet nebūs gaidījusi tūlītēju rīcību. Un, lai plāns netiktu izjaukts, Kremlis par ofensīvu neinformēs lielu daļu savas valdības vai ārvalstu partneru, tostarp arī ne Ķīnu.
Ofensīvas realizēšanā liela loma būs arī Rietumu sociālajiem medijiem, kuros, līdzīgi kā tas notika ar karu Ukrainā, uzplauks dezinformācija un propaganda. Tūkstošiem viltus profilu sociālajos medijos “bļaus”, ka problēma joprojām ir NATO agresija. Rietumu pilsētās notiks miera demonstrācijas, un kāds, iespējams, rosinās augsta līmeņa miera sarunas – tās Kremlim patīk, jo novērš uzmanību no galvenā.
Kā koncentrētā veidā izskatīsies Baltijas valstu ieņemšana?
Pirmajā dienā karš sākas ar intensīviem raķešu uzlidojumiem augstvērtīgiem mērķiem. Bruņu, uzbrukuma helikopteru un raķešu artilērijas ešelons virzās cauri Ziemeļigaunijai-Narvai un Tallinai uz Paldiskiem. Vienlaikus Tallinas ostā iebrūk bataljona izmēra okupanti jūras kājnieki.
Dienvidos otrs ešelons virzās uz ziemeļrietumiem no Baltkrievijas uz Karaļauču apgabalu caur Lietuvu, bet pēc tam nekavējoties pagriežas uz dienvidiem, lai stātos pretim NATO spēkiem, kas nāk no Polijas. Aizmugures ešelona spēki turpmākajās dienās nokauj Lietuvas aizsardzības un pretestības spēkus.
Latvija tiek ignorēta. Tās armijai trūkst līdzekļu, lai uzbruktu, un tās vadības groži tiek efektīvi aizvākti.
Šajā brīdī okupācijā tiek iesaistīti kodolieroči. Maza, bet augstas iedarbības ierīce tiek uzspridzināta virs starptautiskajiem ūdeņiem, gaisā palaižot spēcīgu elektromagnētisko impulsu, lai no ierindas izsitu sakarus un datorsistēmas Gotlandē, tostarp Visbijā. Pēc tam bataljona lieluma gaisa desanta vienības ieņem salas lidlauku.
Otrajā kara dienā Krievija nostiprinās sasniegtos mērķus un pastiprinās pirmā ešelona spēkus.
Kad trešajā kara dienā frontē beidzot ierodas Polijas armija, Kremlis paziņos NATO, ka jebkurš alianses mēģinājums “atkārtoti okupēt” Krievijas “jaunos Baltijas apgabalus” izraisīs nākamo kodolreakciju.
Negaidot uz ASV iespējamo kodolreakciju, Krievijas Stratēģiskie raķešu spēki palaidīs vairākas raķetes pret savām pierobežas teritorijām Novaja Zemļa, lielo salu uz ziemeļiem no Murmanskas un nelielām salām Austrumsibīrijas jūrā Tālajos Austrumos. Jā, šāds solis nogalinās daļu krievu, taču Kremlis tādā veidā Rietumiem parādīs, cik tālu ir gatavs iet. Un Putinam absolūti nerūp Krievijas pamatiedzīvotāju labsajūta, tāpēc šie cilvēku upuri ir tā vērti cēlākā mērķa vārdā.
Tikmēr NATO izlūkdienesti ar saviem satelītiem un sensoriem būs konstatējuši Krievijas stratēģisko raķešu zemūdenes, kas iepriekšējās nedēļās jūrā izgājušas neparasti daudz. Šajā brīdī iemesls jau būs skaidrs.
Tālāk Kremlis Rietumiem paskaidros, ka ir saprātīgs partneris un vēlas atjaunot brālīgās attiecības. Jā, viņa spējas okupēt Baltijas valstis ir vēsturisks pazemojums Rietumiem, un ir sāpīgi redzēt, kā beidzas to it kā uz noteikumiem balstītā globālā kārtība. Taču Krievija ir gatava piedāvāt darījumu.
“Mēs ņemam Baltijas valstis, kā arī sauszemes koridoru pāri sadalītās Ukrainas “paliekām”. Arī Moldova būs mūsu,” raksta pētnieks. Galu galā NATO neatrodas pozīcijā, kur vispār var piedāvāt savu variantu. Citu variantu vienkārši nav.
Tajā pašā laikā Krievija atbrīvos Gotlandi, jo ir “saprātīga un tiecas uz brālīgām attiecībām”.
Viss. “Sarkanais plāns – trīs dienās līdz Paldiskiem” ir realizēts.
Avots: TV3 / Code Red: How Russia Conquers the Baltics – CEPA
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Nemocaties , Putins intervijā pateica , ka Krievijai neinteresē ne Polija , ne Latvija !
A ko darīs ar Ukrainu? Pametīs?
Pasakas stāstiet mazbērniem
Suņu murgi
Scenārijs nav slikts, tikai tās ieņemtās teritorijas vajag pēc tam kaut kā administrēt. Tam nepieciešami prāvi resursi, arī militārie. Kā tad noturēs, teiksim, jūras robežu? Tā ellīgi gara, un flote Krievijai nav tā labākā…
Šīs ziņas katru dienu cilvēkiem uzlabo garstāvokli drūmajā ziemā!
Vispār jau ir gan teikuši un katrs kas māk rakstīt, atradīs pat video par to. Bet ko nu tev to stāstīt. Tu redzi tik to ko Solovjevs stāsta.
Esmu meklējis. Par 3 dienām neko nevar atrast. Gribu redzēt kur Putins vai augstākie ģenerāļi vai aizsardzības ministrs kaut ko par 3 dienām saka. Es tādus Solovjevus pat neskatos. Solovjevs Krievijā ir propagandists – apmēram tas pats kas Spriņģe Latvijā. Nē nu var jau būt ka tāds kā Solovjevs kaut ko tādu ir teicis, bet viņa teiktajam nav nekāda spēka. Acīmredzot vienīgi Latvijā Solovjeva teikto uztver nopietni, jo te daudzi arī delfu, tvneta un rebaltikas teikto uztver nopietni.
Šiem scenārijiem var nepievērst uzmanību. Vienīgais kam viņi der ir propagandai. 2022. gada 7.februāris – amerikāņu militārais eksperts Mailijs stāstīja ka Krievijai vajadzēs 3 dienas lai iekarotu Ukrainu. Savukārt krievi ir gatavojušies ilgstošam karam, nevis 3 dienu karam, kā te daudziem patīk stāstīt. No rietumu ekspertiem kājas aug tiem tekstiem par 3 dienu karu Ukrainā. Ne krievu amatpersonas ne Putins nekad neko nav teicis par 3 dienu karu. Šeit rietumos paši izdomāja feiku par 3 dienām un tagad paši dzīvo savā fake burbulī un smejās par to ka krieviem 3 dienās neizdevās uzvarēt ukraiņus. Šis raksts arī apgalvo par 3… lasīt vēl »
3 dienas nebija feiks, atskaties pagātnē, pirmajās iebrukuma dienās, virzienus un cik ātri krievi gāja uz Kijivu, Harkivu, tas bija ļoti acīmredzami blitzkrieg variants kas apstājās tikai un vienīgi tāpēc ka ukraiņi pēkšņi atteicās padoties un izrādīja milzīgu pretestību. Vari marinēties savos pieņēmumos kas ir “propaganda” un kas nav, bet faktiskie notikumi ļoti labi pierāda to, ka bija uzstādījums zibenīgi ieņemt Ukrainas galvenos centrus un ātri okupēt visu uz austrumiem no Kijivas. Un ja tu to neredzi, tad ir laiks izvērtēt kādus tiktokus tu skaties.
Te nav nekā jauna. To spīdoši realizēja Hitlers iebrūkot Francijā. Staļins tomēr bija piesardzīgāks un gudrāks par Putinu. Baltijas valstis Staļins okupēja tai brīdī, kad Hitlers okupēja Parīzi. Tas 3 dienu plāns ir efektīvs tikai pie nosacījuma, ja atkal Eiropā ir tā pati traģēdija kā ar Parīzes ieņemšanu, kad vienkārši te Baltijai nebija iespējams palīdzēt. Tas, ka Rietumi bija galīgi deģenerējušies, spilgti redzams, ko prognozēja Rietumu eksperti par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Krievija šobrīd ir nodemonstrējusi, ka tās militārais potenciāls tomēr nav ļoti augsts, un tāpēc tuvākajā laikā iebrukt Baltijas reģionā ir iracionāls, nevis reālistisks pasākums. Saprotams Latvija Baltijas reģionā ir… lasīt vēl »
Kopš parādījušies tanki, visi lielie kari sākumā sākās ar blickriegu, lai sākumā ieietu pretinieka teritorijā cik dziļi vien iespējams, pirms fronte nostabilizējas. Es skatos arī Krievijas militāros analītiķus, tie jau pirmajā dienā rakstīja ka tāda mēroga karadarbība ir ne mazāk kā uz 5 gadiem. Bet no kurienes tās 3 dienas? Tās 3 dienas nāk no rietumu ekspertiem, tāpat kā šajā rakstā. Kāds var parādīt video, kur piemēram Putins uzstājas TV, un tautai sola ka militārā operācija būšot tikai 3 dienas? Tāda video nav, bet visi runā tā itkā tāds būtu. Vēl man liek pameklēt, jo paši atrast nevar, bet tic… lasīt vēl »
Tu tiešām tici ka tādas operācijas notiek tikai pēc viena plāna? Man ir padomju laiku mācību grāmata par kariem. Tādas operācijas tiek plānotas ar dažādiem scenārijiem. Bet pēc Teva teiktā sanāk ka ja kara darbība sākas ar blickriegu, tad tas nozīmē ka viss karš paredzēts uz 3 dienām? Varam salīdzināt – Irākā arī amerikāņi sākumā strauji virzījās uz svarīgākajiem centriem, bet karš ilga 2003-2011 gads. Tātad ņemot verā analoģiju ar Krieviju un Ukrainu mēs varam apgalvot ka amerikāņiem neizdevās 3 dienās iekarot Irāku, bet ir bijis tāds uzstādījums :D
Nu re. Pat pētnieki saprot ka mūsu armijai pat uzmanību nepievērsīs, jo ir nolaista līdz briesmīgam līmenim. Bet ko darīt ja par virsnieku katrs lumpenis var tikt.
Tas tā, kad no Gotlandes, Dānijas u.c. neviena dāvana pa gaisu neatlidos. Tāpat tas gadījumam, ka visi gaisa spēki būs aerodromos un dzers kafiju.