AIGARS PRŪSIS
2006.gadā Rīga uzņēma NATO samitu. Daudzi šo notikumu sen aizmirsuši, taču laiks bija gluži vai pārpilns ar pravietiskām zīmēm.
ASV prezidents Bušs eiropiešiem Rīgā atgādināja par 2% no IKP, kamēr samita norisi apsargāja Igaunijas armijas bruņutransportieri, jo Latvijai tādu nebija. Ar dažām aizvēsturiskajām bijušās milicijas bruņumašīnām БТР-152, ko pirms tam pārkrāsoja policijas krāsās, bija daudz par maz.
Samits noslēdzās, Buša atgādinājumi palika aizmirsti – nesen kļuvām par NATO dalībvalsti, kamēr Krievija bija draugs. Vienīgā no Baltijas valstu prezidentiem pie Putina 9.maija parādi Maskavā noskatījās mūsu bruņoto spēku virspavēlniece, krievi tika aicināti uz militārajām mācībām, pat lielākais Krievijas karakuģis Baltijas jūrā piedalījās “Baltops” mācībās. Tikmēr Latvijas armijai kā “mazajai ārlietu ministrijai” pienākumi bija skaidri – dalība starptautiskajās misijās, atmīnēšana un naftas savākšana jūrā, atbalsts mediķiem un ceremoniālie pienākumi kā godasardze. Tam nevajadzēja vispārēju karaklausību kā lēnīgajiem igauņiem, ar visu galā jātiek profesionāļiem, kamēr Zemessardze 15.jubileju sagaidīja, klausoties mantru, ka “galvenie uzdevumi ir piedalīties avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā, pildīt kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma funkcijas”. Lai nekaitinātu Maskavu, zemessargu brigādes pat pārdēvēja mazāk draudoši – par novadiem. Tādi sīkumi, ka zemessargi nereti pirka ekipējumu par saviem līdzekļiem, uz retajām mācībām devās ar savu privāto autotransportu, tā arī palika nepamanīts.
Taču tā jau nebija, ka par militārām lietām neviens nedomāja. Toreizējais aizsardzības ministrs kā liels dzīvnieku mīļotājs nāca ar ierosmi veidot kavalērijas vienību, kas Rīgā papildinātu godasardzi. Pie jātniekiem un 28 zirgiem, ko plānoja iegādāties starptautiskā konkursā, Latvijas armija tā arī netika. Kas zina, iespējams, visu izjauca Krievijas iebrukums Gruzijā, taču izpalika arī ļoti gribētā bruņutehnika.
Dižkrīzē naudas nepalika ne tikai tam, nācās pat samazināt jau tā simbolisko bruņoto spēku lielumu, jo aizsardzībai atvēlētais toreiz nepietiktu pat desmit pāļiem Daugavā. Nelīdzēja arī pašas armijas celtā trauksme, ka karavīru esot tik maz, ka ar apsardzi un caurlaižu pārbaudi pie vārtiem nākas nodarboties pašiem virsniekiem. Ceļš uz profesionālo Ādažu armiju tika turpināts.
Vien tikai tad, kad Krievija ukraiņiem atņēma Krimu, Rīgā atkal atcerējās par drošību. Zemessardzes novadus atkal pārstrukturēja par brigādēm kā agrāk, mazliet pat sāka aizdomāties, ka armijā kaut kas nav kārtībā, ja virsnieku vairāk nekā karavīru, bet steigties jau nebija kur arī pēc 2022.gada 24.februāra, mūs sargāja 5.pants. Galu galā, ja kas, pa “Rail Baltica”, kas ir daļa no Latvijas drošības, palīdzība ieradīsies. Ka vajadzēja sagaidīt kārtējo atgādinājumu no ASV, ka dzīvot kā agrāk vairs nevar, tas arī nekas. Padoties netaisāmies, ļaudis ar Palestīnu sirdī un lielu pieredzi aizsardzībā stūres ratu turēs stingri, neviena klints to neapturēs!
Vēl par tēmu:
NATO eksperti iesaka Latvijai palielināt aizsardzības budžetu – Puaro.lv
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!