NATO samitā pieņemti nozīmīgi lēmumi par alianses aizsardzības spēju stiprināšanu un atbalstu Ukrainai

2023. gada 11. un 12.jūlijā Viļņā norisinājās NATO samits, kura laikā notika ārlietu ministru darba sesija par izaicinājumiem, ar ko saskaras NATO tuvākās Eiropas partnervalstis – Bosnija un Hercegovina, Gruzija un Moldova. Sesijā piedalījās partnervalstu ārlietu ministri, kā arī Eiropas Ārējās darbības dienesta ģenerālsekretāra vietnieks drošības politikas jautājumos. Latviju pārstāvēja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Pelšs.

“Kolektīvās drošības stiprināšana un atbalsta sniegšana Ukrainai ir NATO sabiedroto prioritāte. Taču ne mazāk nozīmīgi ir atbalstīt NATO partnervalstis, kuras saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, tostarp, spiedienu no Krievijas,“ sesijā uzsvēra Andris Pelšs.

Latvija ir sniegusi ieguldījumu Bosnijas un Hercegovinas, Gruzijas un Moldovas drošības stiprināšanā, atbalstot NATO pielāgotā atbalsta programmas, kā arī sniedzot nozīmīgu ieguldījumu Rietumbalkānu reģiona stabilitātē un drošībā, piedaloties NATO operācijā Kosovā (KFOR).

Gan no Latvijas, gan reģiona, gan NATO, gan globālās drošības perspektīvas samits vērtējams kā pozitīvs. Tas vēlreiz apliecināja sabiedroto gribas un vērtību vienotību, kas padara NATO par vēsturē sekmīgāko un šobrīd spēcīgāko aizsardzības aliansi. Sabiedroto vienprātīgi pieņemtie lēmumi tam ir apliecinājums.

Samitā apstiprināti jaunie detalizētie NATO aizsardzības plāni, pieņemti būtiski lēmumi par alianses aizsardzības spēju stiprināšanu un turpmāko sadarbību ar Ukrainu. Viļņas samits ieies vēsturē ar pilntiesīgu Somijas līdzdalību NATO sabiedrotā statusā. Papildus panākta politiska vienošanās par Zviedrijas drīzu kļūšanu par pilntiesīgu NATO dalībvalsti. Zviedrija visās samita sesijās piedalās uzaicinātās valsts statusā.

Viļņas samits iezīmē virkni konkrētu soļu, lai īstenotu pirms gada Madridē panākto apņemšanos aizsargāt katru NATO teritorijas centimetru no pirmās minūtes. Aizsardzības plāni ievērojami uzlabo alianses spēju atvairīt jebkuru apdraudējumu no jebkuras puses, tai skaitā hibrīdo un kibertelpas apdraudējumu. Jaunais NATO spēku modelis paredz sabiedroto apņēmību ievērojami palielināt ātrās reaģēšanas spēku apjomu un uzlabot to kaujas gatavību. Somijas tūlītēja pilnvērtīga integrācija aizsardzības plānos būtiski uzlabo Baltijas jūras reģiona drošību.

Sabiedrotie ir vienisprātis, ka augsto ambīciju sasniegšanai nepieciešams palielināt investīcijas aizsardzībā. Viļņā panāktā vienošanās paredz, ka turpmāk dalībvalstis aizsardzībā investēs vismaz 2% no sava IKP, no kuriem vismaz 20% – jauna ekipējuma iegādē un attīstībā.

Latvijas investīcijas aizsardzībā jau šobrīd pārsniedz 2% no IKP, un turpmāko dažu gadu laikā sasniegs 3%. Latvijas prioritātes ir pretgaisa, pretraķešu un krasta aizsardzība. Latvija veido jaunu militāro bāzi un poligonu Sēlijā, kā arī turpina attīstīt Ādažu bāzi, lai nodrošinātu piemērotus uzņemšanas apstākļus Latvijā bāzētajiem NATO karavīriem un tehnikai.

Sabiedrotie vēlreiz apliecināja, ka Krievija ir lielākais drauds Eiroatlantiskajai drošībai un pauda vienotu atbalstu Ukrainas nākotnes dalībai NATO. Līderi vienojās par apjomīgu atbalsta pakotni Ukrainai, kas sniegs ieguldījumu tās bruņoto spēku aizsardzības spējās, sadzīves apstākļos un tuvinās Ukrainu NATO standartiem.

Lai stiprinātu NATO un Ukrainas politisko dialogu, sabiedrotie vienojušies par NATO–Ukrainas Padomes izveidi, kas būs nozīmīga platforma savstarpējām konsultācijām un kopēju lēmumu pieņemšanai kā līdzvērtīgiem partneriem. Samita ietvaros notika Padomes inaugurālā sanāksme ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zeļenska dalību. Tās laikā NATO līderi pauda nelokāmu atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju un uzsvēra, ka Ukraina kļūs par NATO dalībvalsti, kad apstākļi to ļaus.

Partneri no Klusā un Indijas okeāna reģiona – Austrālija, Japāna, Jaunzēlande un Korejas Republika – uzsvēra Eiropas un Āzijas drošības saistību un mijiedarbību. Tai skaitā, kopīgi apzinoties izaicinājumus, kurus rada Ķīnas politika un Ķīnas–Krievijas stratēģiskā partnerība.

Partneri sniedz atbalstu Ukrainai, un sabiedrotie ir pārstāvēti Klusā okeāna reģionā.

Sabiedrotie un partneri diskutēja arī par praktiskās sadarbības padziļināšanu tādās jomās kā jauno tehnoloģiju attīstība, kiberaizsardzība, cīņa ar hibrīdajiem izaicinājumiem. Tas dod pamatu sadarbībai arī nākotnē.

Avots: Ārlietu ministrijas mājaslapa

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!