Lietuvas Seimā pārstāvēto frakciju līderi parakstījuši jaunu valsts aizsardzības līgumu, kurš paredz saglabāt valsts aizsardzības izdevumus virs 2,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta un palielināt obligātajā militārajā dienestā iesaucamo skaitu.
Tajā ir izklāstīti trīs īstermiņa virzieni valsts drošības nodrošināšanai: Lietuvas bruņoto spēku stiprināšana, starptautisko drošības un aizsardzības garantiju palielināšana, valsts sagatavošana bruņotai aizsardzībai un reaģēšana uz hibrīduzbrukumiem.
Jaunā vienošanās būs spēkā līdz 2030. gadam.
Jauno Lietuvas valsts aizsardzības līgumu parakstīja visas Seima frakcijas, izņemot Zemnieku un zaļo savienību, kas norādīja, ka neredz tam jēgu.
Līdz šim Lietuva aizsardzībai tērēja 2,5 procentus no iekšzemes kopprodukta, tāpēc turpmāk izdevumus plānots paaugstināt, ņemot vērā Lietuvas bruņoto spēku vajadzības.
Lietuvas valdības vadītāja Ingrīda Šimonīte norāda, ka Krievijas karš Ukrainā ir ietekmējis līguma nosacījumus un parlamenta spēju par tiem vienoties.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: lrt.lt
Cik atceros, kad pētīju Eiropas statistiku, tad ja nekļūdos, Lietuva bija pirmajā vietā pie visstraujām izmirstošākajām valstīm un nācijām, no Lietuvas ļoti daudz emigrē. Tātad tagad parastajiem lietuviešiem būs vēl mazākas sociālās garantijas, armija izmaksās vēl dārgāk, būs vēl vairāk izbraukušo no valsts. Nedomāju ka ilgi Lietuva pavilks tādu bruņošanos, ar katru aizbraukušo jauno iedzīvotāju nodokļu maksātāju paliek mazāk un ekonomika paliek mazāka. Īstermiņā jau var nedaudz patērēt, ilgtermiņā tas atspēlēsies.
Sūds ar to ilgtermiņu. Ir jārīkojas, lai nepakāstu valsti jau īstermiņā.
Nu jā tas ir tāpat kā ņemt ātro kredītu. Daudziem tas ilgtermiņā beidzas ar to ka oficiāli vairs nekur nevar strādāt vai arī jābrauc uz ārzemēm, bet īstermiņa problēmas atrisina.