Lietuva izstājas no kasešu munīcijas aizlieguma konvencijas

Saistībā ar bažām par drošības apdraudējumu, ko rada Krievija, Lietuva ceturtdien izstājas no starptautiskās kasešu munīcijas aizlieguma konvencijas, lai gan tādu lēmumu kritizē cilvēktiesību aizstāvji.

Lietuvas parlaments izstāšanos no tā dēvētās Oslo konvencijas atbalstīja pērn jūlijā, taču lēmums spēkā stājas sešus mēnešus pēc tam, kad valsts ir iesniegusi atbilstošos dokumentus Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO).

Kā katastrofālu lēmumu raksturoja starptautiskā organizācija “Amnesty International”, savukārt “Human Rights Watch” pauda par to satraukumu.

Abas starptautiskās organizācijas brīdināja, ka atteikšanās no kasešu munīcijas aizlieguma apdraud civiliedzīvotāju dzīvības.

Lietuva ir pirmā valsts, kas izstājas no 2008. gadā pieņemtās konvencijas, kā arī pirmā Eiropas Savienības valsts, kas izstājas no daudzpusēja bruņojuma regulējuma.

Ne Krievija, ne Ukraina nav Oslo konvencijas dalībvalstis, un abas valstis pēdējo trīs gadu laikā, kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, ir izmantojušas kasešu munīciju.

Lietuvas aizsardzības viceministrs Karolis Aleksa šonedēļ ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka “Krievija izmanto visus konvencionālā karā pieejamos instrumentus, un tas parāda, ka mums ir jārīkojas, lai nodrošinātu iedarbīgu savaldīšanu un aizsardzību”.

“Izstāšanās no konvencijas dod mums iespēju palielināt savas aizsardzības efektivitāti pret mērķiem lielās teritorijas,” viņš teica, piebilstot, ka kasešu munīcijas rezerves un zināšanas, kā tās lietot, ir “visiedarbīgākā savaldīšana un aizsardzība”.

Aleksa uzsvēra, ka Lietuva veiks “visus nepieciešamos pasākumus”, lai samazinātu kasešu munīcijas negatīvo ietekmi.

Tas paredz arī pēc iespējas ātrāk savākt visas nesprāgušās munīcijas vienības pēc jebkādas militārās operācijas.

Jau rosinot izstāšanos no konvencijas, aizsardzības ministrija uzsvēra, ka pēc izstāšanās no Oslo konvencijas Lietuva ievēros starptautisko humāno tiesību principus. Turklāt varētu tikt izstrādāti atbilstoši noteikumi un procedūras, lai mazinātu kasešu munīcijas izmantošanas sekas.

Konvencija par kasešu munīciju, kuru Lietuva ratificēja 2010.gada decembrī, aizliedz kasešu munīcijas lietošanu, ražošanu un iegādi, kā arī izklāsta konkrētas prasības, lai risinātu tādu ieroču radītās humānās sekas.

Konvencija par kasešu munīcijas aizliegumu parakstīta 2008. gada 3. decembrī Oslo. Tā stājās spēkā 2010.g ada 1. augustā. Konvenciju parakstījušas 112 valstis un 12 citas puses.

Kasešu munīcija sprādzienā izkaisa vairākus desmitus vai simtus munīcijas daļiņu plašā apkaimē. Liela daļa munīcijas izmešanas brīdī neuzsprāgst, tādējādi radot postošas sekas vairākus tūkstošus kvadrātmetru lielā teritorijā un radot smagus ievainojumus vai letālas sekas civiliedzīvotāju vidū pat pēc karadarbības beigām.

Lietuva apsver arī izstāšanos no konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnas.

Armija un Aizsardzības ministrija atbalsta izstāšanos no tā dēvētās Otavas konvencijas, taču valdība vēlas lēmumu saskaņot reģionālā līmenī. Gaidāms, ka lēmums šajā jautājumā būs pēc dažiem mēnešiem.

Arī Somija jau kopš pagājušās vasaras izvērtē, izstāties no kājnieku mīnu aizlieguma konvencijas, kas spēkā stājās 1997.gadā un kuru pieņēmušas 164 valstis. 

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!